Augstākās tiesas 2010. gada darbs tika izvērtēts plēnumā 2011. gada 11. martā. Publiskajā pārskatā apkopota informācija no Augstākās tiesas priekšsēdētāja un struktūrvienību vadītāju ziņojumiem plēnumā, statistikas dati, Augstākās tiesas plēnumu un Latvijas tiesnešu konferences materiāli.
Augstākā tiesa 2010. gadā, pildot tai likumā noteiktās funkcijas, veikusi nozīmīgu darbu. Vispirms tās ir kasācijas un apelācijas instancē izskatītās lietas. Saņemto lietu skaits 2010. gadā pietuvojās Augstākās tiesas vēsturē nebijušam ciparam - 5000. Salīdzinājumam: pirms desmit gadiem 2000. gadā Augstākā tiesa saņēma divreiz mazāk lietu. Līdzīga ir arī izskatīto lietu dinamika: ja 2000. gadā Augstākā tiesa izskatīja aptuveni 2000 lietas, tad pagājušajā gadā divreiz vairāk - 4500. Šie skaitļi pietiekami spilgti parāda darba apjomu augstākajā tiesu instancē, īpaši ņemot vērā to, ka tiesnešu skaits šajā laika periodā faktiski nav būtiski mainījies.
Tā ir dzīves uzspiesta aplamība, ka Augstākā tiesa, rezumējot gada darbu, diskutē nevis par juridiskām problēmām un tiesas spriešanas kvalitāti, bet tai jārunā par darba intensitāti, lietu uzkrājumiem, pārlieko darba slodzi. Uzstādījums saglabāt tiesas spriešanas kvalitāti augstākajai tiesu instancei ir goda un pienākuma lieta, tādēļ aicināju tiesnešus nepadoties mudinājumiem un vēlmei strādāt ātrāk, mazinot lietu uzkrājumus uz kvalitātes rēķina. No atsevišķiem juristiem izskanējis ieteikums Augstākajai tiesai neskatīt visas civillietas tik skurpulozi. Esmu pārliecināts, ka tas noteikti nav tas ceļš, kas ejams Augstākajai tiesai, nolūkā mazināt lietu uzkrājumus.
Liels darbs aizvadītajā gadā paveikts ne tikai tiesu lietu izskatīšanā, bet arī citās Augstākās tiesas darbības jomās.
Aizvadītajā gadā notikušas pārmaiņas Augstākās tiesas tiesnešu sastāvā: amatu atstājuši divi tiesneši, darbu Augstākajā tiesā sākuši seši jauni tiesneši. Tas ir ievērojams tiesnešu skaita papildinājums, ņemot vērā, ka iepriekšējā gadā darbu Augstākajā tiesā neuzsāka neviens jauns tiesnesis.
Saspringtajā darba režīmā ir atrasts laiks un iespējas gan tiesnešu, gan darbinieku mācībām. Augstākajai tiesai tas ir ļoti svarīgi, centīsimies to nodrošināt arī turpmāk.
Dzirdot publiskajā telpā pausto Latvijas tiesu darbinieku neapmierinātību par viņuprāt nenoregulēto darba samaksas kārtību tiesās, ar gandarījumu konstatējām, ka no Augstākās tiesas šāda neapmierinātība neizskanēja. Darba samaksas sistēma mums ir sakārtota, darbinieki zina, par ko viņi saņem algu, kāpēc saņem vairāk vai mazāk nekā kolēģi. Augstākās tiesas pieredze varētu būt noderīga Tiesu administrācijai, sakārtojot darba samaksas sistēmu visās Latvijas tiesās.
Priecē, ka sabiedrībai ir interese par Augstākās tiesas darbu. Par to liecina Augstākās tiesas interneta mājas lapas apmeklētāju skaits - 640 tūkstoši unikālie apmeklētāji gadā, kas ir par 20% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tam apliecinājums bija arī plaši apmeklētā Augstākās tiesas rīkotā konference „Augstākās tiesas judikatūra un tās loma tiesiskās domas attīstībā Latvijā”.
Lepnums ir par to, ka pagājušajā gadā trīs Augstākās tiesas tiesneši saņēma Triju zvaigžņu ordeni, kas katrā ziņā bija īpašs notikums ne tikai šiem tiesnešiem un Augstākajai tiesai, bet visai tiesu sistēmai. Tas nozīmē, ka tiesnešu darbs ir novērtēts. Liels paldies gan šiem tiesnešiem, gan visiem pārējiem kolēģiem, kas godam pildījuši smago un atbildīgo tiesneša darbu.
Gada atskaites plēnumā struktūrvienību vadītāji savos ziņojumos aktualizēja problēmas, kuras jārisina, lai Augstākā tiesa spētu savas funkcijas pildīt efektīvāk un profesionālāk.
Nevar runāt par vienotām problēmām visām tiesas struktūrvienībām - katrai no tām ir savas aktualitātes un problēmjautājumi. Tiesnešiem, kas skata civillietas, arī administratīvās lietas, lielākā problēma ir neizskatīto lietu atlikuma pieaugums. Savukārt krimināllietu tiesnešu darbā būtiskākā problēma ir lielais – aptuveni 50% - atlikto lietu skaits.
Ziņojumos izskanēja priekšlikumi gan tiesu lietu izskatīšanas efektivizēšanai, gan citu problēmu risināšanai. Izmantojot Augstākajai tiesai pieejamos līdzekļus un resursus, mēģināsim rast risinājumus priekšlikumu realizēšanai.
Senāta departamentu priekšsēdētāji, runājot par identificētajām problēmām un jaunu augsti kvalificētu juristu aicināšanu kandidēt Augstākās tiesas tiesneša amatā, norādīja uz nepieciešamību atcelt četrdesmit gadu minimālā vecuma robežu. Augstākajai tiesai nav likumdošanas iniciatīvas, tomēr ir iespēja aktīvi paust savu pozīciju Tieslietu ministrijai, Saeimas Juridiskajai komisijai un rosināt šī jautājuma risināšanu.
To Augstākā tiesa darīs arī attiecībā uz procesuālo normu vienkāršošanu civillietu un administratīvo lietu izskatīšanā. Cita starpā, rosināsim plašāk izmantot rakstveida procesu.
Jautājumu par uzraudzības protestu iesniegšanu civillietās Augstākā tiesa jau ir aktualizējusi. Sākumā mūsu aicinājums atbrīvot tiesu no šīs funkcijas tika uzklausīts visai rezervēti, bet šobrīd ierosinājumam ar izpratni atsaucies ģenerālprokurors un aktīvi iesaistījusies Tieslietu ministrija. Ir cerības, ka šī gada laikā spēsim situāciju atrisināt un atteiksimies no šīs tiesai neraksturīgās funkcijas.
Arī jautājums par advokātu dalību tiesas sēdēs ir vairākkārt aktualizēts gan Saeimā, gan prokuratūrā, gan pašā advokatūrā. Kvalitatīva tiesas procesa nodrošināšanai advokāta līdzdalība būtu nepieciešama ne tikai krimināllietās, bet arī civillietās. Atsaucību šī jautājuma risināšanā ir izrādījuši arī paši advokāti, saprotot, ka problēma ir advokātu darba koordinēšana. Advokātu noslodzes elektroniskā dienasgrāmata ir daļējs problēmas risinājums, tomēr pie šī jautājuma jāturpina strādāt.
Jau ilgāku laiku ir aktualizēts jautājums par lielo atlikto lietu daudzumu procesa dalībnieku slimības dēļ. Pašreizējā darba nespējas lapa un tās izsniegšanas kārtība liedz iespēju tiesai pārliecināties, vai personas neierašanās uz tiesas sēdi patiešām ir bijusi objektīvi neiespējama. Viens no risinājumiem varētu būt darba nespējas lapu papildināšana ar ārsta atzīmi par pacienta spēju piedalīties tiesas sēdē. Tā kā šis nav tikai Tieslietu ministrijas, bet arī citu ministriju kompetences jautājums, visdrīzāk tā risināšana būs visai ilgstoša un sarežģīta, taču Augstākā tiesa turpinās pie šī jautājuma strādāt.
Aktualizējams arī jautājums par kvalificētu juristu piesaisti tiesas dokumentu sastādīšanā. Ja procesuālajos likumos noteiktu normu, ka vismaz kasācijas instancē iesniedzamos dokumentus sastādīt drīkst tikai zvērināti advokāti, iespējams, mazinātos tādu kasācijas sūdzību skaits, kuru izskatīšanu Senāts atsaka. Šobrīd apmēram puse no Augstākajā tiesā saņemtajām kasācijas sūdzībām ir juridisks brāķis.
Augstākā tiesa rosinās un atbalstīs arī Iesniegumu likuma pārskatīšanu. Šobrīd likums liek tiesai šķērdēt resursus un sarakstīties arī ar tādām personām, kuru iesniegumi ir nesaprotami un dīvaini. Kaut arī atbildam, ka iesniegumu neskatīsim, jo tas nav saprotams, faktiski esam tērējuši laiku, lai to izskatītu un rakstiski atbildētu. Turklāt bieži vien iesniegums adresēts vairākām iestādēm, tātad vienlaikus tiek gatavotas vairākas atbildes.
Šīs un citas likumdošanas aktivitātes nav tiešā veidā atkarīgas no Augstākās tiesas, taču mēs varam aktīvi un dažādās formās paust savu atbalstu, gribu, iniciatīvu. Tādēļ aicināju Augstākās tiesas tiesnešus ierosinātās idejas pārvērst rakstiski formulētos Augstākās tiesas priekšlikumos. Esmu pārliecināts, ja pietiekami aktīvi darbosimies un paudīsim savu pozīciju, šie un citi priekšlikumi nenoguls likumdevēju atvilktnēs un vairumā gadījumu tiksim saklausīti. Ikdienā pildot tiešos pienākumus, tiesnešiem jāmēģina atlicināt laiku, lai aktīvāk paustu savu pozīciju likumdošanas pilnveidošanas procesos, kas savukārt vistiešākajā veidā atsauksies uz katra tiesneša spēju profesionāli saprātīgos, likumā noteiktos termiņos izskatīt lietas, pieņemt un noformēt nolēmumus, strādāt bez pārslodzes, atlicinot laiku arī mācībām un sevis pilnveidošanai.
QR
