Ievads: Darbības pamats, funkcijas, struktūra; Stratēģija; Vadība; Plēnums; Senatori

Augstākās tiesas darbības pamats, funkcijas, struktūra

Latvijas trīspakāpju tiesu sistēmā Augstākā tiesa ir augstākās instances tiesa, kas izskata lietas kasācijas kārtībā.

Augstākās tiesas darbības pamats ir noteikts Latvijas Republikas Satversmē. Augstākās tiesas izveidošanu, struktūru un kompetenci nosaka likums „Par tiesu varu”. Procesuālie likumi – Civilprocesa likums, Kriminālprocesa likums un Administratīvā procesa likums – nosaka lietu izskatīšanas procesu kasācijas kārtībā.

Likumos noteiktās Augstākās tiesas funkcijas:

• tiesas spriešana kasācijas instancē;

• vienotas tiesu prakses veidošana un juridiskās domas attīstība;

• lietu izskatīšana Disciplinārtiesā; sevišķā veidā veicamo operatīvo pasākumu un kredītiestāžu rīcībā esošo ziņu pieprasījumu akceptēšana.

Augstākās tiesas struktūru veido:

• trīs departamenti, kuros kasācijas kārtībā izskata civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas;

• Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa, kas apkopo un pēta tiesu praksi;

• Administrācija, kas nodrošina Augstākās tiesas darbību;

• Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļa;

• Tieslietu padomes sekretariāts, kas nodrošina Tieslietu padomes darbību.

Augstākās tiesas darbības stratēģija

Stratēģijā 2017.–2019.gadam noteiktas divas prioritāras darbības jomas:

• efektīva un kvalitatīva tiesas spriešana;

• Augstākās tiesas autoritātes stiprināšana.

Katrai no šīm jomām izvirzīti mērķi un uzdevumi to sasniegšanai.

Efektīva un kvalitatīva tiesas spriešana: tiesas spriešana augstā kvalitātē; pamattiesību ievērošana tiesas spriešanā; tiesu prakses apkopošana un pieejamība; tiesnešu un darbinieku tālākizglītība; cilvēkresursu vadības sistēmas attīstība; informācijas tehnoloģiju attīstība; ātrāka un efektīvāka elektronisko dokumentu aprite.

Augstākās tiesas autoritātes stiprināšana: kasācijas instances lomas stiprināšana; atklātības nodrošināšana tiesas darbā; sabiedrības tiesiskā izglītošana; Augstākās tiesas vēstures izpēte un saglabāšana.

Augstākā tiesa 2019.gadā darbu organizējusi atbilstoši tai likumos noteiktajai kompetencei un tiesas darbības stratēģijai.

Jauna stratēģija nākamajam periodam netika izstrādāta, līdz 2020.gada beigām pagarināts esošās stratēģijas termiņš.

Institūcijas, kuru darbību nodrošina Augstākā tiesa

Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 89.⁷pantu Augstākās tiesas priekšsēdētājs vada Tieslietu padomes darbu. Tieslietu padomes darbu nodrošina Tieslietu padomes sekretariāts, kas ir Augstākās tiesas struktūrvienība.

Tieslietu padome ir tiesu varas koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. 2019.gadā notikušas 24 Tieslietu padomes sēdes (no tām 13 rakstveida procesā), pieņemti 128 lēmumi. Tieslietu padome arī sasauc Latvijas tiesnešu konferenci un nosaka tās darba kārtību.

2019.gadā notika viena klātienes konference un divas neklātienes konferences, kurās vēlēti tiesnešu pašpārvaldes institūciju locekļi. Tiesnešu klātienes konferences viena daļa bija organizēta pa tiesību nozarēm, šīs daļas saturu nodrošināja Senāta departamenti.

Augstākā tiesa nodrošina Disciplinārtiesas darbu. Disciplinārtiesa Augstākajā tiesā tiek sasaukta pārsūdzēto Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas negatīvo atzinumu un ģenerālprokurora lēmumu par disciplinārsodu piemērošanu tiesiskuma izvērtēšanai. Disciplinārtiesā var pārsūdzēt arī Tieslietu padomes lēmumus par tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu un izbeigšanu. Disciplinārtiesas sastāvā ir seši departamentu senatori. 2019.gadā Disciplinārtiesa izskatīja sešas lietas.

Augstākās tiesas vadība

Augstākās tiesas priekšsēdētājs

Augstākās tiesas darbu vada priekšsēdētājs, kuru no tiesnešu vidus amatā pēc plēnuma ieteikuma apstiprinājusi Saeima. Augstākās tiesas priekšsēdētāju apstiprina uz 5 gadiem, viena persona amatā var būt ne ilgāk kā divus termiņus. 2015.gada 28.maijā Saeima par Augstākās tiesas priekšsēdētāju uz otru termiņu apstiprināja Ivaru Bičkoviču.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja kompetence noteikta likuma „Par tiesu varu” 50. un 50.1 pantā. Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs.

Arī citos speciālajos likumos noteiktas Augstākās tiesas priekšsēdētāja kā tiesu sistēmas augstākās amatpersonas funkcijas, piemēram, pieņemt advokātu, notāru un tiesu izpildītāju zvērestu, viņiem stājoties amatā. 2019.gadā Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņēma 18 zvērinātu advokātu un 2 notāru zvērestu.

Augstākās tiesas priekšsēdētājam nav vietnieku, pagaidu prombūtnes laikā priekšsēdētāju pēc viņa rīkojuma aizstāj viens no departamentu priekšsēdētājiem.

Departamentu priekšsēdētāji

Senāta departamentu darbu vada priekšsēdētāji, kurus uz piecu gadu termiņu ievēl Augstākās tiesas plēnums.

2019.gadā Civillietu departamenta priekšsēdētājs bija Aigars Strupišs, Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa.

Administrācija

Administratīvo darbu Augstākajā tiesā veic Administrācija. Tā ir Augstākās tiesas struktūrvienība, kuras mērķis ir radīt priekšnoteikumus tiesas saskaņotai un optimālai darbībai, lai nodrošinātu likumā „Par tiesu varu” noteikto Augstākās tiesas uzdevumu izpildi.

Administrācija darbojas tiešā Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautībā, tās darbu vada Administrācijas vadītājs, kuru ieceļ priekšsēdētājs. Augstākās tiesas Administrācijas vadītāja ir Sandra Lapiņa.

Augstākās tiesas plēnums

Likumā „Par tiesu varu” noteikto un citu aktuālu jautājumu izlemšanai tiek sasaukts Augstākās tiesas plēnums jeb visu tiesnešu kopsapulce. 2019.gadā notika trīs plēnuma sēdes.

22.februārī plēnums izvērtēja iepriekšējā gada Augstākās tiesas darbības pārskatu.

8.aprīlī plēnums pat tiesnešu pārstāvi Centrālajā vēlēšanu komisijā ievēlēja Senāta Civillietu departamenta senatori Mariku Senkāni.

18.oktobrī Augstākās tiesas plēnums uzklausīja senatores Marikas Senkānes ziņojumu par ģenerālprokurora atlaišanas pamatu pārbaudi, uzklausīja arī ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru un tieslietu ministru Jāni Bordānu un atzina, ka ģenerālprokurora atlaišanai nav pamata.

Lēmumu veikt pārbaudi, vai ir pamats ģenerālprokurora atlaišanai no amata, Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņēma, pamatojoties uz Prokuratūras likuma 41.3 panta otro daļu, pēc 39 Saeimas deputātu pieprasījuma. Deputāti bija norādījuši divus no Prokuratūras likumā paredzētajiem ģenerālprokurora atlaišanas pamatiem – ģenerālprokurora neatbilstību nevainojamas reputācijas prasībām un tīšu likumpārkāpumu vai nolaidību, pildot dienesta pienākumus, kā rezultātā iestājušās būtiskas kaitīgas sekas. Senatore Marika Senkāne, kura bija pilnvarota veikt pārbaudi par deputātu pieprasījumā norādītajiem faktiem, savā ziņojumā konstatēja, ka tajā norādītie pārkāpuma fakti pārbaudes gaitā nav guvuši apstiprinājumu.

Augstākās tiesas senatori

Augstākās tiesas pamatfunkciju – profesionālu un taisnīgu tiesas spriešanu, izskatot konkrētas civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas augstākajā instancē, nodrošina Augstākās tiesas senatori, kas ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam.

Augstākās tiesas senatoru kopskaitu nosaka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Senatoru skaitu departamentos nosaka Tieslietu padome. Saeimas apstiprinātais tiesnešu skaits Augstākajā tiesā no 2017.gada 1.janvāra ir 36. 2019.gada sākumā Administratīvo lietu departamentā bija 10 senatori, Civillietu departamentā 17 senatori, Krimināllietu departamentā 8 senatori. Ņemot vērā senatoru sastāva izmaiņas un lietu uzkrājumu departamentos, Tieslietu padome pēc Augstākās tiesas priekšlikuma vairākkārt mainīja senatoru skaitu departamentos. Gada beigās Administratīvo lietu departamentā bija 11 senatori, Civillietu departamentā 16 senatori, Krimināllietu departamentā 8 senatori.

Senatoru sastāva izmaiņas 2019.gadā

Trīs senatori devās pensijā – 30.aprīlī Senāta Civillietu departamenta senators Valerijans Jonikāns, 9.septembrī Senāta Krimināllietu departamenta senatori Anita Nusberga un Voldemārs Čiževskis.

27.oktobrī veselības stāvokļa dēļ Saeima no tiesneša amata atbrīvoja Senāta Civillietu departamenta senatori Andu Vītolu.

Tika izsludināts konkurss uz Senāta Krimināllietu departamenta senatora amata vietu. 1.jūlijā ar Tieslietu padomes lēmumu Krimināllietu departamentā tika pārcelts Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Aivars Uminskis.

Divi apgabaltiesu tiesneši pildīja Augstākās tiesas tiesnešu pienākumus uz senatoru ilgstošas prombūtnes laiku – Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Valters Poķis no 7.janvāra līdz 30.decembrim Senāta Administratīvo lietu departamenta senatora amata pienākumus, bet Rīgas apgabaltiesas tiesnese Dzintra Balta no 1.aprīļa Senāta Civillietu departamenta senatora amata pienākumus.

Lai sekmētu lietu uzkrājuma straujāku samazināšanos Senāta Administratīvo lietu departamentā, Civillietu departamenta senators Normunds Salenieks no 4.februāra līdz 26.augustam pārcelts uz Senāta Administratīvo lietu departamentu. 11.septembrī pēc divarpus gadu prombūtnes Augstākajā tiesā atgriezās Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore Jautrīte Briede. Viņa pildīja ilglaicīgā eksperta pienākumus Eiropas Savienības finansētajā Twining projektā Ukrainas Augstākajā tiesā.

Augstākās tiesas senatori pašpārvaldes institūcijās

Tieslietu padome – Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs (Tieslietu padomes priekšsēdētājs), Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs, Civillietu departamenta tiesneša p.i. Dzintra Balta (kā apgabaltiesu pārstāve)

Tiesnešu disciplinārkolēģija – Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe (disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs, līdz 5.novembrim), Civillietu departamenta senatore Inta Lauka (līdz 5.novembrim), Civillietu departamenta senators Valerijs Maksimovs (disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs), Krimināllietu departamenta senators Pēteris Opincāns, Administratīvo lietu departamenta senatore Līvija Slica.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija – Administratīvo lietu departamenta senatore Rudīte Vīduša, Civillietu departamenta senators Aivars Keišs, Krimināllietu departamenta senators Artūrs Freibergs.

Tiesnešu ētikas komisija – Administratīvo lietu departamenta senatore Dzintra Amerika (komisijas priekšsēdētāja), Civillietu departamenta senators Normunds Salenieks.

Senatoru papildu pienākumi

• Papildus tiešajam darbam lietu izskatīšanā un tiesnešu pašpārvaldē senatori veic arī citus pienākumus.

• Tiesnešu pārstāvis Centrālajā vēlēšanu komisijā līdz 8.aprīlim Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, no 8.aprīļa Civillietu departamenta senatore Marika Senkāne.

• Dzintra Balta, Valerijans Jonikāns, Anita Kovaļevska, Veronika Krūmiņa, Zane Pētersone, Marika Senkāne, Aigars Strupišs, Ieva Višķere, Mārīte Zāģere 2019.gadā bija lektori Latvijas Tiesnešu mācību centrā, Veronika Krūmiņa un Ieva Višķere darbojās arī Mācību programmu izstrādes darba grupā. Veronika Krūmiņa un Ieva Višķere lasīja lekcijas Valsts administrācijas skolā, Jautrīte Briede Bāriņtiesu locekļiem, Anita Kovaļevska Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.

• Aigars Strupišs darbojas Uzņēmumu reģistra konsultatīvajā padomē.

• Anda Briede, Inguna Radzeviča un Veronika Krūmiņa ir zvērinātu advokātu eksaminācijas komisijas locekles, Zane Pētersone Mediatoru sertifikācijas un atestācijas komisijas locekle.

• Aigars Strupišs ir maksātnespējas administratoru disciplinārās atbildības komisijas loceklis, Edīte Vernuša zvērinātu tiesu izpildītāju Disciplinārlietu komisijas locekle.

• Zane Pētersone ir Latvijas pārstāve Eurojust Apvienotajā uzraudzības iestādē, Eiropas tiesnešu asociācijā mediācijai (GEMME) un Latvijas pārstāve Eiropas preču zīmju tiesnešu tīklā (CET-J). Aija Branta – Latvijas pārstāve Tieslietu sistēmu efektivizācijas komisijā (CEPEJ), Eiropas tiesnešu konsultatīvajā padomē (CCJE), Eiropas Komisijas tieslietu sistēmu kontaktpersona no Latvijas (Scoreboard). Dace Mita ir Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras valdes locekļa aizstājēja no Latvijas.

• Aija Branta piedalījās Tieslietu ministrijas izveidotajā Eiropas prokuratūras Eiropas prokurora amata pretendentu atklātā konkursa komisijā (EPPO).

• Dzintra Balta ir Rajonu (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un tiesu nama priekšsēdētāja amata kandidātu vērtēšanas komisijas priekšsēdētāja; Aigars Strupišs un Dzintra Balta strādāja darba grupā, kas izstrādāja Rajonu (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtību.

• Aigars Strupišs piedalījās Tieslietu ministrijas pastāvīgajā darba grupā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei, Zane Pētersone Intelektuālā īpašuma tiesību ekspertu darba grupā un Preču zīmju likuma izstrādes darba grupā.

Jāpiezīmē, ka Augstāko tiesu likumprojektu darba grupās bieži pārstāv zinātniski analītiskie padomnieki. Arī lekcijas un seminārus aizvien vairāk vada Augstākās tiesas darbinieki. Latvijas Tiesnešu mācību centrā 2019.gadā lektori bija Senāta departamentu zinātniski analītiskie padomnieki un senatoru palīgi Jānis Baumanis, Nora Magone, Rihards Gulbis, Reinis Odiņš, Santa Savina, Maija Zalpētere, Dārta Ūdre, kā arī Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane un padomnieki Reinis Markvarts un Aleksandrs Potaičuks.