Valsts iestādes darbinieka prasība par disciplinārsoda atcelšanu izskatāma civilprocesuālajā kārtībā (20.10.2021.)
Izšķirot jautājumu par darbinieka un darba devēja – Valsts kontroles – strīda pakļautību, noteicošais ir tas, kādas tiesiskās attiecības – darba vai dienesta attiecības – ir nodibinātas starp darbinieku un darba devēju. Ja starp darbinieku un daba dēvēju ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības, prasījums par tāda rīkojuma atcelšanu, ar kuru atstāts negrozīts piemērotais disciplinārsods, nav pakļauts administratīvajai tiesai.
Latvijas Republikas Senāts
Departamentu priekšsēdētāju sēdes
LĒMUMS
Nr. 5-14/4-2021
Rīgā 2021.gada 20.oktobrī
[1] Pieteicēja [pers. A] cēla prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Prasībā lūgts atcelt Valsts kontroles 2021.gada [datums] rīkojumu Nr. [numurs], ar kuru atstāts negrozīts 2021.gada [datums] rīkojums par rājiena izteikšanu, un 2021.gada [datums] rīkojumu Nr. [numurs], ar kuru atstāts negrozīts 2021.gada [datums] rīkojums par rājiena izteikšanu (turpmāk abi kopā – strīdus rīkojumi), un atlīdzināt nemantisko kaitējumu.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis ar 2021.gada 31.augusta lēmumu atteicās pieņemt pieteicējas prasības pieteikumu, jo strīds nav pakļauts izskatīšanai vispārējās jurisdikcijas tiesā (acīmredzot domāts Civilprocesa likuma 132.panta pirmās daļas 1.punkts). Lēmumā norādīts, ka tiesneša ieskatā strīdus rīkojumi ir administratīvie akti un pieteicējai ir jāvēršas administratīvajā tiesā.
[2] Pieteicēja vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atcelt strīdus rīkojumus, atlīdzināt nemantisko kaitējumu un uzlikt pienākumu Valsts kontrolei publiski atvainoties pieteicējai.
[3] Administratīvās rajona tiesas tiesnesis 2021.gada 17.septembrī vērsās pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja ar lūgumu izšķirt jautājumu par pieteikuma pakļautību. Lēmumā pamatots, ka strīds izriet no darba tiesiskajām attiecībām, tāpēc Administratīvā rajona tiesa nav kompetentā tiesa minētā strīda izšķiršanai.
Motīvu daļa
[4] Departamentu priekšsēdētāju sēdē ir izšķirams jautājums, vai pieteikums atcelt Valsts kontroles darbiniecei piemērotos disciplinārsodus ir pakļauts administratīvajai tiesai.
[5] Valsts kontroles likuma 37.pantā paredzēts, ka Valsts kontroles darbiniekus darbā pieņem un no darba atbrīvo valsts kontrolieris atbilstoši Darba likuma prasībām. Izskatāmajā gadījumā, kā redzams no Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumam pievienotajiem dokumentiem, starp Valsts kontroli un pieteicēju pastāv darba tiesiskās attiecības uz darba līguma pamata. Turklāt arī strīdus rīkojumi izdoti, pamatojoties uz Darba likuma normām.
Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1.panta trešās daļas trešajam teikumam administratīvais akts ir arī lēmums par amatpersonas disciplināro sodīšanu, savukārt šīs daļas nākamajā teikumā tieši ir noteikts, ka amatpersonas jēdziens nav attiecināms uz iestādes darbinieku, ar kuru atbilstoši normatīvajiem aktiem dibināmas darba tiesiskās attiecības.
Tādējādi strīdus rīkojumi nav administratīvie akti un prasījums par strīdus rīkojumu atcelšanu nav pakļauts administratīvajai tiesai. Līdz ar to atzīstams, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis kļūdaini ir atteicies pieņemt pieteicējas iesniegto prasības pieteikumu.
[6] Tā kā minētais prasījums ir izskatāms civilprocesuālā kārtībā, pieteicējai būtu jāvēršas ar prasības pieteikumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Taču, ņemot vērā res judicata principu, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša lēmums atbilstoši Civilprocesa likuma 132.panta ceturtajai daļai ir šķērslis pieteicējai atkārtoti iesniegt prasības pieteikumu vispārējās jurisdikcijas tiesā.
[7] Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmais teikums nosaka: ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.
Tādējādi, lai nodrošinātu pieteicējas tiesības uz pieeju tiesai un efektīvu tiesību aizsardzību, kā arī ņemot vērā, ka pieteicējai vairs nav iespējams iesniegt prasības pieteikumu kompetentajā tiesā, ir atzīstams, ka minētā lieta darba strīdā par pieteicējai piemērotajiem disciplinārsodiem ir jāizskata administratīvajai tiesai (sal. Senāta Departamentu priekšsēdētāju sēdes 2009.gada 10.marta lēmums lietā Nr.SKA-170/2009).
Nolēmuma daļa
Pamatojoties uz likuma „Par tiesu varu” 50.panta piekto daļu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un departamentu priekšsēdētāji
nolēma
atzīt, ka pieteicējas [pers. A] pieteikums, kurā lūgts atcelt Valsts kontroles 2021.gada [datums] rīkojumu Nr. [numurs] un 2021.gada [datums] rīkojumu Nr. [numurs], atlīdzināt nemantisko kaitējumu un uzlikt pienākumu Valsts kontrolei publiski atvainoties [pers. A], ir pakļauts izskatīšanai administratīvajā tiesā.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs A.Strupišs
Departamentu priekšsēdētāji V.Krūmiņa, N.Salenieks, A.Poļakova