Krimināllietu departamenta priekšsēdētāji:
Pēteris DZALBE (līdz 1.aprīlim), Anita POĻAKOVA (no 20.aprīļa)
Krimināllietu departamenta senatori 2020.gadā:
Ivars BIČKOVIČS (no 16.jūnija), Aija BRANTA, Artūrs FREIBERGS, Sandra KAIJA (no 17.februāra),
Pēteris OPINCĀNS, Inguna RADZEVIČA, Aivars UMINSKIS, Inese Laura ZEMĪTE (no 3.februāra)
Pārskata gadā atbilstoši Senāta darbības stratēģijas prioritārajiem darbības virzieniem nozīmīgākie bijuši stabilas judikatūras veidošana un efektīva kasācijas procesa nodrošināšana.
Statistika
Krimināllietu departamentā salīdzinājumā ar 2019.gadu ir saņemts par 78 lietām mazāk, izskatīti 95% no saņemtajām lietām, atlikums uz šī gada sākumu 177 lietas. Salīdzinājumā ar 2019.gadu tas ir par 36 lietām vairāk. Lietu izskatīšanas vidējais termiņš ir saglabājies 3 mēnešu robežās.
Par saņemto lietu skaita samazināšanos. 2020.gada 6.jūlijā spēkā stājās grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas noteic, ka tiesneša lēmumu par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu ārvalstī notiesātā persona vai prokurors var pārsūdzēt apgabaltiesai (KPL 760.panta septītā daļa). Arī lēmumi par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atcelšanu vai grozīšanu, vai arī atteikšanos to darīt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 608.panta piekto daļu kļuva pārsūdzami tikai apgabaltiesā. Iepriekš šādi nolēmumi bija pārsūdzami Senātā.
Savukārt Kriminālprocesa likuma 662.panta pirmā daļa, kas noteic, kurus no spēkā esošiem nolēmumiem var izskatīt no jauna, tika papildināta ar nosacījumu, ka šādu nolēmumu var izskatīt no jauna, ja tiesa iepriekš nav atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību.
Tā kā šie likuma grozījumi spēkā stājušies tikai gada vidū, to ietekme uz lietu skaitu nav bijusi būtiska. Salīdzinājumā ar 2019.gadu tās ir apmēram 18 lietas. Taču grozījumiem likumā ir ietekme uz saņemto lietu daudzumu un tiem ir ilgstošs raksturs, proti, tie sekmēs lietu daudzuma samazināšanos šajā gadā.
Jāatzīmē, ka Krimināllietu departaments ir ne tikai rosinājis, bet arī aktīvi līdzdarbojies šo likuma grozījumu izstrādes procesā.
Par izskatīto lietu skaita samazināšanos. Iepriekšējais gads ir bijis plašu pārmaiņu laiks Krimināllietu departamentā. Tajā ienāca trīs jauni senatori, tas ir 1/3 daļa no senatoru kopuma. Maijā mainījās departamenta priekšsēdētāji. Bija nepieciešams laiks apgūt jaunā darba iemaņas.
Lietu izskatīšanas daudzumu ietekmēja arī apstāklis, ka kasācijas kārtībā tika izskatīta tā saucamā „digitālā lieta”. Šīs krimināllietas izskatīšanas ilgums zemāku instanču tiesās, lietas apjoms un sarežģītība prasīja departamenta resursu plašu un intensīvu iesaisti, kas likumsakarīgi ietekmēja pārējo lietu aprites ātrumu.
Šie izskatīto lietu daudzumu ietekmējošie apstākļi ir īstermiņa, šobrīd tie nav aktuāli.
Procesa ātruma un nolēmuma kvalitātes samērošana. Šo abu rādītāju noturēšana atzinīgi vērtējamā līmenī ir visu instanču tiesu darba aktualitāte. Par stabilas – tas ir, labi pārdomātas, izdiskutētas, aplūkotas kopsakarībās, saprotami izklāstītas, pietiekami argumentētas – judikatūras veidošanu vienlaikus ar lietu izskatīšanas termiņiem departamentā ir diskutēts un secināts, ka jārod risinājumi, lai vairāk laika varētu veltīt to tiesību jautājumu padziļinātai izpētei, kuri ir nozīmīgi judikatūrai.
Viens no mehānismiem – filtrs kasācijas tiesvedības ierosināšanai.
Apstākļi, kuri var būt pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā, norādīti Kriminālprocesa likuma 5731.pantā, un to uzskaitījums nav mainījies. Atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību procentuālais īpatsvars ir nedaudz palielinājies. 2019.gadā tas bija 61% no saņemtajām lietām, 2020.gadā – 65%. Lietās, kurās atteikts pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu, 56% gadījumu kasācijas sūdzības ir iesnieguši apsūdzētie. Pārbaudīt tiesas nolēmuma tiesiskumu kasācijas kārtībā pamatā atteikts tādēļ, ka kasācijas sūdzībā atkārtoti apelācijas sūdzības motīvi, kas izskatīti apelācijas instances tiesā, vai arī norāde uz Krimināllikuma pārkāpumu vai Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu ir argumentēta ar pierādījumu atšķirīgu vērtējumu. Ierosināt kasācijas tiesvedību ir atteikts arī 19 lietās, kurās iesniegts kasācijas protests. Atteikuma pamats – vairumā gadījumu protests nav pamatots ar Krimināllikuma pārkāpumu vai Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu.
Kasācijas kārtībā izskatītajās lietās tiesas nolēmums atstāts negrozīts tikai 34% lietu. Šis rādītājs norāda, ka ir sasniegts gandrīz maksimāli iespējamais atteikumu daudzums.
Nolēmumu stabilitāte procentuāli no kasācijas instancē saņemto lietu skaita 2020.gadā bija 80,75%. Biežākie apelācijas instances tiesas nolēmumu atcelšanas iemesli ir:
- pieļautie procesuālie pārkāpumi pierādījumu vērtēšanā;
- apelācijas sūdzību un protestu argumentu nepilnīga izvērtēšana;
- procesuālie pārkāpumi lietu izskatīšanā apelācijas instances tiesā (piemēram, saistībā ar nosacījumiem krimināllietas iztiesāšanai bez apsūdzētā piedalīšanās un apsūdzētā neierašanās uz tiesas sēdi iemesliem, apjoms un ietvari, kādos lieta tiek iztiesāta apelācijas instances tiesā (saistībā ar bargāka soda noteikšanas iespējamību), tiesību uz aizstāvību nodrošināšana);
- noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijas pamatotības jautājumi.
Kompleksais judikatūras veidošanas modelis
Viens no faktoriem, kas var ietekmēt zemāku instanču tiesu nolēmumu stabilitāti, ir stabila judikatūra. Tā var ietekmēt arī Senātā ienākošo lietu daudzumu, kā arī atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību daudzumu. Judikatūras skaidrībai, stabilitātei un, vienkāršoti izsakoties, Senāta atziņu nogādāšanai līdz zemāku instanču tiesu tiesnešu zināšanai vajadzētu samazināt kļūdainu nolēmumu daudzumu, līdz ar to – lietu nonākšanu Senātā, bet lietas pārsūdzēšanas gadījumā ļautu atteikt rosināt kasācijas tiesvedību, atsaucoties uz stabilu judikatūru konkrētajā tiesību jautājumā. Tādēļ departaments savā darbībā akcentējis risinājumu: paralēli lietu skatīšanas ritmam identificēt tās lietas, kurās skartais tiesību jautājums ir īpaši aktuāls un attiecināms uz lielu daudzumu kriminālprocesu.
Izvērtējot pēdējo gadu izmaiņas gan Latvijas, gan Eiropas Savienības normatīvajos aktos, kas regulē kaitējuma atlīdzību ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem, un ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas atziņas šajā jautājumā, departaments grozījis Senāta agrāko judikatūru jautājumā par kaitējuma kompensāciju cietušajam noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu (Krimināllikuma 260.pants). Lēmumā lietā Nr.SKK-1/2020 departaments atzinis, ka kriminālprocesā no vainīgā var tikt piedzīti tie zaudējumi, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu vai kuri pārsniedz šajā likumā un saskaņā ar to izdotajos normatīvajos aktos noteikto apdrošinātāja atbildības limitu. Pārējos gadījumos kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā nenoteic.
Agrākā atziņa bija, ka kriminālprocesā tiesām, izlemjot jautājumu par cietušajam radītā nemateriālā zaudējuma atlīdzināšanu, kompensācijas pieteikums jebkurā gadījumā jāizlemj pēc būtības un jānosaka kompensācija, turklāt, to nosakot, jāņem vērā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība, aprēķinātā, bet vēl neizmaksātā apdrošināšanas atlīdzība, kā arī iespējamā apdrošināšanas atlīdzība neatkarīgi no tā, vai cietusī persona ir vai nav iesniegusi prasījumu par apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanu un vai vēlas to darīt. Judikatūras maiņa skāra faktiski visus no ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumiem izrietošos kriminālprocesus.
Lai skaidrotu judikatūras maiņu, tika sagatavota publikācija žurnālā „Jurista Vārds”, kurā ietvertas arī Senāta lēmumā tā formas dēļ neietvertās atziņas un norādes uz tiesību avotiem, kuri ir nozīmīgi lēmumā risināto tiesību jautājumu izpratnē. Lēmumā ietvertās atziņas un to pielietojums atšķirīgos lietās konstatētajos faktiskajos apstākļos tika apspriests arī attālināti notikušajā diskusijā ar Kurzemes apgabaltiesas tiesnešiem.
No otrajā pusgadā saņemtajām lietām redzams, ka Senāta atziņa ir uztverta, akceptēta un tiek piemērota. Atsevišķās lietās, pamatojoties uz judikatūru, atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību.
Pabeigts arī ilgstoši kompleksi risinātais jautājums saistībā ar vienošanās procesiem.
Izskatot šīs kategorijas lietas kasācijas kārtībā, vairākos lēmumos izteiktas atziņas par vienošanās protokola saturu, kā arī secināts, ka Kriminālprocesa likuma 437.pantā dotais vienošanās protokola satura regulējums ir nepilnīgs un izraisa tiesā apstiprināto vienošanos atcelšanu. Atbilstoši Senāta judikatūrai 2020.gadā ir veikti grozījumi likumā, precizējot vienošanās protokola saturu. Tagad likumā noteikts, ka vienošanās protokolā jāietver arī informācija par apsūdzētajam piemērotā ar brīvības atņemšanu saistītā drošības līdzekļa, kā arī aizturēšanas termiņa ieskaitīšanu soda termiņā. Savukārt tiesai sagatavotajā ierosinājumā par vienošanās apstiprināšanu prokurors norāda arī informāciju par mantai uzlikto arestu, par mantu, kas atzīstama par noziedzīgi iegūtu, par procesuālajiem izdevumiem, par rīcību ar mantu, ar lietiskajiem pierādījumiem u.c. apstākļus. Lai nodrošinātu apsūdzētā tiesību efektīvu īstenošanu, precizēts arī, ka viņam vai viņa pārstāvim nosūta prokurora ierosinājuma kopiju. Tādējādi, balstoties uz judikatūru, šajā tiesību jautājumā ir sakārtots normatīvais regulējums, mazināta kļūdu iespējamība vienošanās procesos un nosacīti iedotas vadlīnijas šīs kategorijas lietu skatīšanai.
Zinātniski analītiskā padomniece aktīvi piedalījās likuma grozījumu apspriešanā un departamenta viedokļa skaidrošanā pastāvīgajā Kriminālprocesa likuma darba grupā. Lai palielinātu pirmās instances tiesu tiesnešu izpratni par vienošanās procesiem, ir sagatavots pārskats par šiem grozījumiem likumā un skaidrojums par to piemērošanu. Ar sagatavoto materiālu lekcijas un diskusiju veidā jau ir iepazīstināti Vidzemes rajona tiesas tiesneši, plānots tikties arī ar citiem pirmās instances tiesu tiesnešiem.
Paveiktais ir devis pamatu departamentam sagatavot projektu un lūgt virzīt izskatīšanai grozījumus Kriminālprocesa likumā par vienošanās procesos pieņemto pirmās instances tiesas nolēmumu pārsūdzību apgabaltiesā, nevis kasācijas kārtībā, kā to šobrīd nosaka Kriminālprocesa likuma 542.panta otrā daļa. Vienošanās procesā netiek vērtēts jautājums par faktiskajiem apstākļiem un pierādījumiem un ir noteikta lietas izskatīšana tikai divās tiesu instancēs. Tādēļ pārsūdzības priekšmets var būt tikai juridiski iemesli – vai pirmstiesas procesā vienošanās ir noslēgta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā un nav pieļauts Krimināllikuma normu pārkāpums.
Pozitīva risinājuma gadījumā departamentā ienākošo lietu daudzums varētu samazināties vidēji par 60 lietām gadā. Taču mērķis nav vienkārši samazināt lietu skaitu departamentā, bet dot laiku senatoriem strādāt pie stabilas judikatūras veidošanas. No senatoriem tiek gaidīta ne tikai lietu izskatīšana, bet arī judikatūras veidošana, līdzdalība likumprojektu izstrādē, tiesnešu izglītošanā un citu papildpienākumu veikšana, bet tam nepieciešams laiks. Katra Senāta saņemtā lieta prasa resursu patēriņu. Vienošanās procesi, kuros pārsūdzības kārtībā pārbaudāma vienošanās noslēgšanas procedūra, nav tā lietu kategorija, kuru nevarētu skatīt apgabaltiesas, kuru kompetencē ir ne tikai faktisko, bet arī juridisko apstākļu pārbaude lietās.
Turklāt, lai nostiprinātu Senāta Krimināllietu departamenta kā kasācijas instances tiesas nozīmi un radītu papildu mehānismu judikatūras stabilizēšanai, ir izstrādāts projekts grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz likuma 54.nodaļu papildināt ar regulējumu, kas kasācijas instances tiesai kriminālprocesā ļauj izskatīt lietas paplašinātā sastāvā, kā arī senatoriem izteikt atsevišķās domas.
Šo projektu, kas paredz papildu pienākumu uzņemšanos, departaments izstrādājis vienlaikus ar iepriekš minētajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā par vienošanās procesa lietās pieņemto tiesas lēmumu pārsūdzēšanu apelācijas instances tiesā. Uzņemoties papildu pienākumus, ir jāizbrīvē laiks šo pienākumu izpildei.
Krimināllietu departamenta izvēlētais kompleksais jautājumu risināšanas modelis ir ļoti laikietilpīgs, prasa lielus resursus un var sabremzēt lietu aprites ātrumu departamentā kopumā, taču tas dod ilgtermiņa rezultātu. Tas nevar aptvert visus risināmos jautājumus, tādēļ ir jānosaka tie, kam plašāka ietekme un aktualitāte.
2021.gadam departaments identificējis divas kompleksi risināmas tiesību jautājumu grupas. Pirmkārt, jautājumi, kas saistīti ar Krimināllikuma 218.pantā (Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas) un 195.pantā (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana) paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu izpratni un piemērošanu. Jautājums nerisināsies ātri un viegli, jo šo noziedzīgo nodarījumu sastāvu izpratne starp institūcijām un personām ir dažāda.
Otrkārt, departaments plānojis padziļināti tiesnešiem skaidrot Krimināllikuma 50. un 51.panta piemērošanu, kas gadu no gada ir biežākais pamats nolēmumu atcelšanai daļā par sodu. Šajā jautājumā uzsvars nebūs uz judikatūru, tā ir pietiekama. Departaments strādā pie modeļa, kas izpratni par šo tiesību normu piemērošanu tiesnešiem nostiprinātu uz ilgāku laiku. Jau šobrīd redzams, ka Krimināllikuma 50.panta piektajā daļā ir nepieciešami grozījumi, jo šīs daļas pēdējais teikums, kurš likumā vietu ieņēma pirms pāris gadiem, tā arī nav skaidri noregulējis jautājumu par brīvības atņemšanas soda un nosacīta soda saskaitīšanu.
Prognozējams, ka aktuāli kļūs arī jautājumi, kas saistīti ar jau pieņemtajiem uz procesa ātrumu vērstajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā.
Senatoru papildu slodze
Papildu tiešajam darbam senatori darbojušies pašpārvaldē, dažādās komisijās un darba grupās, lasījuši lekcijas. Ievērojot senatoru nelielo skaitu departamentā, papildpienākumi ietekmē visa departamenta darba ritmu. Departaments 2020.gadā strādājis intensīvi, atbildīgi un rezultatīvi.
QR
