Pieteikuma par Civillikumā neparedzēta nekustamā īpašuma apgrūtinājuma dzēšanu no Kadastra informācijas sistēmas pakļautība (05.07.2021.)

Dati par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu (apgrūtinājumu), kas noteikts uz likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 22.panta kārtībā pieņemta Valsts zemes dienesta lēmuma (administratīvā akta) pamata un kas ierakstīti zemesgrāmatā atzīmes veidā, no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas tiek dzēsti Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīļa noteikumu Nr.263 „Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” 112.punktā paredzētajā kārtībā. Pamats datu dzēšanai ir attiecīgas pašvaldības izsniegts dokuments.

Latvijas Republikas Senāts
Departamentu priekšsēdētāju sēdes
LĒMUMS
Nr. 5-14/3-2021
Rīgā 2021.gada 5.jūlijā

[1] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas [pers.A] pieteikums, kurā lūgts uzdot Valsts zemes dienestam dzēst Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) datus par pieteicējas nekustamajam īpašumam reģistrētajiem apgrūtinājumiem – ceļa servitūtiem.

[2] Pieteicējai tika uzdāvināta zeme, kuru dāvinātājs bija ieguvis īpašumā zemes reformas lauku apvidos rezultātā, proti, vispirms saimniecības izveidošanai tika piešķirta zeme lietošanā, bet pēc tam – īpašumā par samaksu. Piešķirot zemi īpašumā, vienlaikus tika noteikti arī nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi – divi ceļa servitūti noteiktā platībā. Taču servitūtiem netika noteikts ne nekustamais īpašums, ne persona, kam par labu tie kalpotu. Dati par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem (apgrūtinājumiem) tika reģistrēti Kadastra informācijas sistēmā un atzīmes veidā ierakstīti zemesgrāmatas nodalījumā kā apgrūtinājumi, kuru pamatojums ir Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas 2004.gada 30.jūnija lēmums par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu.

Pieteicēja vērsās Valsts zemes dienestā ar iesniegumu, lūdzot dzēst Kadastra informācijas sistēmā datus par nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem – diviem ceļa servitūtiem. Dienests sniedza atbildi, ka, zemes reformas laikā pieņemot lēmumus par zemes piešķiršanu īpašumā, ceļa servitūti varēja būt noteikti, neparedzot valdošos nekustamos īpašumus, un šie servitūti ir likumiskie servitūti uz likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 22.panta trešās daļas pamata. Vienlaikus atzīmes veidā zemesgrāmatā ierakstītie ceļa servitūti nav lietu tiesības un tādēļ nemaz neaprobežo pieteicējas īpašuma tiesības. Jautājums par ceļa servitūtu noteikšanas tiesisko pamatu bija pārbaudāms, pārsūdzot dienesta 2004.gada 30.jūnija lēmumu Centrālajā zemes komisijā vai tiesā. Taču tas noteiktajā termiņā nav izdarīts. Ja pieteicēja vēlas kadastra datu aktualizāciju, tad jāievēro Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 27.1pantā un Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīļa noteikumu Nr.263 „Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” (turpmāk – Datu aktualizācijas noteikumi) 111.punktā noteiktā kārtība. Kadastra informācijas sistēmas dati nav aktualizējami kļūdas labošanas kārtībā, kā to vēlas pieteicēja.

[3] Administratīvās rajona tiesas tiesnesis atteica pieņemt pieteikumu, atzīstot, ka strīds ir risināms civiltiesiskā kārtībā. Pieteicēja šo lēmumu pārsūdzēja Senātā blakus sūdzības kārtībā.

[4] Senāta Administratīvo lietu departaments vērsās ar lūgumu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja par pieteikuma pakļautības jautājuma izšķiršanu, norādot, ka nav skaidrs, kādā kārtībā – administratīvajā vai civiltiesiskajā – risināms jautājums par zemes reformas laikā noteiktu ceļa servitūtu atzīmju dzēšanu.

Motīvu daļa

[5] Pieteicējas mērķis, vēršoties tiesā, ir panākt zemei noteikto tiesību aprobežojumu (apgrūtinājumu) dzēšanu.

Pieteikuma pakļautības noteikšanā izšķiroša nozīme ir tam, kāds ir lēmuma, ar kuru noteikti nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi (apgrūtinājumi), tiesiskais raksturs, šo tiesību aprobežojumu (apgrūtinājumu) tiesiskais raksturs un to dzēšanas kārtība Kadastra informācijas sistēmā.

[6] Dati no Kadastra informācijas sistēmas tiek dzēsti Datu aktualizācijas noteikumu paredzētajā kārtībā. Proti, Civillikumā nodibinātus servitūtus dzēš Datu aktualizācijas noteikumu 111.punktā paredzētajā kārtībā. Savukārt nekustamā īpašuma objektu apgrūtinājumus, kas nav paredzēti 111.punktā, dzēš atbilstoši noteikumu 112.punktam.

Konkrētajā gadījumā runa ir par nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem, kas nav ceļa servitūti Civillikuma izpratnē, bet gan apgrūtinājumi, kas zemesgrāmatā ierakstīti atzīmes veidā, pamatojoties uz likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 22.panta trešās daļas kārtībā pieņemtu Valsts zemes dienesta lēmumu (administratīvo aktu).

Servitūts atbilstoši Civillikuma 1130.pantam ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemesgabalam par labu. Senāts jau agrāk ir atzinis, ka zemes reformas laikā ar valsts vai pašvaldības iestādes lēmumu (administratīvo aktu) noteikts īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums un zemesgrāmatā ierakstītā atzīme nav ceļa servitūts Civillikuma 1130., 1231. un 1235.panta izpratnē. Minētais tiek pamatots ar to, ka:

1)         tas neatbilst servitūta jēdzienam;

2)         servitūtu kā lietu tiesību saskaņā ar Civillikuma 1235.pantu ieraksta zemesgrāmatā, bet atzīmei zemesgrāmatā ir pagaidu raksturs, un tā laika gaitā izzūd ar dzēšanu vai arī tiek atvietota ar ierakstu;

3)         valsts vai pašvaldības iestādes lēmums (administratīvais akts) nav neviens no Civillikuma 1231. 
pantā norādītajiem servitūta nodibināšanas pamatiem – ne likums, ne līgums vai testaments, ne tiesas spriedums (Senāta 2013.gada 9.oktobra sprieduma lietā Nr.SKC-458/2013 (C12204010) 10.punkts un tur minētie avoti).

Līdz ar to izskatāmajā gadījumā nav piemērojams Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 27.1pants, kas noteic to, kā tiek dzēsti Kadastra informācijas sistēmā reģistrētie dati par ceļa servitūta teritoriju situācijā, kad servitūta tiesība vai šīs tiesības nodrošinājums ir ierakstīts zemesgrāmatā, un Datu aktualizācijas noteikumu 111.punkts, jo nepastāv servitūts vai šādas tiesības nodrošinājums.

[7] Zemes reformas laikā (zemes piešķiršana lietošanā) varēja tikt noteikti zemes lietošanas tiesību aprobežojumi citu fizisko un juridisko personu interesēs saskaņā ar likuma „Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” 29. un 32.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2006.gada 31.decembrim). Turklāt no likuma „Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību” 14.panta pirmās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 1996.gada 30.aprīlīm) izrietēja – ja viena gada laikā no īpašuma tiesību nostiprināšanas dienas persona, kuras labā nostiprināta tiesību aprobežojuma atzīme, nav iesniegusi šīs tiesības nostiprinājuma lūgumu, tad atzīme bija dzēšama. Līdz ar to secināms, ka šīm atzīmēm bija pagaidu raksturs un tām laika gaitā bija jāpārvēršas par ierakstiem vai arī jāizzūd. 

Rezumējot iepriekš minēto, konkrētajā gadījumā runa ir par Civillikumā neparedzētiem, sevišķiem īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem (apgrūtinājumiem), kas noteikti uz likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 22.panta kārtībā pieņemta Valsts zemes dienesta lēmuma (administratīvā akta) pamata un kas ierakstīti zemesgrāmatā atzīmju veidā, nosakot abstraktu pagaidu rakstura tiesību aprobežojumu par labu nenoteiktām personām vai īpašumiem. Šādu apgrūtinājumu dati Kadastra informācijas sistēmā dzēšami Datu aktualizācijas noteikumu 112.punktā paredzētajā kārtībā.

[8] Datu aktualizācijas noteikumu 112.punkts noteic tos gadījumus, kad Kadastra informācijas sistēmā dzēš nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus, izņemot šo noteikumu 111.punktā minēto.

Atbilstoši šo noteikumu 112.2.apakšpunktam nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus, izņemot šo noteikumu 111.punktā minētos, Kadastra informācijas sistēmā dzēš, ja iesniegts valsts vai pašvaldības institūcijas dokuments par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma dzēšanu, ja tas Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts uz attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas dokumenta pamata un attiecīgā valsts vai pašvaldības institūcija izsniedz dokumentu par apgrūtinājuma dzēšanu. No minētā izriet, ka dati par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu Kadastra informācijas sistēmā tiek dzēsti, pamatojoties uz tās valsts vai pašvaldības institūcijas dokumentu, kura attiecīgo apgrūtinājumu ir arī noteikusi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, datu dzēšanu Kadastra informācijas sistēmā personai iespējams pieprasīt šādos veidos:

1) vispirms vēršoties zemesgrāmatā ar nostiprinājuma lūgumu, kam pievienots attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas dokuments par ceļa servitūta tiesības vai šādas tiesības nodrošinājuma dzēšanu un attiecīgs servitūta teritorijas grafiskais attēlojums. Šādā gadījumā attiecīgie dati Kadastra informācijas sistēmā tiks aktualizēti (dzēsti) automātiski, pamatojoties uz datu apmaiņu starp zemesgrāmatas turētāju un Valsts zemes dienestu atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 135.panta 5.punktam;

2) uzreiz vēršoties Valsts zemes dienestā ar iesniegumu par datu dzēšanu Kadastra informācijas sistēmā, pievienojot attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas dokumentu par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma dzēšanu, ja tas Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts uz attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas dokumenta pamata.

[9] Konkrētajā gadījumā Kadastra informācijas sistēmā dati ir ierakstīti, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas 2004.gada 30.jūnija lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu. Taču jāņem vērā, ka Valsts zemes dienests ir jau izpildījis zemes reformas laikā ar likumu noteiktās pašvaldības institūcijas (pagasta zemes komisijas) funkcijas. Tādējādi jautājums par aktuālo situāciju ar noteikto apgrūtinājumu vairs nav Valsts zemes dienesta kompetencē.

Likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 13.punkts noteic, ka pašvaldības autonomā funkcija ir saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību, bet, lai izpildītu šo funkciju saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 14.panta otrās daļas 1.punktu, pašvaldībām ir pienākums izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošināt teritorijas attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību. Līdz ar to, kā tas izriet no likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 13.punkta un 14.panta otrās daļas 1.punkta, un Datu aktualizācijas noteikumu 112.2.apakšpunkta, dokumentu, uz kura pamata tiek dzēsts tiesību aprobežojums (apgrūtinājums), kas noteikts zemes reformas laikā saistībā ar ceļiem, izsniedz attiecīgā pašvaldība.

[10] Apkopojot iepriekš teikto, secināms, ka pieteicējas pieteikums ir izskatāms Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Nolēmuma daļa

Pamatojoties uz likuma „Par tiesu varu” 50.panta piekto daļu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un departamentu priekšsēdētāji

nolēma

atzīt, ka pieteikums par pienākuma uzlikšanu Valsts zemes dienestam dzēst Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā zemes reformas laikā reģistrētus nekustamā īpašuma apgrūtinājumus, kas zemesgrāmatā ierakstīti atzīmes veidā, pamatojoties uz likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 22.panta trešo daļu, ir pakļauts izskatīšanai administratīvajā tiesā.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs A.Strupišs
Departamentu priekšsēdētāji V.Krūmiņa, N.Salenieks, A.Poļakova