KRIMINĀLLIETU DEPARTAMENTS
Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja Anita POĻAKOVA
Krimināllietu departamenta senatori 2022.gadā: Ivars BIČKOVIČS, Aija BRANTA, Artūrs FREIBERGS,
Sandra KAIJA, Inguna RADZEVIČA, Aivars UMINSKIS, Inese Laura ZEMĪTE;
tiesneša p.i. Irīna JANSONE (no 01.02.)
Aizvadītais darba gads bija ierasti intensīvs, šoreiz tas bija arī laiks, kad sākām just iepriekšējos divos, trijos gados izdarītā pozitīvo ietekmi.
REZULTĀTI SKAITĻOS JEB STATISTIKA
2022.gadā saņemtas 558 krimināllietas, izskatītas 633, vidēji katrs senators izskatījis 70 krimināllietas vidēji 141 dienā. Salīdzinājumā ar 235 neizskatītajām lietām 2022.gada sākumā esam gadu noslēguši ar 160 lietām atlikumā. Proti, lietu izskatīšanas koeficients bija 113 %.
PAR STATISTIKAS SATURU UN SAKARĪBĀM
No pēdējo triju gadu statistikas redzama tendence samazināties departamentā ienākošo lietu daudzumam: 2020.gadā – 686, 2021.gadā – 662, 2022.gadā – 558 lietas. Neizskatīto lietu atlikums ir samazinājies, ne tikai pateicoties mazākam saņemto lietu daudzumam, bet arī tādēļ, ka esam izskatījuši par 29 lietām vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tendencei mazināties ienākošo lietu skaitam ir cieša sakarība ar departamenta iepriekšējo gadu darbu.
2020.gada 6.jūlijā spēkā stājās „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kas mainīja atsevišķu kategoriju lietu pārsūdzības piekritību. Ar grozījumiem Kriminālprocesa likuma 662.panta pirmajā daļā izslēgta iespēja pārsūdzēt kasācijas kārtībā tos spēkā esošos nolēmumus, par kuriem iepriekš jau atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību.
Līdz ar grozījumiem Kriminālprocesa likuma 608.panta piektajā daļā vairs nav paredzēta pārsūdzība kasācijas kārtībā lēmumiem par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu.
Saskaņā ar grozījumiem Kriminālprocesa likuma 69.nodaļā, kas regulē ārvalstī piespriesta soda izpildi Latvijā, tiesneša lēmumi par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu ir pārsūdzami nevis Senātā, kā tas bija noteikts līdz grozījumiem likumā, bet apgabaltiesā, kuras lēmums ir galīgs.
Savukārt 2022.gada 3.novembrī stājās spēkā „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, saskaņā ar kuriem vienošanās procesā pirmās instances tiesā pieņemtos nolēmumus var pārsūdzēt apelācijas instances tiesā, kuras lēmums ir galīgs. Līdz grozījumiem pirmās instances tiesu nolēmumi šīs kategorijas lietās bija pārsūdzami kasācijas kārtībā.
Visi šie grozījumi Kriminālprocesa likumā ir departamenta iniciēti. Projektu ceļš ne vienmēr ir bijis ātrs vai viegls, pēdējie departamenta izstrādātie grozījumi ceļā uz apstiprinājumu bija gandrīz divus gadus, taču būtiskākais ir rezultāts un tā ietekme uz departamenta darbu kopumā.
Izmaiņas, kas ilgtermiņā ietekmē darbu, nav redzamas uzreiz. Tiesību jautājumu risināšanas process, kas rezultējas stabilā judikatūrā, sākotnēji pat var bremzēt lietu skatīšanu un palielināt izskatīšanas termiņus, taču rezultāta ietekme uz turpmāku attiecīgās kategorijas lietu apriti un nolēmumu stabilitāti visu instanču tiesās attaisno sākotnējos it kā zaudējumus.
Piemēram. Iepriekšējos divos gados runāju par departamenta padarīto saistībā ar kaitējuma atlīdzības jautājumu lietās par ceļu satiksmes negadījumiem. No aizvadītā gada statistikas redzams, ka iezīmējusies noturīga sakarība – šis jautājums ir noregulēts un vairs nav aktuāls vai arī regulējums ļauj, atsaucoties uz judikatūru, nerosināt kasācijas tiesvedību. 2022.gadā departamentā izskatītas 24 lietas personu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 260.panta, kas paredz atbildību par ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, un viena lieta personu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 263.panta, kas paredz atbildību par tehniski bojātu transportlīdzekļu laišanu ekspluatācijā. Kaitējuma kompensācijas jautājums kā kasatoru izvirzīts strīdus objekts ir aplūkots tikai četrās no visām lietām, turklāt divās atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību, viens lēmums atstāts negrozīts, un tikai vienā krimināllietā apelācijas instances tiesas nolēmums ir grozīts daļā par kaitējuma kompensāciju.
2022.gadā turpinājām padziļināti strādāt pie Krimināllikuma 218.panta (izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas) un 195.panta (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana) piemērošanas problēmām. Departamenta 10 gadu tiesu prakses iekšējais pētījums ir rezultējies publicētā tiesu prakses apkopojumā „Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas”. Ir uzsākts darbs pie jautājuma par Krimināllikuma 218.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma nošķiršanas no šī likuma 195.pantā paredzētā gadījumos, kad noziedzīgās darbības tiek veiktas vienlaicīgi un saistībā ar vieniem un tiem pašiem fiktīvajiem darījumiem. Šo jautājumu aktualitāte apstiprinās ar pēdējo trīs gadu statistiku. Katru gadu Senātā tiek saņemtas 30–33 lietas personu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 218.panta un vidēji deviņas lietas apsūdzībā pēc 195.panta. Kopumā trīs gadu laikā saņemtas 95 lietas, no tām kasācijas kārtībā izskatītas 40, apelācijas instances tiesas nolēmums atcelts pilnībā vai daļēji 26 no tām. Aizvadītajā gadā izdotajā tiesu prakses apkopojumā esam snieguši departamenta skatījumu uz Krimināllikuma 218.panta piemērošanu. Šogad turpināsim darbu pie Krimināllikuma 195.panta piemērošanas problemātikas.
Darbs pie minētajiem tiesību jautājumiem, kas raksturīgs vairākām lietām vienlaikus, ir viens no iemesliem, kādēļ lietu izskatīšanas vidējais termiņš salīdzinājumā ar iepriekšējo atskaites periodu departamentā ir nedaudz palielinājies. Ir skatītas arī liela apjoma lietas ar vairākiem tiesību jautājumiem.
Ar lietu izskatīšanas vidējo ilgumu departamentā varam būt apmierināti. Nenoliedzami, ir atsevišķas lietas, kuru izskatīšanas termiņš, neiedziļinoties iemeslos, rosina diskutēt par ilgumu, taču tad ir jāraugās uz šo atsevišķo lietu un konkrētiem iemesliem. Prioritāri uzmanība vērsta uz to, lai trīs mēnešu laikā pēc krimināllietas saņemšanas Senātā tiktu izlemts jautājums par kasācijas tiesvedības ierosināšanu vai neierosināšanu. Vidēji šis jautājums izlemts 2,8 mēnešos.
DEPARTAMENTA PIEREDZES NODOŠANA
Darbs pie likuma grozījumiem nav bijis tikai lietu daudzuma samazināšanas virzienā. Departaments ir strādājis arī pie tā, lai apgabaltiesas, saņemot skatīšanā konkrēto kategoriju lietas, būtu sagatavotākas to darīt. 2021.gadā savu pieredzi medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas problēmjautājumos nodevām tiesu prakses apkopojuma veidā. Savukārt pieredzi vienošanās procesā izskatītu lietu izvērtējumā un vienošanās procesa problēmjautājumu apskatu ar piedāvātiem risinājumiem 2022.gadā esam nodevuši lekcijās un diskusijās, viesojoties apgabaltiesās gan klātienē, gan attālināti. Senāta pieredzi šīs kategorijas lietu skatīšanā plānojam publiskot rakstveidā kā prakses apkopojumu.
Turklāt vienlaikus ar likuma grozījumiem, kas samazinās lietu pieplūdumu departamentā, spēkā ir stājušies arī tādi grozījumi, kas, tieši pretēji, palielinās departamenta darba apjomu – ne lietu daudzuma, bet intensitātes un resursu patēriņa ziņā. Kriminālprocesā kopš 2022.gada 3.novembra ir noteikta iespēja nolēmumus kasācijas kārtībā izskatīt paplašinātā sastāvā un senatoram rakstveidā izteikt atsevišķās domas. Arī šis likuma grozījums ir departamenta iniciēts nolūkā iegūt vēl vienu rīku stabilākas judikatūras izveidei un juridiskās domas attīstībai.
Aizvadītajā gadā, kā ierasts, esam apkopojuši apelācijas instances tiesas nolēmumu atcelšanas iemeslus, analizējuši tos, lai noteiktu aktuālākās problēmas. Savu redzējumu esam pārrunājuši ar apgabaltiesu tiesnešiem.
Uz atcelto nolēmumu analīzes pamata esam noteikuši tos tiesību jautājumus, kuri prasa plašāku pētījumu un skaidrojumu. Papildus jau iepriekš analizētajam tika konstatētas problēmas pierādīšanas priekšmeta noteikšanā gan pirmās, gan apelācijas instances tiesās. Pirmās instances tiesas tiesnešu atbalstam izstrādājām metodoloģiju lietas sagatavošanai izskatīšanai, kas ietver arī līdzekļus pierādīšanas priekšmeta noteikšanai. Šis materiāls Latvijas Tiesnešu mācību centra programmu ietvaros ir prezentēts jauno tiesnešu apmācības procesā, kā arī tiesnešu grupai ar dažāda ilguma darba pieredzi. Ir identificētas arī citas problēmjautājumu grupas, kas būs šī gada darba tēmas.
KASĀCIJAS SŪDZĪBU UN PROTESTU KVALITĀTE
2022.gadā 67% lietu atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību. 2020.gadā tie bija 65 %, 2021.gadā – 63 %. Secināms, ka atteikumu procents ir nedaudz audzis. Tam saskatu trīs iemeslus: 1) palielinās to tiesību jautājumu loks, kuros nostiprinās judikatūra, kas ļauj atkārtoti tam nepievērsties, 2) ciešāk izanalizējam kasācijas sūdzību un kasācijas protestu saturu un stingrāk raugāmies uz to, vai, skatot lietu kasācijas kārtībā, tiks iedotas jaunas judikatūrai nozīmīgas atziņas.
Kontekstā ar trešo apstākli – sūdzību un protestu kvalitāte – atgriezīšos pie kasācijas tiesvedības ierosināšanas jautājuma un termiņiem. Kriminālprocesa likuma 584.panta otrā daļa attiecībā uz lietas izskatīšanas robežām kasācijas instancē noteic Senāta tiesības pārsniegt sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomu un ietvarus gadījumos, kad konstatēts Krimināllikuma pārkāpums vai Kriminālprocesa būtisks pārkāpums, kas nav norādīti sūdzībā vai protestā. Lai varētu šādus pārkāpumus identificēt un attiecīgi izvērtēt, vai tie ir izskatāmi, neatkarīgi no sūdzībā vai protestā izteikto prasību un argumentācijas apjoma, katrā lietā ir jāizanalizē tiesas nolēmums no aspekta, vai tā taisīšanā nav pieļauti minētie pārkāpumi. Tas nozīmē, ka atteikums ierosināt kasācijas tiesvedību nesamazina lietas sākotnējās izpētes darba apjomu un pastāv tieša sakarība starp lietas apjomu, sarežģītību un tās izpētes laiku, attiecīgi laiku, kurā tiek izlemts, vai tiks ierosināta kasācijas tiesvedība, un senatora noslodzi kopumā.
No pagājušajā gadā kasācijas kārtībā izskatītajām 172 lietām kasācijas sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjoms un ietvari ir pārsniegti 18% lietu, tas ir, 30 lietās. No tām četros gadījumos kasācijas sūdzības iesniedzis aizstāvis, 16 lietās – apsūdzētais, 7 – apsūdzētais un aizstāvis, bet divās iesniegts kasācijas protests. Tas nozīmē, ka visos šajos gadījumos kasāciju iesniedzēji nav pamanījuši tādu Krimināllikuma vai Kriminālprocesa likuma pārkāpumu, kas izraisa nolēmuma atcelšanu pilnībā vai daļā. Gaidīt, ka apsūdzētie rakstīs pamatotākas kasācijas sūdzības, turklāt tikai tad, ja sūdzībai ir juridisks pamats, būtu naivi. Mūsu lielākās cerības šajā ziņā ir vērstas uz prokuratūru. Nesniedzot vērtējumu protestu kvalitātei, jo tas prasa atsevišķu katra gadījuma analīzi, paudīšu statistiku, jo kasācijas sūdzību un kasācijas protestu pamatotība ir cieši saistīta ar departamenta darba apjomu un lietu skatīšanas ātrumu.
2022.gadā departaments izskatīja 584 lietas, no tām 79 bija iesniegts kasācijas protests, tie ir aptuveni 14 % no visām lietām. No 79 lietām 21 lietā, tas ir aptuveni 27% gadījumu, pieņemts lēmums par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību. 58 lietās ierosināta kasācijas tiesvedība, un tās izskatītas kasācijas kārtībā. No tām zemākas instances tiesas nolēmums atstāts negrozīts 9 lietās. Pārējos gadījumos nolēmums atcelts pilnībā vai daļā, vai grozīts.
Tādējādi gandrīz katrā trešajā lietā jeb aptuveni 38 % gadījumu, kad iesniegts kasācijas protests, pieņemts lēmums par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību vai, izskatot lietu kasācijas kārtībā, pārsūdzētais zemākas instances tiesas nolēmums atstāts negrozīts.
Ņemot vērā kasācijas sūdzību un kasācijas protestu pamatotības ciešo ietekmi uz departamenta darba apjomu un resursu izlietojumu, par šo procesuālo dokumentu saturu departamenta zinātniski analītiskie padomnieki ir pauduši viedokli publikācijās žurnālā „Jurista Vārds” un „Augstākās Tiesas Biļetenā”.
Šajā gadā ir plānots izstrādāt ieteikumus kasācijas sūdzību un kasācijas protestu veidotājiem, kas palīdzēs saprast, ko mēs (departaments) sagaidām no kasācijas sūdzību un protestu satura un kāda būtu tā forma, kura palīdzētu ātrāk uztvert iesniedzēja prasību un tās pamatojumu, savukārt autoriem – noformulēt saskatītā tiesību normas pārkāpuma būtību.
CITAS DEPARTAMENTA AKTIVITĀTES
Aizvadītajā gadā turpinājām līdzdalību tiesnešu apmācības procesā. Latvijas Tiesnešu mācību centra organizētajā tiesnešu apmācībā iesaistījās pieci senatori un zinātniski analītiskā padomniece, kopumā izstrādājot un klausītājiem sniedzot astoņas mācību tēmas, daļu no tām nolasot vairākām mācību grupām.
Departamentā stažējās divi apgabaltiesas tiesneši.
Atsevišķu tiesību jautājumu risināšanā sadarbojāmies ar citiem departamentiem, kā arī ar Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu, kuras vadītājai Anitai Zikmanei un konsultantei Kristīnei Ivulānei īpašs paldies par atbalstu gan domu ģenerēšanā, gan praktiskajā izpildījumā.
Tāpat kā citi departamenti, esam deleģējuši pārstāvjus tiesnešu pašpārvaldes institūcijās, Tiesnešu atlases komisijā, Valsts vienotā juristu eksāmenu komisijā, Advokātu eksāmena komisijā. Lielākā noslodze ir bijusi Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases komisijā, kurai aizgājušajā gadā ir bijušas vismaz 25 komisijas sēdes. Paldies senatorei Sandrai Kaijai par departamenta pārstāvību šajā procesā. Senatore Aija Branta ir turpinājusi pārstāvēt Latviju Eiropas Tiesiskuma efektivitātes komisijā (CEPEJ), piedaloties Plenārsēdēs un sagatavojot viedokļus.
Aktīvi ir bijuši arī departamenta zinātniski analītiskie padomnieki, gatavojot viedokļus aktuālajos tiesību jautājumos, pārstāvot departamentu Krimināllikuma un Kriminālprocesa pastāvīgajās darba grupās, kā arī publicējoties gan žurnālā „Jurista Vārds”, gan „Augstākās Tiesas Biļetenā”.
Papildu padomnieka amata vieta ir palielinājusi departamenta spēju veikt iekšējos prakses pētījumus, atbalstīt senatorus konkrētu tiesību jautājumu risināšanā, vispārināt identificētos tiesību problēmjautājumus. Ne tik intensīvi varēts izmantot senatoru palīgus, jo aizvadītajā gadā departamentā darbu uzsākuši četri jauni senatoru palīgi un katram no tiem bijis vajadzīgs laiks pilnveidoties.
Priecājamies par tiem kolēģiem, kuri rod laiku un spēku sadarboties ar studentiem. Senatore Sandra Kaija kā Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes profesore lasa lekcijas par kriminālprocesa tiesību jautājumiem bakalaura, maģistra un doktora studiju programmās, savukārt padomnieki Aleksandra Azeva un Oskars Kulmanis ir pasniedzēji Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedrā.
QR
