Kā risinājums slodžu izlīdzināšanai starp tiesām un lietu ātrākai izskatīšanai civilprocesā tiek izmantots Civilprocesa likuma 32.1 panta regulējums, kas ļauj pārsūtīt lietas no vienas tiesas uz citu. Tieslietu padome diskutēja, vai šī norma, kas likumā ieviesta uz noteiktu laiku, nosakāma kā pastāvīga likuma norma. Prakse liecina, ka lietas pārsūtīšanas pamatojums ne vienmēr ir pietiekams un ne vienmēr sasniedz šī izņēmuma mērķi – paātrināt lietas izskatīšanu, kā arī ne vienmēr pietiekami tiek izvērtēta tiesas pieejamība procesa dalībniekiem.
Tieslietu padome vienojās, ka šī Civilprocesa likuma norma būtu saglabājama, taču pielietojama saprātīgi un vienīgi izņēmuma gadījumos.
Atsauce uz žurnālu
QR
