Administratīvās tiesas uz divdesmitgades sliekšņa

IEVADS

Pārlapojot Augstākās tiesas tīmekļvietnes materiālus, varam izdzīvot vēlreiz 20 gadu notikumus: kā notika administratīvo tiesu izveidošanas nepieciešamības atzīšana, kā tika veidots to institucionālais modelis, kādas strukturālas un darba saturiskās pārmaiņas tās piedzīvojušas. Arī šis speciālais „Jurista Vārda” izdevums būs paliekoša liecība aktualitātēm administratīvo tiesību jomā un administratīvo tiesu darbībā.

Kā Augstākās tiesas priekšsēdētājam man ir gandarījums, ka šā izdevuma kodolu veido senatoru un Administratīvo lietu departamenta darbinieku pienesums. Turklāt šajā gadījumā Senāts jāskata daudz plašāk, jo gan senatoru palīgi, kas kļuvuši par tiesnešiem, gan senatori, kas strādā kā Satversmes tiesas tiesneši, paliek saistīti ar Senāta vārdu. Atskatoties vēsturē, esam liecinieki tam, ka administratīvo tiesu darbības pirmsākumā administratīvo tiesību izpratnes veidošana un tiesībzinātības attīstība notika tieši Senātā.

VAI ADMINISTRATĪVO TIESU IZVĒLĒTĀ VIETA TIESU VARĀ IR SEVI ATTAISNOJUSI?

Tieslietu padomes rūpju lokā pēdējos gados ir bijusi tiesu teritoriālā reforma, struktūras un kompetences izmaiņas. Laikā, kad veidoja administratīvās tiesas, Tieslietu padome kā institūcija vēl nedarbojās.

Pārdomājot, vai šodien administratīvās tiesas būtu pamats veidot kā atsevišķas tiesas, kā Tieslietu padomes priekšsēdētājs es teiktu – jā. Tas bija optimāls lēmums.

Jaunas tiesas izveidošana, precīzi nodefinējot tās tiesnešiem uzstādāmās prasības, sasniedza savu mērķi efektīvāk, jo ļāva tiesnešu atlasi pieskaņot jaunajām vajadzībām. Tas savukārt izslēdza nepieciešamību pārorientēt esošos tiesnešus uz jauno tiesību nozari, kas prasītu daudz vairāk laika. Šis risinājums ļāva arī iepludināt tiesnešu rindās administratīvajā procesā pieredzējušus valsts pārvaldes darbiniekus, kam, domāju, arī bija izšķirošā nozīme ātrai un sekmīgai administratīvo tiesu darbības uzsākšanai.

Manā skatījumā, īpaši labs risinājums bija tas, ka, izveidojot atsevišķu specializēto tiesu pirmajā un otrajā instancē, trešā – kasācijas instance – tika nodota Senāta pārziņā, nevis tika dibināta jauna augstākā administratīvā tiesa. Tas palīdz saturēt tiesisko sistēmu kompaktāku, uz vienotiem tiesību principiem orientētu. Turklāt Administratīvo lietu departamenta atrašanās vienotā kasācijas instancē ar civillietas un krimināllietas izskatošajiem departamentiem ļauj nodrošināt efektīvu lietu pakļautības strīdu risināšanu, izmantojot departamentu priekšsēdētāju lēmumu institūtu.

SABIEDRĪBĀ AKTUĀLO JAUTĀJUMU ATSPULGS ADMINISTRATĪVO TIESU NOLĒMUMOS

Administratīvo tiesu tiesnešiem bija priekšrocība sākt darbu paralēli ar Latvijas integrācijas Eiropas tiesību telpā procesiem. Rietumu pasaules vērtības administratīvo lietu izskatīšanā tika ienestas caur Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, caur atsaucēm uz ārvalstu doktrīnu. Laika gaitā ārvalstu doktrīnu aizstājusi augstas kvalitātes nacionālā administratīvo tiesību doktrīna, kuras veidošanā piedalās arī senatori gan ar publikācijām, gan izglītojot jaunos juristus.

Šodien īsumā varu teikt, ka administratīvās tiesas sevi ir pierādījušas kā sociāli un sistēmiski atbildīgas un tālredzīgas. Nereti īpaši Administratīvo lietu departamenta nolēmumi ir kā detalizētas vadlīnijas tiesību normu piemērošanai.

Ja pirms 20 gadiem aktualitāte bija indivīda tiesību un sabiedrības interešu līdzsvara veidošana, tad pēdējos gados iezīmējas arī indivīda tiesību aizsardzība no citu indivīdu ļaunprātīgas tiesību īstenošanas, izmantojot valsts un pašvaldības iestādes, piemēram, būvniecības jautājumos vai vides aizsardzības jomā.

Līdzīgi kā Eiropas Cilvēktiesību tiesai piedēvēts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas saimnieka tituls, tā arī administratīvās tiesas pārvalda administratīvo tiesību jautājumus un prot tos piemērot jaunos sociālās realitātes apstākļos. Tās principiālus risinājumus rod, ievērojot gan vienlīdzības principu, gan tiesiskās drošības principu.

Tiesību jēga ir – dot sabiedrībai drošību un paredzamību. Tāpēc arī ir gandarījums, ka judikatūra šajos gados jau ir nostabilizējusies un sniedz sabiedrībai šo paredzamības un līdz ar to arī drošības izjūtu.

ADMINISTRATĪVO TIESU IZVEIDOŠANAS VEIKSMES STĀSTS LIELĀ MĒRĀ BALSTĪTS TIESNEŠU PERSONĪBĀS

Administratīvās tiesas netika izdalītas no rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām. Tās pirms 20 gadiem tika veidotas kā jaunas tiesas. Tiesneši bija jauni, attiecībā uz tiesnešiem un senatoriem pat tika pieļauti izņēmumi vispārējās pieredzes prasībām.

Vai tas sevi attaisnoja?

Noteikti jā. Rajona tiesai un apgabaltiesai tika atlasīti administratīvajā procesā iestādē pieredzējuši cilvēki, kuri saskatīja savu misiju tiesneša amatā.

Senāta Administratīvo lietu departamenta starta kapitāls bija senators, arī pirmais Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājs Valerijans Jonikāns, tiesneses Jautrīte Briede, Ilze Skultāne, Edīte Vernuša un Gunta Višņakova. 2005.gadā departamentam pievienojās Veronika Krūmiņa un Normunds Salenieks, savukārt 2006.gadā arī Dace Mita.

Lai aplis noslēgtos, atgriežos pie vēstures un Augstākās tiesas veidotās filmas „Cilvēks – Valsts – Tiesnesis. Administratīvā tiesa”, kurā apkopotas intervijas ar Administratīvā procesa likuma rakstītājiem. Senatores G.Višņakovas vērtējumā, viņas kolēģi bija godīgi un zinoši cilvēki. Šīs kvalitātes jātur godā visiem tiesnešiem.