Tieslietu padomes sekretariāta padomniece Dace Šulmane martā piedalījās Eiropas Tieslietu padomju asociācijas (ENCJ) projekta „Neatkarība un atbildīgums” darba grupas sanāksmē Parīzē. Projekta ietvaros 2020.–2021.gadā tiek organizētas vairākas dalībvalstu aptaujas par tieslietu sistēmām. Latvija sadarbībā ar ekspertiem ir aizpildījusi divas anketas. Vienu – par tiesnešu iecelšanas amatā garantijām, Tieslietu padomju funkcijām, tiesu administrēšanas funkcionālo sadalījumu. Otra anketa – par lietu izskatīšanas procesuāliem jautājumiem (tiesas sēžu norise, tulku piesaiste utt). Projekta darba grupa salīdzināja un analizēja aptauju rezultātus, ko plānots prezentēt ENCJ Ģenerālajā Asamblejā jūnijā.
Savukārt decembrī Briselē notika ENCJ organizēts seminārs, kurā Eiropas Savienības Tiesas (EST) ģenerāladvokāts Giovanni Pitruzzella skaidroja spriedumu apvienotajā lietā C-585/18, C-624/18 un C-625/18. Lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu bija iesnieguši trīs Polijas tiesneši, uz kuriem attiecās jaunās tiesu reformas nosacījumi par pensionēšanās vecuma samazinājumu. Seminārā tika uzsvērta efektīvas tiesību aizsardzības kā vērtības funkcionalitāte ES tiesībās. Ģenerāladvokāts norādīja, ka šo lietu kontekstā EST ir skaidri paudusi, ka tiesu neatkarība ir ES vērtību kodolā, jo līdz šim jautājums ticis vairāk skatīts no nacionālā/ konstitucionālā aspekta. EST pārstāvis skaidroja sarežģītos politiskos apstākļus, kādos atrodas Polijas tiesu vara ES tiesību kontekstā. Diskusijās paustas bažas, vai Polijas izpildvaras argumenti, ka citās demokrātiskās valstīs izpildvarai (ministram, prezidentam) ir teikšana pār tiesu varas amatpersonu izvēli un administratīvo vadību, nevar radīt turpmākus tiesiskuma apdraudējumus. Diskutēts par sarežģīti definējamo jēdzienu „sabiedrības uzticēšanās” tiesu varas kontekstā, jo populistiski noskaņota valsts vara „sabiedrībā” var ieklausīties fragmentāri, izvēloties tos segmentus, kuros tiek pausts atbalsts.