Efektīvu līdzekļu ieviešana bērnu tiesību pārkāpumu novēršanā

Nacionālās tiesības bērnu aizsardzības jomā - pirmais solis bērnu tiesību nodrošināšanā

Mūsdienu starptautiskās tiesības bērnu aizsardzībā ir visnotaļ modernas un attīstītas. Starptautiskās tiesības paredz bērnu tiesību efektīvu aizsardzību. Tajā pašā laikā starptautiskā sabiedrība saskaras ar ļoti nopietniem bērnu tiesību pārkāpumiem daudzās pasaules valstīs.

Savā referātā nerunāšu par šiem kliedzošajiem bērnu tiesību pārkāpumiem – bērnu tirdzniecību, nabadzību, nevērību, ekspluatāciju un vardarbību. Vēlos pievērst uzmanību tam, ka šobrīd, neskatoties uz pastāvošām modernām starptautiskām tiesībām bērnu aizsardzības jomā, starptautiskās sabiedrības rīcībā diemžēl nav efektīvu līdzekļu, lai novērstu bērnu tiesību pārkāpumus. Tas, ko šodien var darīt starptautiskā sabiedrība, ir izdarīt spiedienu uz nacionālo valstu valdībām, lai visas valstis bez izņēmuma savās nacionālajās tiesībās iestrādātu tos pamatprincipus, ko paredz starptautiskās tiesības bērnu aizsardzībā.

Tajā pašā laikā mēs visi apzināmies arī to, ka labas nacionālās tiesības bērnu aizsardzības jomā ir tikai pirmais solis bērnu tiesību nodrošināšanā. Starptautiskajām tiesībām atbilstošas nacionālās tiesības nebūt vēl negarantē bērnu tiesību aizsardzību attiecīgajā valstī. Bērnu tiesību ievērošana tikai tad tiks nodrošināta, ja valsts izveidos efektīvus kontroles un izpildes mehānismus, kas garantēs, lai likumā noteiktais tiesiskais regulējums īstenotos reālajā dzīvē. Valstij ir jānodrošina, lai neviens bērnu tiesību pārkāpums nepaliktu nesodīts.

Gribu teikt, ka pieņemt labus likumus bērnu tiesību aizsardzībai neprasa lielas pūles. Daudz sarežģītāk un ilgstošāk ir izstrādāt iepriekš minētos mehānismus, kas nodrošinās, lai pieņemtie likumi nepārvērstos par nedzīvām tiesībām.

Manuprāt, valstīm, kuras patiesi vēlas panākt efektīvu bērnu tiesību aizsardzību, ir lietderīgi dalīties savstarpējā pieredzē par veidiem un ceļiem likumu piespiedu īstenošanas mehānismu izveidē. Šie piespiedu mehānismi tiesību normu piemērošanā galvenokārt ir saistīti ar izpildvaru, mazākā mērā ar tiesu varu, kura var piespiest izpildvaru šos mehānismus ieviest un tiesiski pielietot.

Ņemot vērā bērnu tiesību aizsardzības nozīmīgumu, mehānismi šo tiesību garantēšanai ir daudz un dažādi.

Bērnam draudzīga tiesa

Savā referātā pieskaršos tādam, manuprāt, svarīgam jautājumam kā bērna tiesības uz draudzīgu tiesu.

Ar bērnam draudzīgu tiesu saprotu, pirmkārt, tiesu, kas ātri un efektīvi spēj reaģēt uz bērnu tiesību vai interešu aizskārumu. otrkārt, bērna tiesību aizsardzība tiesā notiek veidā, kas vismazāk traumē bērnu.

Runājot par pirmo aspektu, jānorāda, ka veids, kā samazināt laiku no bērna tiesību aizskāruma brīža līdz lietas izskatīšanai tiesā, ir likumdošanas ceļā noteikt, ka neatkarīgi no lietas kategorijas (krimināllietas, civillietas vai administratīvās lietas) ir jānosaka attiecīgās lietas ārpuskārtas paātrināta izskatīšana tiesā. Turklāt līdz lietas izskatīšanai pēc būtības tiesnesim ir jāspēj vienlaicīgi ar lietas ierosināšanu noteikt adekvātus pagaidu aizsardzības līdzekļus bērna interesēs. Ir saprotams, ka tiesa izskatāmajās lietās bērna interešu nodrošināšanai uzdos izpildvarai, bērnu likumiskajiem pārstāvjiem vai citām personām nekavējoties veikt attiecīgas darbības, lai pārtrauktu bērna tiesību aizskārumu un mazinātu izdarītā aizskāruma negatīvās sekas. Lai panāktu, ka izpildvara un citas personas bez vilcināšanās izpilda tiesas uzdoto, likumos ir jāparedz īpašu amatpersonu atbildību par tiesas nolēmumu savlaicīgu neizpildi. 

Latvijā, kas pieder pie civil law tiesību sistēmas, mēs vēl šodien - 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas - saskaramies ar gadījumiem, kad visnotaļ laba tiesas nolēmuma izpildi kavē apstāklis, ka ar likumu nav izveidota valsts pārvaldes iestāde vai noteikta amatpersona, kuras kompetencē būtu nodrošināt tiesas nolēmuma nekavējošu izpildi. Valstī ir jābūt precīzi noregulētiem mehānismiem, kas nodrošina bērna interesēs pieņemtu tiesas nolēmuma nekavējošu izpildi.

Otrais aspekts, kas aptver bērnu tiesību aizsardzības procesu tiesā, jau ir daudz plašāks. Saistībā ar tiesas procesu ir jārunā ne tikai par procesā iesaistītiem dalībniekiem, bet arī par vidi, kurā šis process notiek.

1. Tiesnešu un tiesu darbinieku apmācības nepieciešamība. Centrālā figūra tiesas procesā ir tiesnesis. Neapšaubāmi, ka tiesnesim, kurš skata bērnu lietas, ir jābūt speciāli apmācītam.

Tiesnesim, kurš izskata bērnu lietas, ir jābūt ne tikai labam psihologam, bet viņam ir jābūt arī labām zināšanām pedagoģijā, bērna attīstībā u.tml. Process, kurā piedalās bērns, jāpadara bērnam saprotams, un tas būs atkarīgs tikai un vienīgi no tiesneša. Tiesnesim ar bērnu jārunā bērnam saprotamā valodā, jāizskaidro tiesas procedūras bērnam saprotamā veidā. Tiesnesim pirms tiesas sēdes draudzīgi ir jāaprunājas ar bērnu, jāizstāsta, kas notiks zālē, lai tādējādi noņemtu sākotnējo spriedzi. 

Tiesneši un tiesas darbinieki būtu apmācāmi, kā komunicēt ar bērniem, ņemot vērā viņu vecumu, lai iegūtu nepieciešamo informāciju, pēc iespējas mazāk traumējot bērnu.

Lai tiesas padarītu patiešām pieejamas bērniem, tiesas procedūras ir jāpadara saprotamas bērniem. Tāpēc procesuālajām normām ir jābūt elastīgākām un mazāk formālām, kas ļautu tiesnesim veidot tiesas zālē bērnam draudzīgu gaisotni. 

2. Bērnu uzklausīšana. Lai bērna tiesības tiesvedības procesā tiktu ievērotas, ļoti svarīgi ir noskaidrot bērna viedokli jautājumā, par ko risinās tiesvedība.

Bērnus vēlams uzklausīt mazāk formālā atmosfērā. Ja iespējams, to varētu darīt ar video starpniecību. Bērna uzklausīšanai vajadzētu notikt tādu personu klātbūtnē, kurām bērns uzticas. Turklāt šī uzticības persona varētu pārfrāzēt tiesneša uzdoto jautājumu bērnam saprotamā valodā.

Bērna uzklausīšana vienmēr ir saistīta ar jautājumu, kādā vecumā bērns spēj noformulēt savu viedokli, vai konkrētais bērns ir sasniedzis tādu brieduma pakāpi, ka spēj patstāvīgi paust savu viedokli, un cik patiess ir bērna izteiktais viedoklis. Tiesnesim vai nu pašam, vai ar citas personas starpniecību, uzdodot bērnam jautājumus, ir jābūt pārliecinātam, ka bērns atbilžu laikā jūtas emocionāli brīvi. Tiesnesim ir jāsaprot, vai bērna atbildes jau nav iepriekš iemācītas vai iespaidotas. Piemēram, ģimenes strīdos praktiski vienmēr bērns sākotnēji formulē tā vecāka viedokli, ar kuru kopā pēdējā laikā ir dzīvojis. Šādās lietās tiesnesim ir jāmāk novērtēt, cik lielā mērā bērns pauž savu, nevis viena vecāka viedokli.

3. Bērnu lietu izskatīšanas vide. Ļoti būtiska ir vide, kurā risinās lietas izskatīšana. Tiesas zāles parasti ir visai biedējoša vieta bērniem. Tādēļ ir svarīgi iekārtot bērniem draudzīgas tiesas zāles visu līmeņu tiesās.

Būvējot jaunas tiesu ēkas un iekārtojot tiesas zāles, būtu apsverama iespēja speciāli aprīkot kādu telpu, kurā būtu skatāmas lietas, kurās ir iesaistīti bērni. Šādās telpās būtu nodrošināmas gan atbilstošas mēbeles, gan arī rotaļlietas.

4. Paātrināta lietu izskatīšana, bezmaksas juridiskā palīdzība un atbrīvošana no valsts nodevas. Nākamais bērniem draudzīgas tiesas aspekts ir saistīts ar atvieglotu pieeju tiesai. Tas nozīmē jau pieminēto paātrināto lietas izskatīšanu, bezmaksas juridisko palīdzību un atbrīvošanu no valsts nodevas par lietu izskatīšanu tiesā.

Bezmaksas juridiskā palīdzība aptver kā juridiskās konsultācijas, tā arī pārstāvniecību tiesas procesos. Saistībā ar bērna pārstāvniecību jānorāda uz šādu problēmsituāciju. Saskaņā ar likumu bērna likumiskie pārstāvji ir vecāki. Nereti ir situācijas, ka bērna intereses ir pretējas likumiskā pārstāvja interesēm. Spilgtākie šādu situāciju piemēri ir vardarbība pret bērnu ģimenē.

Juridiskā palīdzība bērnam būtu jānodrošina par valsts līdzekļiem. Lietas, kurās iesaistīti bērni, būtu tiesības vest tika tiem juristiem, kuri būt speciāli apmācīti bērnu tiesību jautājumos, kā arī apmācīti, kā komunicēt ar bērnu.

5. Videokonferenču un ierakstu nesēju izmantošana. Bērnam draudzīga tiesa nozīmē arī to, ka bērnam pēc iespējas mazāk vajadzētu atrasties tiesas zālē. Bērna līdzdalību procesā, it īpaši kriminālprocesā, būtu jānodrošina ar video konferences palīdzību. Ja bērna līdzdalība lietas izskatīšanā notiek ar video konferences palīdzību, bērnam ir jābūt kopā ar viņa pārstāvi un psihologu.

Iztiesājot krimināllietas, pēc iespējas vajadzētu izmantot gan cietušā bērna, gan liecinieka bērna liecības pirmstiesas izmeklēšanas laikā izdarītos liecību ierakstus.

6. Slēgtas tiesas sēdes, objektīvās izmeklēšanas principa nodrošināšana bērnu lietās. Ir jānosaka to lietu kategorijas, kuru izskatīšana notiek slēgtā tiesas sēdē. Latvijas Civilprocesa likums noteic, ka lietas par bērna izcelšanās noteikšanu, adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu, laulības šķiršanu vai tās atzīšanu par spēkā neesošu tiek izskatītas slēgtā tiesas sēdē.

Laulības šķiršanas lietās tiesa var pieņemt lēmumu, ar kuru uz laiku līdz sprieduma taisīšanai par laulības šķiršanu vai laulības neesamību nosaka bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļus bērnam, aizliegumu bērna izvešanai no valsts, līdzekļus otra laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa vai uztura nodrošināšanai, laulāto kopīgā mājokļa lietošanas kārtību vai uzdod vienai pusei izsniegt otrai pusei mājsaimniecības un personiskās lietošanas priekšmetus.

Šajās lietu kategorijās bērnu interešu aizsardzības nolūkā nedarbojas civillietu izskatīšanā vispār atzītais sacīkstes princips. Jautājumos, kas skar bērna intereses, tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa pierādījumus.

Runājot par situāciju Latvijā, viens no priekšlikumiem ir civilprocesā visās lietās, arī tajās, kas netieši skar bērna intereses, sacīkstes principa vietā ieviest objektīvās izmeklēšanas principu, lai panāktu bērna interesēm atbilstošu lietas izskatīšanu.

7. Valsts pienākums nodrošināt atbilstošu izglītību un informāciju. Bērna tiesības uz draudzīgu tiesu ietver arī valsts pienākumu īstenot tādu izglītības politiku, kas nodrošina bērnu un viņa tuviniekus ar vispusīgu un izsmeļošu informāciju par bērna tiesībām. 

Latvijā veiktais pētījums konstatēja, ka viens no šķēršļiem, kas ierobežo bērniem iespējas aizstāvēt savas tiesības, ir tas, ka tās nav bērniem pietiekami saprotamas.

Skolām būtu jāuzņemas lielāka loma bērnu tiesību aizsardzībā – gan apmācot bērnus tiesību jautājumos, gan ziņojot atbildīgajām iestādēm par bērnu tiesību pārkāpumiem.

Lai efektīvi informētu bērnus un pieaugušos par bērnu tiesībām, šāda informācija būtu regulāri jāietver internetā, televīzijā, radio, presē, kā arī jāveic informēšanas kampaņas skolās. Būtu jāizveido interneta portāli par bērnu tiesībām, uzticības un praktiskās palīdzības telefons.

Nekādā gadījumā nav pieļaujama informācijas par bērna uzvedību vai sniegto informāciju nonākšana atklātībā un izplatīšana plašsaziņas līdzekļos.