Lietuvas Augstākās administratīvās tiesas tiesnesis Rītis Krasausks (Rytis Krasauskas) aplūkoja Augstākās administratīvās tiesas kompetencē esošo regulatīvo administratīvo aktu likumības pārbaudi. Šī tiesa ir apelācijas instance administratīvajās apgabaltiesās izskatītajām lietām, kas attiecas uz teritoriālo vai municipālo subjektu pieņemto regulatīvo administratīvo aktu likumības abstrakto pārbaudi, un vienīgā un pēdējā instance lietām par centrālo valsts pārvaldes subjektu pieņemto regulatīvo administratīvo aktu likumību. Faktiski Lietuvas administratīvās tiesas pārbauda, vai ir tiesiski likumam pakārtotie normatīvie akti, kuru pārbaude neietilpst Lietuvas Konstitucionālās tiesas kompetencē.
Līdzība ar pārbaudi, ko veic Konstitucionālā tiesa, parādās šo nolēmumu struktūrā un to sastādīšanas tehnikā. In abstracto pārbaude prasa noteiktu nolēmuma struktūru. Pirmkārt, tā ir detalizēta apstrīdētā regulatīvā administratīvā akta analīze. Tai seko tiesiskais regulējums, kas noteic pārbaudes standartu (t.sk., piemēram, konstitūcijas un likumu normas). Nepieciešama sastāvdaļa ir arī Konstitucionālās tiesas un Augstākās administratīvās tiesas judikatūra abstraktās kontroles lietās. Visbeidzot, tas ir izvērtējums par apstrīdētā regulatīvā administratīvā akta atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām.
Juridisko argumentāciju šādos gadījumos ļoti ietekmē Konstitucionālās tiesas juridiskā argumentācija. Tā ietver garus apsvērumus par tieši piemērojamo un tiem saistīto tiesību aktu saturu. Stils ir diezgan formālistisks, ņemot vērā nepieciešamību tiesai šādos gadījumos būt striktai un precīzai.
Abstraktās kontroles lietu izskatīšanas rezultāts ietekmē precīzu attiecīgā regulatīvā administratīvā akta teksta formulējumu. Tas nozīmē, ka tiesas nolēmums skars simtiem personu. Tiesas izmantotie argumenti tiek ņemti vērā tiesību normu izstrādes procesā, ja administratīvais akts ticis atcelts. Tas nozīmē, ka ir jāiekļauj tikai būtiskie argumenti, kas precizē strīdīgo tiesību aktu nozīmi, lai nepaliktu šaubas par to, ko paredz konstitūcija, likumi vai citi augstāka juridiska spēka tiesību akti. To var pretstatīt individuālajām inter partes lietām, kurās faktiskos apstākļus iespējams apspriest mazāk formalizētā veidā.