Disciplinārtiesa 2019.gadā: Ināra GARDA, Andris GUĻĀNS, Vēsma KAKSTE, Ļubova KUŠNIRE, Anita POĻAKOVA, Inguna RADZEVIČA
Disciplinārtiesā 2019.gadā izskatītas sešas sūdzības – par trīs Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumiem (no kuriem viens par tiesneša atcelšanu no amata), diviem Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumiem un vienu ģenerālprokurora pavēli par disciplinārsoda piemērošanu. Visos gadījumos lēmumi atstāti negrozīti un sūdzības noraidītas.
Sūdzībās par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto negatīvo atzinumu tiesiskumu galvenais problēmjautājums bija saistīts ar tiesas nolēmumu kvalitāti. Proti, ar nemotivētu nolēmumu tiek pārkāptas personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Konstatēts, ka atkārtoti tiek pieļautas vienas un tās pašas kļūdas, uz kurām norādīts augstākas instances tiesas nolēmumos. Secināts, ka statistikai ir sava vieta tiesneša profesionālās darbības novērtējumā, taču kvantitāte jeb sastādīto nolēmumu skaits nevar prevalēt pār kvalitāti jeb to, cik profesionāli šie nolēmumi taisīti. Tieši nolēmumu saturā atklājas tiesneša profesionālās spējas. Turklāt minētajam rādītājam ir tālāka un plašāka saikne ar tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanu.
Izskatītas trīs lietas par Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumiem.
Viena – par tīšu likuma pārkāpšanu lietas izskatīšanā. Zemesgrāmatu tiesnese pieņēma lēmumu labot kļūdu, kad bija mainījies nekustamā īpašuma īpašnieks. Proti, nostiprināja jaunu tiesību (aizlieguma atzīmi) ar lēmumu par kļūdas labošanu, lai tādā veidā mazinātu nelabvēlīgās sekas, kuras izraisīja viņas nevērība, savlaicīgi likumā noteiktā kārtībā neizlemjot nostiprinājuma lūgumu daļā par aizlieguma atzīmes nostiprināšanu.
Otra – par darba pienākumu nepildīšanu (procesuālā termiņa kavējums sprieduma sastādīšanā). Konstatēts, ka neapdomīga tiesas sēžu nozīmēšana varētu būt viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ tiesnesim radušās grūtības Civilprocesa likumā noteikto termiņu ievērošanā, taču tas neattaisno pieļauto pārkāpumu (neprasme plānot un organizēt savu darbu, noteikt prioritātes). Pirmkārt, tiesneša noslodze nevar tikt atzīta par attaisnojošu iemeslu sprieduma nesagatavošanai ilgstošu laiku (termiņš 2019.gada 2.janvāris, bet sagatavots 13.maijā jau pēc disciplinārlietas ierosināšanas). Otrkārt, netika veikti nekādi pasākumi, lai pēc iespējas ātrāk novērstu pārkāpuma nelabvēlīgās sekas, kas izpaudās lietā iesaistīto personu tiesību uz lietas pabeigšanu saprātīgā termiņā aizskārumā. Treškārt, nav atbalstāms, ka tiesnesis dodas atvaļinājumā, nepabeidzis jau iesāktās lietas (uzreiz pēc slimības bija ieplānots ceļojums uz ārvalstīm).
Trešā – par administratīvo pārkāpumu. Ar noteiktu saturu tika aizpildīta ģenerālklauzula „nevainojama reputācija”. Būtiskākais aspekts – sabiedrības cieņas un uzticēšanās baudīšanas priekšnosacījums – tiesneša rīcības atbilstība likuma, ētikas un morāles normām.
Tiesnese vadīja transportlīdzekli dzērumā (2,93 promiles). Šāda tiesneses rīcība nav savienojama ar tiesneša statusu un neatbilst nevainojamas reputācijas prasībām. Pārkāpums izdarīts ar tiešu nodomu. Disciplinārtiesa atstāja negrozītu lēmumu, ar kuru bija nolemts ierosināt tiesnesi atcelt no amata. Saeima atcēla tiesnesi no amata.
Ģenerālprokurora pavēle par disciplinārsoda piemērošanu bija lietā par prokurora tīšu likuma pārkāpumu, nepareizi kvalificējot izdarīto noziedzīgo nodarījumu kā mazāk smagu, lai gan tas bija acīmredzami smags noziedzīgs nodarījums (vienošanās process).
Personu iesniegumi
Disciplinārtiesa saņem personu iesniegumus, kuros lūgts ierosināt disciplinārlietas pret tiesnešiem. 2019.gadā atbildēts uz pieciem iesniegumiem.
Iesniegumus atteikts pieņemt, atbildēs izskaidrojot Disciplinārtiesas kompetenci, disciplinārlietas ierosināšanas kārtību (šādas – trīs atbildes).
Vienā gadījumā atteikts pieņemt sūdzību un, ņemot vērā tajā norādītos apstākļus, sūdzība atbilstoši Trauksmes celšanas likuma 7.panta otrajai daļai pārsūtīta Iekšlietu ministrijai.
No Valsts policijas saņemts pārsūtīts personas iesniegums un lēmums, ar kuru atteikts uzsākt kriminālprocesu un norādīts, ka iesniegums nosūtāms Disciplinārtiesai pārbaudes veikšanai saistībā ar tiesas procesu pamatotību. Šajā gadījumā iesniegums atgriezts iesniedzējam, izskaidrojot disciplinārlietas ierosināšanas kārtību. Valsts policija informēta par Disciplinārtiesas kompetenci un to, ka lēmumā par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu kļūdaini norādīts, ka Disciplinārtiesai jāveic pārbaude saistībā ar tiesas procesu pamatotību.
Disciplinārtiesas nolēmumu klasifikators
Disciplinārtiesa Augstākajā tiesā tika izveidota 2010.gadā. Deviņos gados uzkrāta pieredze un jau veidojas sava veida Disciplinārtiesas judikatūra. Sadarbībā ar Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu un Komunikācijas nodaļu sagatavots pārskats par Disciplinārtiesas darbu kopš tās izveidošanas – nolēmumu pārskats un klasifikators, norādīti atslēgvārdi, atziņas un piemērotās tiesību normas. Disciplinārtiesas nolēmumu klasifikators pievienots Augstākās tiesas mājaslapā un tiek aktualizēts pēc katra nolēmuma.
QR
