Vispirms vēlos pateikties par iespēju uzstāties tiesnešu konferencē. Šodien runāšu par Tiesnešu ētikas kodeksu, Tiesnešu ētikas komisijas darbu, par mūsu darbu, jo sabiedrība no mums sagaida ne vien taisnīgu spriedumu, balstītu uz tiesību normām, bet arī cieņu pret likumu, ētikas normām, ētiskumu gan darbā, gan ārpus darba.
Tiesnešu ētikas kodekss Latvijā bija jau kopš 1995. gada 20.aprīļa, bet pirmais Tiesnešu ētikas komisijas sastāvs tika izveidots 2008.gada 11.aprīlī, pēc trīspadsmit gadiem, kad sākās konkrētu dzīves situāciju izvērtēšana saskaņā ar Ētikas kodeksā ierakstītajām tiesnešu ētikas normām, veidojot, var teikt, Latvijas tiesnešu ētikas judikatūru.
Tiesnešu ētikas kodekss šobrīd sastāv no pieciem kanoniem, kas noteic tiesneša uzvedības normas.
Jau pirmajos Tiesnešu ētikas komisijas skaidrojumos un atzinumos parādījās Tiesnešu ētikas komisijas atsauces uz Tiesnešu uzvedības Bangaloras principiem, kas tika apstiprināti 2002.gadā, lai ieviestu tiesnešu ētikas standartus. To mērķis ir sniegt tiesnešiem norādījumus un palīdzēt arī sabiedrībai saprast un atbalstīt tiesnešu darbu, kā arī lai papildinātu pastāvošās ētikas normas, kuras ir saistošas tiesnešiem.
Strādājot ar Latvijas Tiesnešu ētikas kodeksu, komisijas locekļi arvien biežāk saskārās ar tā nepilnībām un trūkumiem, jo vairākas Latvijas Tiesnešu ētikas kodeksa normas neatbilst mūsdienu situācijām, dublē likumos noteiktos aizliegumus, bet dažas vispār nav piemērojamas, jo nepamatoti ierobežo tiesneša rīcību, tostarp arī ārpusdarba, attiecībās ar ģimenes locekļiem.
Iespēju robežās Tiesnešu ētikas komisija rīko izbraukuma sēdes un tajās ir apspriedusi ar tiesnešiem Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa pilnveidošanas nepieciešamību. Tiesneši ir atzinuši, ka šāda nepieciešamība pastāv, jo vairāki kanoni ir zaudējuši aktualitāti, mainoties likumiem, bet daži nav iekļauti, kas norāda uz nepieciešamību pārskatīt un pilnveidot ētikas normas.
Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 91.2 panta pirmās daļas 5.punktu viena no Tiesnešu ētikas komisijas funkcijām ir izstrādāt Tiesnešu ētikas kodeksa normas un iesniegt tās apstiprināšanai Tiesnešu konferencē. Turklāt 2014.gadā Ministru kabinets nosūtīja komisijai Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) ceturtās kārtas novērtēšanas ziņojumu par Latviju un informatīvo ziņojumu „Par GRECO rekomendācijām un to izpildes nodrošināšanu”, kurā arī GRECO eksperti bija secinājuši, ka Tiesnešu ētikas kodekss ir novecojis. Ņemot vērā minēto, Ministru kabinets uzdeva Tiesnešu ētikas komisijai aktualizēt Tiesnešu ētikas kodeksu. Arī Valsts kontrole savā 2017.gada revīzijas ziņojumā „Vai tiesu iekārtas attīstības pasākumi ir veicinājuši tiesu darbības efektivitāti?” norādījusi uz nepieciešamību izvērtēt un pilnveidot Tiesnešu ētikas kodeksu.
Ņemot vērā minēto, komisija ir aktualizējusi Tiesnešu ētikas kodeksu un 2019.gada septembrī nodeva to tiesnešiem apspriešanai.
Tiesnešu ieteikumi, komentāri un labojumi Tiesnešu ētikas komisijā netika saņemti līdz pat šai dienai, līdz ar to konferences darba kārtībā nebija iespējams paredzēt Tiesnešu ētikas kodeksa apspriešanu. Apzinos tiesnešu noslodzi, bet, izmantojot iespēju, tomēr aicinu tiesnešus atrast laiku un iepazīties ar aktualizētā kodeksa redakciju un izteikties par to.
Tiesnešu ētikas kodeksa pilnveidošanu Tiesnešu ētikas komisija veica, izmantojot tikai savus resursus. Uzsākot darbu, komisijas locekļi iepazinās ar citu valstu tiesnešu ētikas standartiem un secināja, ka tie veidoti principu veidā, kas tika atzīts arī par mums piemērotu modeli.
Aktualizētais Tiesnešu ētikas kodekss sastāv no preambulas un pieciem kanoniem – neatkarība, godprātība un cieņa, objektivitāte, kompetence, atbilstība. Katrā kanonā ir ietverta principa būtība un tā piemērošanas jomas.
Apspriežot aktualizēto Tiesnešu ētikas kodeksu, lūdzu ņemt vērā, ka, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo kodeksu, tas ir veidots kā tiesnešu ētiskas darbības un uzvedības principu kopums, tajā vairs nav iekļauti detalizēti uzvedības noteikumi, kaut arī tika saglabāti kanoni. Atbalstu šādai pieejai izteica arī tie tiesneši, kuri apmeklēja komisijas izbraukuma sēdes un apsprieda ar komisiju kodeksa aktualizāciju. Tāpat Tiesnešu ētikas kodeksā vairs nav minētas situācijas, kuras šodien tiek reglamentētas normatīvajos aktos.
Tiesnesim ir izvirzītas augstas uzvedības prasības un standarti. Mēs paši esam izvēlējušies kļūt par tiesnešiem un ikdienas dzīvē mums jāpieturas pie noteiktām vērtībām, kas ir ētikas principi. Mums ir iespēja tos pilnveidot, lai tie nebūtu par apgrūtinājumu vai neatkarības ierobežojumu tiesneša darbā, gluži otrādi – lai tie mums palīdzētu pieņemt lēmumu sarežģītā situācijā un izvairīties no neētiskas rīcības. Demokrātiskā sabiedrībā ļoti svarīga ir sabiedrības uzticēšanās tiesu varai un tiesnešu morālajai autoritātei un godprātībai. Ir būtiski, lai tiesneši respektētu un cienītu savu amatu un censtos pastiprināt un saglabāt paļaušanos uz tiesu varu.
Gribētos mūsu kodeksa pilnveidošanas un apstiprināšanas procesu salīdzināt ar likuma pieņemšanu – šobrīd mēs rakstām paši sev likumu, kas mums būs jāievēro katru dienu, katrā lietā un katrā sarežģītā dzīves situācijā, un lai Tiesnešu ētikas komisija spētu saglabāt tās proaktīvo padomdevējas lomu ar tiesnešu ētiku saistītajos jautājumos, kā arī stingri norādīt uz ētikas normu pārkāpumiem.
Lai mums tas izdodas!
QR
