Ieslodzījumu vietu pārvaldes prasība pret ieslodzīto personu par tādu izdevumu piedziņu, kas saistīti ar apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai veikto medicīnisko pārbaudi, nav pakļauta izskatīšanai civilprocesuālā kārtībā (22.03.2021.)

Izlemjot jautājumu par pakļautību, izšķiroša nozīme ir starp tiesību subjektiem pastāvošo tiesisko attiecību raksturam, kā arī tam, vai iestāde rīkojas administratīvā akta izdošanas procesā. Par tādu izdevumu atlīdzināšanu, kas piedzenami no ieslodzītā (īpaši pakļautas personas) par veikto medicīnisko pārbaudi apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai, kas notikusi pēc Ieslodzījumu vietu pārvaldes pieprasījuma un kas ir vērsta uz administratīvā akta par ieslodzītā disciplināro sodīšanu izdošanu un ir šā procesa neatņemama sastāvdaļa, iestādei ir jāizdod administratīvais akts, ar kuru ieslodzītajam tiek uzlikts pienākums segt medicīniskās pārbaudes izdevumus.

Latvijas Republikas Senāts
Departamentu priekšsēdētāju sēdes
LĒMUMS
Nr. 5-14/1-2021
Rīgā 2021.gada 22.martā

[1] Vidzemes rajona tiesā saņemts Ieslodzījumu vietu pārvaldes Valmieras cietuma prasības pieteikums pret ieslodzīto personu par zaudējumu piedziņu.

[2] Lietā ieslodzītais – īpaši pakļautā persona – nosūtīts veikt medicīnisko pārbaudi saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumiem Nr. 394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība” (turpmāk – Apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanas kārtība), lai konstatētu narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmi. Tas darīts, lai pārbaudītu, vai ieslodzītais nav pārkāpis soda izciešanas režīma prasības, kas ir pamats uzlikt disciplinārsodu (Latvijas Sodu izpildes kodeksa 70.pants). Pārbaudes rezultātā attiecīgo vielu ietekme apstiprinājās, tādēļ ieslodzītajam, pamatojoties uz Apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanas kārtības 40.punktu, izsniegts rēķins par veikto pārbaudi. Ieslodzītais rēķinu labprātīgi nesamaksāja.

[3] Vidzemes rajona tiesas tiesnesei radās šaubas par lietas pakļautību, tādēļ tā vērsās pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja, lūdzot izšķirt, kādā procesā ir izlemjams jautājums par izdevumu, kas saistīti ar apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai veikto medicīnisko pārbaudi, piedziņu.

Motīvu daļa

[4] Apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanas kārtības 6.punktā ir noteikts, ka medicīnisko pārbaudi veic, pamatojoties uz tiesībaizsardzības iestādes (prokuratūras, tiesas, Valsts policijas, pašvaldības policijas, ostas policijas) amatpersonas, valsts vai pašvaldības iestādes, kā arī komercsabiedrības vai citas institūcijas vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstisku nosūtījumu, kurā norādīts medicīniskās pārbaudes iemesls. Tādējādi šāda medicīniskā pārbaude var notikt dažādos procesos, arī kriminālprocesā, administratīvo pārkāpumu procesā, kā arī privāttiesisku attiecību ietvaros. 

[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 1.panta trešo daļu administratīvais akts ir arī lēmums par iestādei īpaši pakļautas personas, par kādu uzskatāma arī ieslodzītā persona, disciplināro sodīšanu. Latvijas Sodu izpildes kodeksa 70.pantā noteikti soda veidi, kas piemērojami personām, kam atņemta brīvība. Savukārt šā likuma 71.pantā noteikts, ka šie sodi ir apstrīdami un pārsūdzami administratīvā procesa kārtībā. Tādējādi disciplinārsoda uzlikšana ieslodzītajam notiek administratīvā procesa kārtībā un ieslodzītā nosūtīšana uz medicīnisko pārbaudi saskaņā ar Apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanas kārtību konkrētajā gadījumā ir vērsta uz administratīvā akta par ieslodzītā disciplināro sodīšanu izdošanu, un ir šā procesa neatņemama sastāvdaļa.

[6] Atbilstoši Apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanas kārtības 40.punktam, ja medicīnisko pārbaudi veic, pamatojoties uz tiesībaizsardzības iestādes nosūtījumu, un medicīniskajā pārbaudē konstatē apreibinošo vielu ietekmi, pārbaudes izdevumus sedz pārbaudāmā persona, iemaksājot attiecīgo summu nosūtītāja budžeta kontā.

Konkrētajā gadījumā saskaņā ar minēto tiesību normu pārbaudes izdevumi ir jāsedz ieslodzītajam.

Apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanas kārtībā nav paredzēts, kā iestāde piedzen izdevumus no ieslodzītā, ja viņš labprātīgi tos nesedz, proti, vai iestāde izdevumus piedzen civilprocesuālā kārtībā, vai iestāde izdod administratīvo aktu par pienākuma uzlikšanu atmaksāt medicīniskās pārbaudes izdevumus.

Tādējādi konkrētajā gadījumā izšķiroša nozīme ir starp tiesību subjektiem pastāvošo tiesisko attiecību raksturam – iestāde un tai īpaši pakļautā persona –, kā arī tam, ka Apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanas kārtībā minētā medicīniskā pārbaude notiek administratīvā akta izdošanas procesā (sal. Senāta 2020.gada 26.oktobra lēmuma lietā Nr.SKA-1490/2020 (ECLI:LV:AT:2020:1026.SKA149020.3.L), 6., 7.punkts, 2016.gada 13.jūnija lēmuma lietā Nr.SKA-951/2016 (A420395914) 7. un 8.punkts).

[7] Apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanas kārtībā nav noteikts, ka iestādei būtu jāpieņem lēmums (jāizdod administratīvais akts) par pienākuma uzlikšanu atmaksāt izdevumus, kas saistīti ar medicīnisko pārbaudi. Tomēr pienākums atlīdzināt izmaksas izriet no šīs kārtības 40.punkta. Līdz ar to nepastāv šķēršļi, lai atzītu, ka iestādei ir jāizdod administratīvais akts, konkretizējot tiesību normā noteikto pienākumu attiecībā uz individuāli noteiktu personu (sal. Senāta 2020.gada 26.oktobra lēmuma lietā Nr.SKA-1490/2020 (ECLI:LV:AT:2020:1026.SKA149020.3.L) 7.punkts). Līdz ar to atzīstams, ka iestādei ir jāizdod administratīvais akts, ar kuru ieslodzītajam tiek uzlikts pienākums segt medicīniskās pārbaudes izdevumus. Ja ieslodzītais ar administratīvo aktu uzlikto pienākumu labprātīgi neizpilda, administratīvais akts ir izpildāms piespiedu kārtā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

[8] Ievērojot minēto, medicīniskās pārbaudes izdevumi no ieslodzītā nav piedzenami civilprocesuālā kārtībā, bet iestādei izdodot administratīvo aktu.

Nolēmuma daļa

Pamatojoties uz likuma „Par tiesu varu” 50.panta piekto daļu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un departamentu priekšsēdētāji

nolēma

atzīt, ka strīds par izdevumu par medicīnisko pārbaudi atgūšanu no ieslodzītās personas, pamatojoties uz Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumu Nr.394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība” 40.punktu, nav pakļauts izskatīšanai civilprocesuālā kārtībā.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs A.Strupišs
Departamentu priekšsēdētāji V.Krūmiņa, N.Salenieks, A.Poļakova