Par Senāta Krimināllietu departamenta darbības turpmāko virzību

Krimināllietu departaments pēdējā gada laikā ir piedzīvojis apjomīgas izmaiņas tā sastāvā. Darbu Augstākajā tiesā ir pārtraukuši trīs senatori un attiecīgi tikpat jaunu kolēģu ir ienācis kolektīvā. Tas nozīmē, ka departamentā ir nomainījusies vairāk nekā trešdaļa senatoru. Turklāt ar 1.aprīli darbu Augstākajā tiesā ir pārtraucis arī ilggadējs departamenta priekšsēdētājs senators Pēteris Dzalbe. Kolektīvs ir vēl vienu pārmaiņu gaidās. No iepriekšējā priekšsēdētāja un kolektīva darba kopumā esam saņēmuši mantojumā ļoti labi izstrādātu departamenta darbības mehānismu, kuru uzskatu par nepieciešamu saglabāt. Taču kā jebkurš mehānisms – tas ir jākopj un jāpilnveido, lai būtu atbilstošs attiecīgā laika darbības mērķiem. Vēlos aktivizēt šī mehānisma atsevišķus manā ieskatā nepietiekami intensīvi darbojošos posmus, kā arī tos papildināt.

Krimināllietu departamenta šī gada uzdevumi un aktivitātes, to mērķis un vēlamais rezultāts jau ir formulēti 2020.gada 3.februārī apstiprinātajā departamenta darba plānā 2020.gadam. Departamenta priekšsēdētāja pienākums ir ne tikai piedalīties plānotajās aktivitātēs un uzdevumu izpildē, bet arī organizēt departamenta darbu, sekot tā rezultātiem, lai analizējot noteiktu uzlabojamos posmus un identificētu problēmas, kas prasa jaunus risinājumus. Nozīmīgi ir saglabāt kolektīvā mikroklimatu, kas rosina un uztur vēlmi strādāt, uzlabot darba kvalitāti, piedalīties aktivitātēs, kas vērstas uz zemāku instanču tiesu darba uzlabošanu, līdzdarbību likumprojektu izstrādē. Neatkārtošu departamenta darba plānā 2020.gadam norādītos uzdevumus, aktivitātes un mērķus, bet konspektīvi norādīšu uz savu skatījumu virzībā uz šī plāna īstenošanu.

Ir saglabājama esošā un ilgstošā laika periodā savu pareizību apstiprinājusī lietu sadales kārtība, kas nodrošina pārskatāmu, saprotamu, dažādos aspektos taisnīgu lietu sadali, tostarp ilgtermiņā vienādu noslodzi senatoriem.

Krimināllietu departamentā ilgstošā laika periodā ir bijuši labi lietu izskatīšanas termiņu rādītāji. Pēdējā pusgadā ir palielinājies neizskatīto lietu daudzums un lietu izskatīšanas termiņi kļuvuši nedaudz ilgāki. Tam saskatu vairākus objektīvus cēloņus un esmu domājusi par iespējām tos novērst.

• Saskaņā ar grozījumiem Kriminālprocesa likuma 573.pantā jautājums par kasācijas tiesvedības ierosināšanu tiek izlemts koleģiāli – trīs tiesnešu sastāvā, kas palielina katra tiesneša darba apjomu. Šis faktors nav novēršams.

• Ilgstoši esam strādājuši nepilnā senatoru skaitā. Tas palielināja katra senatora noslodzi, izskatot lietas kasācijas kārtībā. Ievērojot Krimināllietu departamenta papildu kompetenci – darbu ar operatīvo darbību subjektiem – palielinājās katra senatora noslodze arī šajā jomā. Abu slodžu palielināšanās, pašsaprotami, izraisīja lietu izskatīšanas palēninājumu. Lai mazinātu šo slodzi, ir jāturpina līdzdalība tajos tiesību normu grozījumu projektos, kas virzīti uz papildu kompetences pakāpenisku nošķiršanu no Augstākās tiesas funkcijām un lietu piekritības samazināšanu.

• Kā jau norādīju, departamentā darbu uzsākuši trīs jauni senatori. Esam gandarīti savā kolēģu izvēlē, kas darbībā jau ir apliecinājuši vēlmi un varēšanu atbilstoši pildīt amata pienākumus. Tomēr katram no viņiem ir nepieciešams laiks, lai nostiprinātu prasmi pielietot savas zināšanas un pieredzi Senāta funkciju izpildē. Secinājums – ir pamats lietu izskatīšanas termiņu turpmākam samazinājumam, taču ne īstermiņā.

• Ņemot vērā izmaiņas likumos, atsevišķu tiesību normu satura un piemērošanas izpratnē, ir palielinājies to lietu skaits, kuru izlemšana saistīta ar apjomīgu izpētes darbu un problēmjautājumu ilgstošāku izspriešanu.

Departamenta darba uzlabošanai ir nepieciešams vismaz vēl viens zinātniski analītiskais padomnieks. Saskatu arī iespēju jau esošā atbalsta personāla zināšanu efektīvākai izmantošanai, aktivizējot senatoru un zinātnisko analītiķu sadarbību, vispirms savstarpēji izdiskutējot šīs sadarbības mehānismu. Uzskatu par iespējamu pārskatīt zinātniski analītisko padomnieku noslodzi atsevišķu viņu amata pienākumu izpildē, lai nodrošinātu iespēju vairāk veikt zinātniskās pētniecības darbu, kas nepieciešams departamenta darbības nodrošināšanai, judikatūras analizēšanai un viedokļa par tās pilnveidošanu formulēšanai.

Saglabājama arī departamentā nostiprinātā senatora un senatora palīga kopdarbības sistēma, atbilstoši kurai senatoram ir pastāvīgs palīgs, kopdarbības praktisko norisi plāno un organizē attiecīgais senators. No jauna šajā sistēmā gribu paredzēt izņēmumu, kad departamenta priekšsēdētājam, senatoram un senatora palīgam kopīgi vienojoties, pastāvot objektīvam pamatojumam, uz laiku, nolūkā pilnveidot senatora palīga atsevišķas profesionālās un sadarbības prasmes, tiek mainīts senatora palīgs, ar kuru senators sadarbojas.

Uzskatu par nepieciešamu pastiprināt departamenta līdzdarbību jaunu senatora palīgu atlasē un veikt aktīvākus pasākumus potenciālo kandidātu daudzuma palielināšanai. Konkursā uz senatora palīga vietu Krimināllietu departamentā tradicionāli piesakās salīdzinoši neliels kandidātu skaits. Kā viena no formām kandidātu daudzuma palielināšanai varētu būt informatīva tikšanās ar zemāku instanču tiesu tiesnešu palīgiem, nolūkā tiešāk uzrunāt iespējamos interesentus, iepazīstināt ar senatora palīga pienākumiem, izaugsmes iespējām, šā darba pieredzes nozīmi, sagaidāmajiem darba apstākļiem.

Atziņa, ka kasācijas instances pamatfunkcija ir vienotas tiesu prakses nodrošināšana, nav mana, tas ir citāts no Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidāta – senatora Aigara Strupiša – skatījuma uz Senāta un tiesu sistēmas stāvokli un attīstību. Taču šī atziņa ir tik patiesa un precīza, ka atļaujos to citēt, jo labāk nenoformulēšu.

Esam to samērā veiksmīgi darījuši, bet saskatu arī vēl neizmantotas iespējas. Ir skrupulozāk jānošķir lietas, kurās ir jāierosina kasācijas tiesvedība, no tām, kurās kasācijas tiesvedības ierosināšana atsakāma, jo ne velti viens no Kriminālprocesa likuma 573¹ .pantā paredzētajiem kritērijiem ir tas, vai izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme judikatūras veidošanā. Tādējādi tiks radīts lielāks resurss to jautājumu izpētei un risinājuma argumentācijai, kuriem ir nozīme judikatūras veidošanā. Lai veicinātu judikatūras iepazīšanu un izpratni, ir jāatjauno tikšanās ar zemāku instanču tiesām, lai dalītos savās atziņās, skaidrotu radušos jautājumus un arī identificētu tās tiesību normas, kuru piemērošana tiesnešiem rada problēmas, izdiskutētu tās un sniegtu viedokli.

Kā noteikti atbalstāmu un arī Krimināllietu departamentā izmantojamu vērtēju Civillietu departamenta iniciatīvu organizēt zemāku instanču tiesu tiesnešiem semināru par lietu izskatīšanas metodiku. Protams, sākotnēji mums šāda metodika attiecībā uz krimināllietām būtu jāizstrādā.

Krimināllietu departamenta atšķirīgā iezīme ir tā papildu kompetence, kas rada būtisku papildu noslodzi senatoriem, iespējams, tādēļ esam bijuši mazāk aktīvi darbībās ārpus lietu skatīšanas un minēto papildu pienākumu veikšanas. Darba procesā un diskusijās par to, kādu redzam sava departamenta turpmāko darbu un tēlu, ko vēlamies sasniegt un ko varam darīt, lai tas izdotos, saprotam, ka mums ir gan konkrēti priekšlikumi, gan vēlme un arī noteikti resursi būt aktīvākiem un dzirdamākiem.

Ieraksts „būt departamenta priekšsēdētājai” nekad nav bijis manā vēlmju sarakstā. Piekrist kandidēt šim amatam rosināja un iedrošināja ilgstošās diskusijās ar kolēģiem gūtā pārliecība, ka kolēģi atbalsta manu skatījumu uz departamenta virzību un savstarpējo sadarbību kolektīvā. Tas kopumā radīja saprašanu, ka, pildot departamenta priekšsēdētāja pienākumus, es varētu sekmēt ne tikai savas, bet arī kolēģu ieceres.