Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika KRŪMIŅA
Administratīvo lietu departamenta senatori 2020.gadā:
Dzintra AMERIKA, Jautrīte BRIEDE, Andris GUĻĀNS, Vēsma KAKSTE, Anita KOVAĻEVSKA, Dace MITA,
Līvija SLICA, Ieva VIŠĶERE, Rudīte VĪDUŠA, Diāna MAKAROVA (tiesneša p.i. no 10.augusta)
Pandēmija, ārkārtējā situācija un attālinātais darbs nenoliedzami ienesa savas korekcijas departamenta darbā. Neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, departaments savus uzdevumus ir veicis augstā profesionālā līmenī, saglabājot augstu nolēmumu kvalitātes standartu, un pārskata periodu ir beidzis ar pozitīviem izaugsmes rādītājiem.
Līdz septembrim departaments strādāja 10 senatoru sastāvā, savukārt no septembra, apgabaltiesas tiesnesei uzsākot pildīt departamenta senatora pienākumus uz laiku, departaments strādāja 11 senatoru sastāvā. Lai stiprinātu departamenta kapacitāti un samazinātu neizskatīto lietu uzkrājumu, tika izstrādāts un akceptēts priekšlikums no 2021.gada uz 2 gadiem noteikt divas papildu senatoru vietas departamentā. Tika organizēts konkurss, un jaunie kolēģi uzsāka darbu departamentā 1.februārī. Kandidātu atlase notika atbilstoši jaunajai senatoru atlases kārtībai.
Statistika
2020.gadā Administratīvo lietu departamenta lietvedībā bija 1677 lietas. Tostarp pārskata periodā tika saņemtas 826 lietas. Savukārt izskatītas 940 lietas. Izskatīto lietu skaits veido 56% no visām pārskata periodā esošajām lietām, kā arī pārsniedz saņemto lietu skaitu par 14%.
Lielākā daļa izskatīto lietu – 685 lietas – izskatītas kasācijas tiesvedībā, 249 lietas izskatītas blakus sūdzības tiesvedībā, piecas lietas izskatītas, pamatojoties uz pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kā arī viena lieta izskatīta Senātā kā pirmajā un vienīgajā instancē (par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu atteikt likumprojekta reģistrāciju).
Lietu izskatīšanas intensitāte departamentā jau otro gadu ir noturīgi augsta. Aprēķinot vidējos rādītājus, katrs senators pārskata periodā ir izskatījis 90 lietas, kas ir par 4 lietām vairāk nekā 2019.gadā. Šajā sakarā būtiski ir ņemt vērā arī to, ka vairāki departamenta senatori darbojas tiesnešu pašpārvaldes institūcijās, kas rada papildu slodzi.
Pārskata periodā ir par 12% samazinājies neizskatīto lietu atlikums perioda beigās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 2021.gada 1.janvārī neizlemtas bija 737 lietas.
Lietu izskatīšanas dinamikā ir vērojamas pozitīvas tendences, departamentam mainot un optimizējot iekšējo procesu lietu sagatavošanai izskatīšanai. Tā no 2020.gadā saņemtajām 826 lietām jau izlemtas 449 lietas, kas ir 54%.
Vērtējot lietu izskatīšanas rezultātus, ir vērojama pozitīva tendence, proti, salīdzinot ar 2019.gadu, ir samazinājies atcelto nolēmumu skaits. Īpaši ievērojams atcelto nolēmumu īpatsvara samazinājums ir lietās, kas izskatītas blakus sūdzības tiesvedībā.
Lai arī lietu izskatīšanas vidējais termiņš joprojām uzskatāms par ilgu – 374 dienas, ko ietekmējis neproporcionāli lielais saņemto lietu skaits 2016.–2018.gadā salīdzinoši ar senatoru skaitu, tas salīdzinājumā ar pagājušo gadu (397 dienas) ir nedaudz (par vienu mēnesi) samazinājies, kas iezīmē pozitīvu dinamiku lietu izskatīšanas vidējā termiņa samazinājumā. Jāņem vērā, ka lietu izskatīšanas vidējo termiņu ietekmē arī vēršanās Satversmes tiesā un Eiropas Savienības Tiesā. Būtiski ir atzīmēt, ka izdevies ievērojami efektivizēt blakus sūdzību izskatīšanu. Šā veida lietās nolēmums tiek pieņemts vidēji 47 dienās.
10 lietas (1% no izskatīto lietu kopskaita) izskatītas mutvārdu procesā.
Četras lietas (Nr.SKA-64/2020, Nr.SKA-91/2020, Nr.SKA-235/2020, Nr.SKA-450/2020 departaments izskatīja kopsēdē. Vienā no kopsēdē izskatītajām lietām (Nr.SKA-64/2020) tika izteiktas senatora atsevišķās domas.
Kasācijas tiesvedība. No kasācijas tiesvedībā izskatītajām lietām kasācijas tiesvedību atteikts ierosināt 60% lietu (413 lietās), kas ir par 6% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Kasācijas tiesvedība tika ierosināta 255 lietās, kas ir 37% no pārskata periodā kasācijas kārtībā izskatītajām lietām. Salīdzinot ar 2019.gadu, šis rādītājs ir samazinājies par 4%.
Pārējos gadījumos kasācijas tiesvedībā tika pieņemts cits nolēmums.
No kasācijas tiesvedībā ierosinātajām lietām 50% zemākas instances tiesas spriedums atstāts negrozīts, savukārt 50% spriedums pilnībā vai daļēji atcelts. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, minētā nolēmumu procentuālā attiecība palikusi nemainīga. Atcelto spriedumu skaits atbilst 18% no kopējā kasācijas kārtībā pabeigto lietu skaita pārskata periodā, kas ir par 2% zemāks rādītājs nekā 2019.gadā.
Blakus sūdzības tiesvedība. No blakus sūdzības tiesvedībā izskatītajām lietām tika ierosināti 47% lietu (118 lietas). Savukārt atteikts izskatīt vai pieņemt blakus sūdzību 46% lietu (114 lietās). Šis rādītājs, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palicis gandrīz nemainīgs, kas norāda, ka Senātā joprojām tiek iesniegts liels skaits nekvalitatīvu un nepamatotu blakus sūdzību. Pārējos gadījumos blakus sūdzības tiesvedībā tika pieņemts cits lēmums.
No blakus sūdzības tiesvedībā ierosinātajām lietām zemāko instanču tiesas lēmumi atstāti negrozīti 67%, savukārt 33% lēmums pilnībā vai daļēji atcelts. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir vērojams būtisks atcelto lēmumu samazinājums par 16%.
Konstitucionālo vērtību aizsardzība
Ikvienam tiesnesim ir pienākums iztulkot un piemērot Latvijas Republikas Satversmē ietvertās tiesību normas, jo tādējādi tiek nodrošināta konstitucionālo vērtību aizsardzība un īstenošana. Senātam ir īpaša atbildība, jo kasācijas instancei ir jānodrošina vissarežģītāko tiesību jautājumu atrisināšana.
2020.gadā departaments tiesu dialoga ietvaros ar Satversmes tiesu ir nodrošinājis tādas konstitucionālās vērtības kā cilvēka cieņa aizsardzību.
Satversmes tiesa taisīja spriedumu lietā Nr.2019-36-01, kas bija ierosināta pēc departamenta pieteikuma (lieta Nr.SKA-106/2020). Satversmes tiesa spriedumā atzina likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6.panta otro daļu (redakcijā, kas bija spēkā no 1998.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 31.decembrim), ciktāl tā neparedz personu ar I vai II grupas invaliditāti pakļaušanu invaliditātes apdrošināšanai, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109.pantam. Satversmes tiesa šajā lietā uzsvēra, ka apstrīdētais regulējums rada ar invaliditāti saistītas negatīvas sekas, neļaujot personām ar invaliditāti izmantot tām pienākošās tiesības un nesekmējot iekļaujošu vienlīdzību. Šādai atšķirīgajai attieksmei nevar būt attaisnojuma.
Pēc departamenta pieteikuma lietā Nr.SKA-251/2021 Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr.2020-07-03 atzina Ministru kabineta 2011.gada 5.decembra noteikumu Nr.924 „Noteikumi par vecuma pensijas minimālo apmēru” 2.punktu, Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1605 „Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību” 2.punktu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019.gada 31.decembrim) un Ministru kabineta 2019.gada 3.decembra noteikumu Nr.579 „Noteikumi par minimālās valsts vecuma pensijas apmēru” 2. un 3.punktu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109.pantam. Satversmes tiesa secināja, ka vecuma pensijas minimālais apmērs, kas ietverts apstrīdētajās normās, nav noteikts, pamatojoties uz tādu metodi, kura izrietētu no mērķa aizsargāt cilvēka cieņu, izlīdzināt sociālo nevienlīdzību un nodrošināt valsts ilgtspējīgu attīstību.
Tiesu dialoga ietvaros departamentam ir izdevies nodrošināt mazāk aizsargātu sabiedrības grupu tiesību īstenošanu. Šīm lietām ir būtiska ietekme uz cilvēka cienīgu eksistences nodrošināšanu.
2020.gadā departaments vērsās Satversmes tiesā arī lietā Nr.SKA-366/2020. Pieteikums tika iesniegts par Ceļu satiksmes likuma 7.1panta trešās daļas, ciktāl tā paredz nekustamā īpašuma īpašniekam pienākumu par saviem līdzekļiem pārvietot ceļu inženierbūvi nekustamajā īpašumā ietilpstošas būves nojaukšanai, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam.
Dialogs ar pārnacionālajām tiesām
Pārskata periodā departaments uzturējis aktīvu dialogu ar Eiropas Savienības Tiesu. Iespēja diskutēt par kopīgajām vērtībām Eiropas tiesību telpā stiprina demokrātisku un tiesisku valsti.
Piecās lietās departaments pieņēma lēmumus par prejudiciālā jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai.
Lietā Nr.SKA-108/2020 ir strīds par personas tiesībām saņemt jauno lauksaimnieku atbalstu gadījumā, ja iepriekš tai ticis apstiprināts projekta iesniegums, piešķirot uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalstu. Prejudiciālais jautājums uzdots par Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr.1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1698/2005 19.panta 1.punkta „a” apakšpunkta interpretāciju kopsakarā ar citām minētās Regulas un Eiropas Savienības Pamatnostādnēs par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos 2014.–2020.gadam normām.
Lietā Nr.SKA-238/2020 ir strīds par personas tiesībām saņemt kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumu – aizliegumu Natura 2000 purva teritorijās ierīkot dzērveņu plantācijas. Prejudiciālais jautājums uzdots par Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr.1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1698/2005 30.panta interpretāciju.
Lietā Nr.SKA-466/2020 ir strīds par noilguma termiņu gadījumos, kad nodokļu administrācija prasa galvotājam segt galvenā parādnieka nodokļu parādu. Prejudiciālais jautājums uzdots par Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (pēc grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 16.novembra regulu Nr.2700/2000) normu interpretāciju.
Lietā Nr.SKA-587/2020 ir strīds par valsts atbalsta maksājumiem noteikto de minimis ierobežojumu piemērošanu kompensācijai par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskajiem postījumiem akvakultūrai Natura 2000 teritorijā. Prejudiciālais jautājums uzdots par Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra Direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību interpretāciju kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17.pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.pantu.
Lietā Nr.SKA-625/2020 ir strīds par zaudējumu atlīdzināšanu elektroenerģijas ražotājam, kas veidojas no nesaņemtajiem maksājumiem par elektroenerģijas pārdošanu publiskajam tirgotājam par paaugstinātu cenu. Prejudiciālais jautājums uzdots par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punkta piemērošanu kopsakarā ar citiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem saistībā ar valsts atbalstu un regulējamām nozarēm.
Piecās lietās Eiropas Savienības Tiesa pasludināja spriedumu, pamatojoties uz departamenta lūgumu sniegt prejudiciālo jautājumu.
Spriedums lietā Nr.C-340/19, pamatojoties uz departamenta prejudiciālo jautājumu lietā Nr.SKA-45/2020 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā, kurš grozīts ar Komisijas 2011.gada 27.septembra regulu (ES) Nr.1006/2011, interpretāciju.
Spriedums lietā Nr.C-735/19, pamatojoties uz departamenta prejudiciālo jautājumu lietā Nr.SKA-4/2021 par Padomes 2004.gada 21.aprīļa Direktīvas Nr.2004/25/ EK par pārņemšanas piedāvājumiem interpretāciju un zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu.
Spriedums lietā Nr.C-480/18, pamatojoties uz departamenta prejudiciālo jautājumu lietā Nr.SKA-1/2021 par Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra direktīvas 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK, normu piemērošanu un interpretāciju.
Spriedums lietā Nr.C-686/19, pamatojoties uz departamenta prejudiciālo jautājumu lietā Nr.SKA-137/2021 par Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 23.aprīļa direktīvas Nr.2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem interpretāciju (jēdziena „kredīta kopējās izmaksas patērētājam” saturs).
Spriedums lietā Nr.C-243/19, pamatojoties uz departamenta prejudiciālo jautājumu lietā Nr.SKA-18/2020 par Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un par Līguma par Eiropas Savienības darbību 56.panta un Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 9.marta Direktīvas Nr.2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē interpretāciju kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 10. un 20.pantu (reliģijas brīvību un aizliegumu diskriminēt reliģiskās pārliecības dēļ, kā arī pakalpojumu sniegšanas brīvību).
Juridiskās kultūras veicināšana
Administratīvo lietu departaments līdz ar pamatfunkciju – tiesas spriešanu un judikatūras veidošanu – par savu misiju uzskata arī juridiskās kultūras veicināšanu.
Aizvadītajā gadā departaments ne tikai regulāri informējis par nozīmīgākajām lietām un tiesību jautājumiem, kas tiek skatīti departamentā, bet senatori snieguši medijiem arī plašākas intervijas un publikācijas. Interviju Latvijas Radio sniegusi Ieva Višķere par detālplānojumu un būvniecības lietām, Anita Kovaļevska saistībā ar lietu par policijas patvaļu, pārmeklējot automašīnu. Dace Mita intervijā „Neatkarīgajā Rīta Avīzē” runājusi par lietām saistībā ar informācijas pieejamību. Savukārt Jautrīte Briede, intervēta laikrakstā „Siguldas Avīze”, stāstījusi par to, kā uzlabojas valsts pārvalde, par pasniedzējas un tiesneša darbu.
Lai vairotu izpratni par Senāta darbu un diskusijas par tiesību piemērošanas jautājumiem, departaments jau trešo gadu sadarbībā ar žurnāla „Jurista Vārds” redakciju veidoja speciālu administratīvo tiesību jautājumiem veltītu numuru. Senatoru un palīgu gatavotās publikācijas šim izdevumam veicina gan juridisku diskusiju, gan papildina tiesību zinātnes atziņas.
Izprotot sociālo mediju lomu sabiedrības izpratnes par tiesu darbu veidošanā, departamenta senatori un darbinieki velta laiku, lai sociālajos tīklos skaidrotu tiesu darbu, diskutētu par tiesību jautājumiem, sniegtu informāciju un atbildētu arī uz uzbrūkošiem jautājumiem. Tas ir ieguldījums tiesas autoritātes stiprināšanā.
Par aktivitātēm ACA Europe ietvaros
Departaments turpināja aktīvi līdzdarboties Eiropas Savienības Valsts padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācijā (ACA Europe). Šī starptautiskā organizācija kalpo kā zināšanu un pieredzes apmaiņas forums Eiropas Savienības dalībvalstu augstāko administratīvo tiesu tiesnešiem.
Šīs organizācijas ietvaros 2020.gadā Latvija ir sagatavojusi atbildes uz četrām ACA Europe aptaujām: par administratīvo tiesu strukturālo uzbūvi un kompetenci, informācijas apmaiņas rīkiem un metodēm Eiropas Savienībā un tiesu darbību COVID-19 pandēmijas laikā. Latvija ACA Europe forumā ir uzdevusi vienu savu jautājumu, kā arī sniegusi atbildes uz divdesmit pieciem jautājumiem. Savukārt JuriFast datubāzē, kurā ietverti dalībvalstu interesantākie un nozīmīgākie tiesu nolēmumu kopsavilkumi Eiropas Savienības tiesību piemērošanas jautājumos, Latvija ir pievienojusi septiņpadsmit savus nolēmumus.
ACA Europe ietvaros augstāko tiesu tiesnešiem tiek piedāvāta iespēja piedalīties pieredzes apmaiņā citas dalībvalsts tiesā, un 2020.gadā Latvija pirmo reizi bija izvēlēta kā pieredzes apmaiņas valsts. Tiesnesis no Nīderlandes izvēlējās pavadīt divas nedēļas Latvijā, taču pandēmijas dēļ pieredzes apmaiņa tika pārcelta uz 2021.gada nogali.
Starptautiskā sadarbība
Departamenta senatori pārskata gadā ir līdzdarbojušies kā eksperti dažādos starptautiskos projektos.
Jautrīte Briede kā SIGMA eksperte piedalījās Ukrainas Parlamenta darba grupā, kas apspriež Administratīvā procesa likuma projektu (projekts „Atbalsts pārvaldības un vadības uzlabošanai”).
Jautrīte Briede un Veronika Krūmiņa Pasaules bankas finansētā projekta, kas veltīts Kazahstānas Administratīvā procesa likuma ieviešanai, ietvaros mācīja administratīvā procesa tiesības Kazahstānas tiesnešiem un valsts pārvaldes darbiniekiem.
Anita Kovaļevska piedalījās seminārā Kazahstānas Augstākās tiesas tiesnešiem „Administratīvā procesa kodekss un Civilprocesa kodekss: kopīgais un atšķirīgais”. Semināru organizēja Vācijas Federālās Republikas dibināta organizācija GIZ (Deutsche Gesellschaft für Internationale Zusammenarbeit GmbH) programmas „Tiesiskas valsts veicināšana Centrālāzijā” ietvaros.
Jautrīte Briede un Veronika Krūmiņa dalījās pieredzē ar Ukrainas tiesnešiem Augstākās tiesas kā Tiesu administrācijas sadarbības partnera īstenotajā projektā „E-risinājumu pielietošana tiesas darba un procesu pārvaldē Ukrainā COVID-19 krīzes laikā”.
Izaicinājumi perspektīvā
Nākamajā gadā departamenta primārais uzdevums ir samazināt kasācijas tiesvedības termiņus, kā arī turpināt strādāt pie nolēmumu sagatavošanas metodoloģijas.
Lai arī departaments ir atvērts tiesvedības procesa digitalizācijai, tomēr nepārdomāti un neprofesionāli ieviesti tehnoloģiskie uzlabojumi var apdraudēt tiesvedības efektivitāti un uzticību administratīvajam procesam. E-lietas ieviešana administratīvajā procesā ir apgrūtināta, jo trūkst skaidras vīzijas, principu, kā arī labas projekta pārvaldības. Šie trūkumi ir norādīti arī Valsts kontroles ziņojumā. Līdz ar to departaments iestājas par kvalitatīvu tiesvedības procesa digitalizāciju.
Pirms 100 gadiem – 1921.gada 4.martā – Satversmes sapulce pieņēma Likumu par administratīvajām tiesām, kas noteica administratīvās justīcijas darbības pamatprincipus. Savukārt 2001.gada 25.oktobrī tika pieņemts Administratīvā procesa likums, kas bija pamats modernas administratīvās tiesas izveidošanai. Tāpēc 2021.gadu Administratīvo lietu departaments iecerējis akcentēt kā administratīvās justīcijas jubileju gadu.
QR
