CIVILLIETU DEPARTAMENTS
Civillietu departamenta priekšsēdētājs Normunds SALENIEKS
Departamenta senatori 2021.gadā:
Kaspars BALODIS, Dzintra BALTA, Intars BISTERS, Anda BRIEDE, Anita ČERŅAVSKA, Ināra GARDA,
Aivars KEIŠS, Ļubova KUŠNIRE, Inta LAUKA, Valerijs MAKSIMOVS, Zane PĒTERSONE,
Marika SENKĀNE, Mārīte ZĀĢERE (līdz 15.septembrim), Kristīne ZĪLE (no 28.jūnija)
LIETU IZSKATĪŠANAS STATISTIKA
Civillietu departaments 2021.gadā, par spīti būtiskiem iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem, ir sasniedzis vienu no mazākajiem lietu atlikumiem gada beigās, iegūstot nosacītu līdzsvaru starp saņemtajām un izskatītajām lietām.
Neizskatīto lietu atlikums departamentā ir 425 lietas, kas ir par četrām lietām vairāk salīdzinājumā ar lietu atlikumu 2021.gada 1.janvārī. Savukārt, ja salīdzina, piemēram, ar lietu atlikumu 2014.gada 1.janvārī, kad atlikums bija 2085 lietas, samazinājums ir par 1660 lietām. Lietu atlikums samazinājies gandrīz četras reizes.
Palielinājusies kasācijas tiesvedības filtru efektivitāte departamentā, proti, no 62% 2019.gadā uz 80% 2021.gadā. Turklāt no ierosinātajām lietām tikai 15% nolēmumu palika negrozīti.
Savukārt zemāko instanču lēmumu pārskatīšanas blakus sūdzības kārtībā efektivitāte ir pieaugusi, sasniedzot 85%. Turklāt tikai 6% gadījumu jeb divās lietās zemāko instanču tiesu lēmumi saistībā ar ierosinātajām tiesvedībām atstāti negrozīti.
Departamentā 2021.gadā saņemtas 1092 lietas, kas ir par 35 lietām mazāk nekā 2020.gadā. Kopš 2016.gada turpinās tendence samazināties iesniegto kasācijas sūdzību skaitam.
2021.gadā kopumā izskatītas 1088 lietas, no tām kasācijas kārtībā 829 lietas (pēc būtības 157), blakus sūdzības tiesvedībā 224 (pēc būtības 32) un protestu kārtībā 31 lieta (pēc būtības 27), četras lietas sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kuras atteikts ierosināt.
No kasācijas kārtībā izskatītajām lietām deviņas lietas izskatītas paplašinātā sastāvā.
Izskatītas 73 piekritības noteikšanas lietas, kas salīdzinājumā ar 2020.gadu ir par 39 lietām vairāk.
Viens jautājums izskatīts departamenta senatoru kopsapulcē saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 49.1pantu, kas paredz Senāta departamenta senatoru kopsapulcē apspriest aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus, lai nodrošinātu vienveidību tiesību normu piemērošanā.
Pateicoties efektīvajam darbam un mazākam ienākošo lietu skaitam, departamenta senatoru noslodze pakāpeniski normalizējas, proti, vidēji 78 lietas uz vienu senatoru.
Lietas dalībniekam atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību ir jāgaida vidēji 96 dienas, kas ir samazinājums par 29 dienām, salīdzinot ar 2020.gadu. Blakus sūdzību gadījumā šis atteikuma termiņš ir aptuveni uz pusi mazāks, proti, 55 dienas. Savukārt jau spēkā esošu nolēmumu pārskatīšanas protesta kārtībā atteikts ierosināt tiesvedību vidēji 112 dienās. Jaunatklātu apstākļu pieteikumus, tos atsakot, izskata vidēji 51 dienā.
2021.gadā vidējais lietas izskatīšanas termiņš kopumā līdz galīgajam nolēmumam bija 144 dienas. 2020.gadā tās bija 182, bet 2019.gadā – 237 dienas. Samazinājums gaidīšanas laikā par 93 dienām jeb trijiem mēnešiem trīs gadu laikā.
Garāki lietu izskatīšanas termiņi 2021.gadā bija lietām, kas izskatītas paplašinātā sastāvā, jo vairākas no šīm lietām Senātā bija no 2017.gada, kā arī objektīvi šīs lietas ir sarežģītākas un to izskatīšanai nepieciešams ilgāks laiks un resursi. Vidējais tiesvedības ilgums līdz rīcības sēdes ierosināšanai bija 174 dienas, bet līdz gala nolēmumam – 826 dienas.
Departamentā vairs nav nevienas lietas, kas būtu vecāka par 2019.gadu, turklāt no 2019.gada bija tikai piecas lietas gada beigās. Salīdzinājumam – 2020.gadā bija vēl lietas, kas vecākas par 2018.gadu.
Ievērojamu noslodzi veido privātpersonu ārpus civilprocesa iesniegto sūdzību izskatīšana, kas ir departamenta priekšsēdētāja kompetencē. Kopumā 2021.gadā saņemtas 138 šādas sūdzības, bet tikai viena sūdzība atzīta par pamatotu.
STRATĒĢISKĀ PLĀNA IZPILDE
Stabilas judikatūras veidošana
Pastāvīgi rīkotas departamenta senatoru un padomnieku sapulces. Iknedēļas departamenta kopsapulcēs senatori ar Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu apspriež nolēmumus, kas publicējami Augstākās tiesas mājaslapā.
Departamenta senatoru kopsapulcē pieņemts lēmums jautājumā par procentu piedziņu par laiku līdz sprieduma izpildei naudas summas piedziņas lietās.
Departaments līdzdarbojies sešu tiesu prakses apkopojumu sagatavošanā un aktualizēšanā.
Departamenta priekšsēdētājs piedalījies Senāta departamentu priekšsēdētāju sapulcēs, kurās izlemti četri lietu pakļautības jautājumi.
Paplašinājusies sadarbība ar Administratīvo lietu departamentu, apspriežot tiesību jautājumus.
Organizētas vairākas mācības un semināri pirmās un otrās instances tiesas tiesnešiem. Notika tikšanās ar rajona tiesu priekšsēdētājiem, kā arī ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnešiem. Departamentā stažējās divi apgabaltiesu tiesneši.
Efektīva kasācijas procesa nodrošināšana
Pilnveidotas departamenta paplašinātā sastāva procesa vadlīnijas, kā arī izstrādātas vadlīnijas departamenta senatoru palīgiem.
Veikta vienveidīgu lietu identificēšana. Proti, jau lietu pirmapstrādes stadijā tiek identificētas vienveidīgas lietu grupas un vienai lietai no konkrētās grupas piešķirta prioritāte tās izskatīšanā. Pašlaik noteiktas trīs lietu grupas, kurās identificēti vienveidīgi tiesību jautājumi. Jāpilnveido iekšējās procedūras, lai šo lietu izskatīšana norisinātos raitāk.
Ieviesta protestu lietu pirmapstrāde, uzticot to vienam zinātniski analītiskajam padomniekam, kas šajās lietās izstrādā lietas ziņojumu un uztur izskatīto un izskatāmo protesta lietu datubāzi.
Sākts izstrādāt ieteikumus kasācijas sūdzību un blakus sūdzību iesniegšanai, plānots tos pabeigt 2022.gada pirmajā pusgadā.
Pēc departamenta iniciatīvas Augstākās tiesas priekšsēdētājs 9.decembrī sasauca ārkārtas plēnumu, kurā tika lemts par pasākumiem e-lietas ieviešanas risku mazināšanai.
Uzsākta senatoru palīgu mentoringa programma. Par mentoriem departamentā norīkoti Evija Veide, Signe Riekstiņa un Reinis Odiņš. Šobrīd norit mentoru apmācības.
Gan senatori, gan darbinieki aktīvi piedalījušies tālākizglītības pasākumos.
Resursu izmantošanas un iekšējo procesu efektivizēšana
Departaments līdzdarbojies pārskatāma un efektīva tiesas iekšējās darbības modeļa attīstīšanā, sadarbojoties ar citām Augstākās tiesas nodaļām un departamentiem.
Sadarbība un dialogs
Departaments līdzdarbojies likumdošanas darba grupu darbā un piedalījies Saeimas komisiju sēdēs Civillietu departamenta kompetences ietvarā.
Žurnāla „Jurista Vārds” tematiskajā numurā par komercnoslēpuma tiesisko aizsardzību publicēti senatores Zanes Pētersones, padomnieku Riharda Gulbja un Reiņa Markvarta raksti.
Senatore Zane Pētersone pārstāv Latviju Eiropas Tiesnešu asociācijā mediācijai, Eiropas Preču zīmju tiesnešu tīklā, Intelektuālā īpašuma tiesnešu asociācijā, Mediācijas un intelektuālā īpašuma tiesnešu tīklā.
Sabiedrības informēšana un izglītošana
Augstākās tiesas mājaslapā publicēta 31 preses relīze par departamentā taisītajiem nolēmumiem.
Departaments nodrošinājis civiltiesisko praksi 22 Latvijas Universitātes profesionālā maģistra studiju programmas „Tiesību zinātne” studentiem.
Zinātniski analītiskais padomnieks Rihards Gulbis Vidzemes Augstskolā topošajiem žurnālistiem un sabiedrisko attiecību speciālistiem lasa lekcijas par tēmu „Informācijas sniegšana par tiesu lietām (sadarbība ar tiesām) un piedalīšanās tiesvedībā”. Studenti arī piedalās tiesu izspēlē, kas tiek organizēta sadarbībā ar Augstāko tiesu.
BŪTISKI DEPARTAMENTA NOLĒMUMI
Procentu noteikšana, pieņemot spriedumu naudas piedziņas lietās
Būtiska ietekme sagaidāma 2021.gada 15.decembra departamenta senatoru kopsapulces lēmumam par Civilprocesa likuma 195.panta pirmās daļas piemērošanu, jo bija atšķirīga tiesu prakse jautājumā par procentu noteikšanu, kurus naudas piedziņas gadījumā ir tiesības saņemt par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Ar kopsapulces lēmumu izskaidrots, ka lietas dalībniekam, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu, pienākas procenti par pamatparādu un par citiem apmierinātajiem blakus prasījumiem, kā arī piedzītajiem tiesāšanās izdevumiem.
Mantojuma jautājumi
Kopš 2003.gada 1.janvāra mantojuma lietas ved zvērināti notāri. No vienas puses, tas nozīmē, ka tiesu noslodze vienkāršās mantojuma lietās ir samazinājusies, no otras puses – ir pieaudzis sarežģītu mantojuma lietu skaits. Tas saistāms arī ar apstākli, ka cilvēkiem parādās apjomīgāki mantojumi, kuros ietilpst ne tikai tradicionālie mantojuma masas priekšmeti – nekustamie īpašumi un naudas uzkrājumi, bet arī prasījuma tiesības, finanšu instrumenti. Tāpat būtiski, ka manta, kas mantojama, atrodas ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, turklāt kopš 2015.gada 17.augusta ir spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi (Roma IV regula), kas nenoliedzami sarežģī mantojuma lietu vešanu notariātā un secīgi – arī mantojuma lietas, kas tiesā skatāmas prasības kārtībā.
Tāpēc kā īpaši atzīmējams ir pagājušajā gadā publiskotais tiesu prakses apkopojums „Tiesu prakse mantojuma tiesībās”, kas aptver nolēmumus no 2013.gada līdz 2021.gadam lietās, kas izskatītas gan Civillietu departamentā, gan Administratīvo lietu departamentā. Iepriekšējais prakses apkopojums mantojuma lietās bija 2007.gadā, un tajā tika apkopoti 2005.–2007.gadā taisīti Senāta Civillietu departamenta nolēmumi.
Pagājušais gads iezīmējās ar vairākiem tiesību normu piemērošanas aspektā būtiskiem nolēmumiem par mantojuma tiesībām, bet īpaši atzīmējami divi nolēmumi.
2021.gada 2.septembra spriedums lietā SKC‑145/2021, kurā tiesai bija jāvērtē viens no sarežģītākajiem mantojuma tiesību institūtiem – legāts. Šajā nolēmumā tiesa pirmo reizi arī praksē ir atzinusi iepriekš doktrīnā analizēto, ka legāta statuss nav attiecināms uz novēlētā nekustamā īpašuma domājamām daļām. Tāpat nolēmumā ir atzīts, ka nekustamais īpašums nevar būt legāts, ja tas ir vienīgais mantojuma priekšmets. Proti, situācijā, kad citas mantas esība testamentā nav konkretizēta un pēc mantojuma atklāšanās nav nodibināta, nav pamata uzskatīt vienīgo mantojuma masas priekšmetu – nekustamo īpašumu – par legātu.
2021.gada 21.decembra spriedums lietā SKC‑320/2021, kurā tiesa vērtēja Civillikuma 16.panta piemērošanas robežas gadījumā, ja mantojuma sastāvs atrodas vairākās valstīs. Konkrētajā lietā regula nebija piemērojama tās temporālā tvēruma dēļ, jo mantojums bija atklājies pirms 2015.gada 17.augusta. Tiesa secināja, ka Civillikuma 16.pants neizslēdz mantinieka tiesības Latvijā atklājušos mantojumu pieņemt ārpus Latvijas. Neatkarīgi no mantojuma pieņemšanas vietas šī gribas izteikuma sekas attiecas arī uz Latvijā atklājušos mantojumu, jo, ņemot vērā Civillikuma 382. un 699.panta noteikumus, mantojuma pieņemšanas darbības, kas izdarītas vienā valstī, ir attiecināmas uz visu mantojumu kopumā. Civillikuma 16.pants neuzliek par pienākumu mantojumu, kas atrodas vairākās valstīs, pieņemt katrā no tām (likums nenosaka, kur tieši ir izdarāmas mantojuma pieņemšanas darbības), un gadījumā, ja mantojuma pieņemšanas darbības ir izdarītas vienā valstī, tās ir attiecināmas arī uz Latvijā esošo mantas daļu, jo mantojums ir vienota kopība. Minētais ir būtisks priekšnoteikums mantošanai kopumā, jo mantojuma pieņemšana likumā noteiktā termiņā un kārtībā ir priekšnosacījums mantojuma iegūšanai.
Pilotlieta
2020.gada nogalē departaments saņēma informāciju no Zemgales rajona tiesas, ka ir saņemtas vairāk nekā 25 civillietas, kurās maksātnespējīgās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības administrators cēlis prasības pret šīs pašas kooperatīvās sabiedrības biedriem – zemnieku saimniecībām, kā arī sabiedrībām ar ierobežotu atbildību par ieskaita darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem un parāda piedziņu.
Lietās bija identificēti vienveidīgi tiesību jautājumi, tādēļ, komunicējot ar Zemgales rajona tiesu, tika izvēlēts risinājums izvirzīt vienu lietu kā ātrāk izskatāmu un sagaidīt prāvnieka kasācijas sūdzību, lai šos tiesību jautājumus varētu atrisināt.
Šis bija pirmais pilotlietas projekts, kura rezultātā nepilnu četru mēnešu laikā paplašinātā sastāvā tika pieņemts Senāta Civillietu departamenta 2021.gada 28.maija spriedums lietā SKC‑593/2021. Lai arī Senāta statistikā šī pilotlieta tika atspoguļota kā viena izskatīta lietā, tā atslogoja visu instanču tiesas no desmitiem lietu nākotnē.
CIVILLIETU DEPARTAMENTA PERSPEKTĪVAS
Pandēmija ir veicinājusi strauju digitālo prasmju attīstīšanu departamentā, un paredzams, ka šo prasmju nozīme arvien pieaugs saistībā ar tiesas procesu digitalizāciju. Nav paredzams kardināls izskatīto lietu pieaugums, taču pieaugs izaicinājumi saistībā ar tiesas procesu digitalizāciju un tā saukto e-lietas ieviešanu.
Jebkura lēmuma kvalitāte ir cieši saistīta ar tiesas rīcībā esošajiem līdzekļiem. Tiesa nevar efektīvi funkcionēt bez pietiekamiem materiālajiem un cilvēkresursiem. Pašlaik senatori un atbalsta personāls strādā augstas darba intensitātes apstākļos, kas nevar turpināties ilgtermiņā. Ar pašreizējiem resursiem ir apšaubāma iespēja palielināt izskatīto lietu skaitu, jo vairāk, ja daudzi profesionāli un pieredzējuši kolēģi ir beiguši darbu departamentā. Pašlaik ir brīva viena senatora un zinātniski analītiskā padomnieka vakance, kā arī departamentā darbu beiguši trīs pieredzējuši senatoru palīgi, kas kļuvuši par pirmās instances tiesas tiesnešiem. Šobrīd uz 14 senatoriem ir tikai 11 palīgi.
Runājot par tiesas spriešanas efektivitātes paaugstināšanu, primāri to saista ar lietu izskatīšanas termiņu samazinājumu. Identificējami vairāki izaicinājumi, kas saistīti ar lietas izskatīšanas termiņiem un citiem tiesas spriešanas efektivitātes jautājumiem.
Senatoriem daudz laika aizņem darbība dažādās disciplinārkomisijās, kā arī citās institūcijās, kas nav tieši saistītas ar tiesu darbu. Veicot lietu sadali, šī noslodze būtu jāņem vērā, kas objektīvi palielina lietu izskatīšanas termiņus. Līdz ar to apsverama iespēja atbrīvot senatorus no nevajadzīgas noslodzes institūcijās, kas nav saistītas ar tiesas darbu. It īpaši, ja šādas institūcijas pieņemtais lēmums var tikt pārsūdzēts tiesā.
Turpināma vienveidīgu lietu identificēšana. Plānots izveidot datubāzi, kurā tiks uzkrāti lietās risināmie būtiski tiesību jautājumi, lai sekmētu vienveidīgu tiesu praksi līdzīgu tiesību jautājumu risināšanā. Jāturpina lietu sadales pilnveidošana, izlīdzinot senatoru slodzes un nodrošinot iespējami ātru lietas izskatīšanu rīcības sēdē.
Turpināma aktīva līdzdarbība Civilprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupā. Apsverami grozījumi Civilprocesa likumā saistībā ar normatīvo regulējumu atteikties pieņemt sūdzību formālu iemeslu dēļ. Apsverama arī speciāla regulējuma nepieciešamība attiecībā uz pilotlietu procesu, jo šā brīža pilotlietas veiksmīgums būtībā atkarīgs no tā, vai zemākas instances tiesas spriedums tiek pārsūdzēts kasācijas kārtībā un kādi argumenti izvirzīti kasācijas sūdzībā.
Būtu apsverami administratīvā procesa un civilprocesa regulējuma tuvināšanas jautājumi: pieaicinātās personas (amicus curiae) institūta ieviešana civilprocesā līdzīgi kā administratīvajā procesā, līdzīgs regulējums tiesvedības apturēšanai saistībā ar tiesas vēršanos Satversmes tiesā. Šobrīd katrā individuālajā civillietā tiek rakstīti atsevišķi tiesas pieteikumi, nevis tikai paziņots Satversmes tiesai par līdzīgu lietu, kurā būtu piemērojama konstitucionālajā tiesā jau apstrīdētā tiesību norma.
Turpināms darbs kasācijas instances nolēmuma satura un formas uzlabošanā. Jāmeklē risinājumi kasācijas sūdzības un blakus sūdzību kvalitātes uzlabošanai.
Jāturpina un jāattīsta sāktā sadarbība starp departamentiem, lai nodrošinātu vienotu izpratni par tiesību jautājumiem.
QR
