SENĀTA ADMINISTRATĪVO LIETU DEPARTAMENTS
Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika KRŪMIŅA
Administratīvo lietu departamenta senatori 2023.gadā: Dzintra AMERIKA, Ermīns DARAPOĻSKIS (no 22.03.), Vēsma KAKSTE, Anita KOVAĻEVSKA, Diāna MAKAROVA, Indra MELDERE, Jānis PLEPS, Līvija SLICA, Ieva VIŠĶERE, Rudīte VĪDUŠA, tiesneša p.i. Ilze FREIMANE
IEVADS
Pagājušajā gadā viens no galvenajiem Administratīvo lietu departamenta uzdevumiem bija tiesvedībā ilgāk esošo lietu izskatīšanas pabeigšana un lietu izskatīšanas termiņa samazināšana. Lai arī nevaram palepoties, ka pilnībā esam sasnieguši šo mērķi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, esam būtiski samazinājuši to lietu skaitu, kuras tiesvedībā ir ilgāk par diviem gadiem. Ja noslēdzot 2022.gadu, tādas bija 122 lietas, tad, pagājušo gadu noslēdzot, tādas bija palikušas 49 lietas. Taču jāatzīmē, ka astoņas no tām ir lietas, kurās apturēta tiesvedība sakarā ar pieteikumu iesniegšanu Satversmes tiesā vai vēršanos Eiropas Savienības Tiesā.
Pozitīvi atzīmējams, ka lietu izskatīšanas koeficients atskaites periodā bija 119%, kā arī pozitīvi vērtējams, ka pēc 2022.gada saņemto lietu aprite neuzrāda būtisku lietu uzkrājumu risku (jāatgādina, ka esošais lietu uzkrājums vēl joprojām ir sekas neproporcionāli lielajam saņemto lietu skaitam attiecībā pret senatoru skaitu 2016.–2018.gadā, kas radās sakarā ar kompetences maiņu). Pašlaik vislielākās raizes sagādā lietu vidējais izskatīšanas termiņš (964 dienas jeb 32 mēneši) kasācijas tiesvedībā, tas ir, lietās, kuras tiek pabeigtas ar spriedumiem.
Jau pagājušajā atskaites plēnumā norādīju, ka to ietekmēs lietas, kurās apturēta tiesvedība. Tiesvedības apturēšana pat vienā vai divās lietās ietekmē šo termiņu. Taču departaments pagājušajā gadā pabeidza izskatīt ar spriedumiem vairāk nekā 45 lietas, kurās bija apturēta tiesvedība sakarā ar vēršanos Eiropas Savienības Tiesā. Pamatā tās bija lietas, kurās mazās hidroelektrostacijas vērsās tiesā ar pieteikumiem par zaudējumu atlīdzināšanu sakarā ar to, ka regulators noteiktā laika periodā (no 2006.gada 1.marta līdz 2010.gada 1.aprīlim) prettiesiski nebija noteicis elektroenerģijas realizācijas vidējo tarifu.
Varētu prognozēt, ka, ņemot vērā pēdējos trīs gados rajona tiesā saņemto pieteikumu skaitu (attiecīgi 1865, 1847, 1526), saņemto lietu skaits departamentā būtiski nemainīsies. Tomēr nevar izslēgt, ka likumdevēja pieņemtie jaunie ierobežojumi, kas vērsti uz demokrātiskas valsts pamatu un valsts pamatvērtību aizsardzību, varētu kādā brīdī rezultēties arī pieteikumu skaita pieaugumā.
1. DIALOGS AR EIROPAS SAVIENĪBAS TIESU
Katrs valsts tiesnesis vienlaikus ir arī Eiropas tiesību tiesnesis. Mēs to izjūtam savā ikdienas darbā, piemērojot Eiropas Savienības tiesības. Īpaša loma tajā ir prejudiciālā nolēmuma tiesvedībai. Eiropas Savienības Tiesa ir uzsvērusi, ka ar Līgumiem izveidotās tiesu sistēmas stūrakmeni veido prejudiciālā nolēmuma tiesvedība. Tās mērķis, izveidojot tiesnešu dialogu starp Eiropas Savienības Tiesu un dalībvalstu tiesām, ir nodrošināt Eiropas Savienības tiesību vienveidīgu interpretāciju, tādējādi ļaujot nodrošināt to saskanību, pilnīgu iedarbību un autonomiju. Tieši prejudiciālā nolēmuma mehānisms nodrošina valsts tiesu un Eiropas Savienības Tiesas sadarbības efektivitāti.
1.1. Pārskata periodā departaments Eiropas Savienības Tiesā ir vērsies un uzdevis prejudiciālos jautājumus četrās lietās.
Lietā SKA-109/2023 Senāts vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālo jautājumu, vai Padomes 2009.gada 16.novembra Regulas (EK) Nr.1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, 46.panta „a” apakšpunktā norādītais termins „zinātnisks instruments vai aparāts” interpretējams tādējādi, ka var ietvert priekšmetus, kuri to īpašās tehniskās struktūras un funkcionēšanas dēļ paši par sevi tieši kalpo kā zinātniskās pētniecības līdzeklis.
Pamatlietā ir strīds par to, kā nodokļu vajadzībām klasificējamas muitas procedūrai pieteiktas preces, proti, zivju iezīmēšanai zinātnisko pētījumu ietvaros paredzētās birkas, kuras piestiprina pie zivīm, lai novērotu zivju migrāciju un augšanu.
Lietā SKA-192/2023 Senāts vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālajiem jautājumiem saistībā ar Savienības Muitas kodeksa normu interpretāciju, tostarp saistībā ar res judicata principu.
Pamatlietā ir strīds par to, vai pieteicēja, kurai izsniegta atļauja komercdarbības veikšanai (kravu iekraušanai, izkraušanai un uzglabāšanai) Rīgas brīvostas brīvajā zonā, ir atbildīga par muitas parādu, kas radies pienākumu neizpildes dēļ. Taču pieteicējai par šiem pašiem apstākļiem bija piemērots sods par administratīvo pārkāpumu. Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu pieteicējai minētais sods ir atcelts. Rīgas apgabaltiesas spriedumā ir vērtēti un secinājumi izdarīti par tiem pašiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, kas jāvērtē departamentā izskatāmajā administratīvajā lietā.
Atšķirīgi secinājumi administratīvā pārkāpuma lietā un administratīvajā lietā par to, vai persona ir pieļāvusi muitas procedūras pārkāpumu, rada bažas par iespējamu pretrunu ar res judicata principu. Līdz ar to departaments uzskatīja par nepieciešamu noskaidrot, vai šādā situācijā Eiropas Savienības finanšu interesēs noteiktais pienākums samaksāt muitas parādu prevalētu pār res judicata principu.
Lietā SKA-817/2023 Senāts vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālajiem jautājumiem par Vispārīgās datu aizsardzības regulas 82.panta 1.punkta interpretāciju. Šajā tiesību normā noteikts, ka jebkurai personai, kurai šīs regulas pārkāpuma rezultātā ir nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums, ir tiesības no pārziņa vai apstrādātāja saņemt kompensāciju par tai nodarīto kaitējumu.
Pamatlietā ir strīds par to, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs bija neatļauti apstrādājis sabiedrībā zināmas personas datus, sociālās kampaņas ietvaros izplatot videosižetu, kurā sižeta galvenais varonis atdarināja pieteicēju. Pieteicējs, nepiekrītot veidam, kādā viņa tēls tiek izmantots videosižetā, iebilda pret šāda sižeta veidošanu un izplatīšanu. Administratīvā apgabaltiesa šajā lietā pieteikumu apmierināja daļā un atzina par prettiesisku Patērētāju tiesību aizsardzības centra faktisko rīcību, uzlika pienākumu pārtraukt izmantot un izplatīt pieteicēja datus, kā arī uzlika pienākumu publiski atvainoties pieteicējam, bet daļā par nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu naudā pieteikumu noraidīja.
Lietā SKA-222/2023 Senāts vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālajiem jautājumiem par Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra Direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK 69.panta 3.punkta interpretāciju. Jautājumi saistīti ar pasūtītāja īstenotās pārbaudes apjomu un šāda lēmuma motivācijas detalizāciju.
Pamatlietā ir strīds par to, vai pasūtītājs ir pienācīgi pārbaudījis aizdomas radījušo piedāvājumu un pienācīgi pamatojis savu lēmumu, ka šaubas par šā piedāvājuma iespējamu nepamatotu lētumu ir kliedētas. Senātam šajā lietā jāizšķir, kādi ir pasūtītāja pienākumi, pārbaudot, vai ir pamats piedāvājumu atzīt par nepamatoti lētu, un pamatojot lēmumu, ar kuru atzīts, ka konkrēts piedāvājums nav nepamatoti lēts. Tāpat Senātam jāizšķir strīds, kāda ir tiesas kompetence šāda pasūtītāja lēmuma kontrolē.
1.2. Dialogam raksturīgs, ka tas noris divos virzienos. 2023.gadā Eiropas Savienības Tiesa pieņēma spriedumu apvienotajās lietās „DOBELES HES”. Senāts iepriekš apturēja tiesvedību, lai vērstos Eiropas Savienības Tiesā par Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju. Pēc šā Eiropas Savienības Tiesas sprieduma pieņemšanas Senāts kopsēdē pieņēma spriedumu lietā SKA-14/2023. Šajā un vēl 44 līdzīgās lietās pieteicēji – elektroenerģijas ražotāji, kas elektroenerģiju ražoja mazajās hidroelektrostacijās, – vērsās tiesā ar pieteikumiem par zaudējumu atlīdzināšanu sakarā ar to, ka regulators laikā no 2006.gada 1.marta līdz 2010.gada 1.aprīlim prettiesiski nebija noteicis tarifu. Attiecīgi pieteicēji lūdza regulatoram atlīdzināt tās summas, ko tie būtu saņēmuši, bet nesaņēma, pārdodot saražotās elektroenerģijas pārpalikumu publiskajam tirgotājam par cenu, kas atbilstu divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam.
Senāts atzina, ka pieteicēju prasītais labums skar valsts atbalsta jautājumu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punkta izpratnē, par kuru valstij ir pienākums paziņot Eiropas Komisijai, lai tā atbilstoši savai kompetencei novērtētu saderību ar iekšējo tirgu. Senāts atzina, ka pārsūdzētajos spriedumos Administratīvā apgabaltiesa ir pamatoti noteikusi gan pienākumu regulatoram no sava budžeta atlīdzināt pieteicējai zaudējumus konkrētā apmērā, gan arī pienākumu atbildīgajai iestādei par to iepriekš paziņot Eiropas Komisijai. Tādējādi Senāts secināja, ka tiesa ir veikusi piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu no Eiropas Savienības tiesībām izrietošo pienākumu izpildi, atturoties veikt tādas darbības, kas var apdraudēt Līguma par Eiropas Savienības darbību mērķu sasniegšanu – nelikumīga valsts atbalsta izmaksu. Kā jau minēju, Senāta tiesvedībā bija vēl 44 citas līdzīgas lietas, kuras pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma saņemšanas tika pabeigtas.
1.3. Raugoties uz šo gadu, jākonstatē, ka arī šogad vidējo lietu izskatīšanas termiņu ietekmēs lietas, kurās apturēta tiesvedība. Pagājušo gadu departaments noslēdza ar 25 lietām, kurās tiesvedība ir apturēta.
Vismaz 15 lietās departaments apturēja tiesvedību, jo Eiropas Savienības Tiesā vērsās Administratīvā apgabaltiesa. Vēlos uzteikt apgabaltiesas kolēģus, ka viņi paši vērsās Eiropas Savienības Tiesā, tiklīdz radās šaubas par Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju, nevis gaidīja, kad lieta nonāks Senātā.
2. DIALOGS AR SATVERSMES TIESU
Pagājušajā gadā departaments arī turpināja aktīvu dialogu ar Satversmes tiesu un iesniedza četrus pieteikumus Satversmes tiesā.
Vienā lietā departaments šaubījās par tiesību normas, saskaņā ar kuru tiesības uz valsts vecuma pensiju ir atkarīgas no personas pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, atbilstību Satversmei (likuma „Par valsts pensijām” normas atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 109.pantam (SKA-6/2023)).
Citā lietā – par Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu normas, kurā noteiktas tiesības saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus atkarībā no nodokļu maksātāja pilsonības, leģitīmo mērķi un samērīgumu (atbilstība Satversmes 91.pantam (SKA-11/2023)).
Vēl divās lietās departaments vērsās Satversmes tiesā, lai risinātu tā saucamā absolūtā aizlieguma jautājumu. Proti, par likumos noteiktā ierobežojuma kandidēt uz maksātnespējas administratora un tiesu eksperta amatu, ja pret personu ir izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz personu nereabilitējoša pamata, samērīgumu (Maksātnespējas likuma normas (SKA-157/2023) un Tiesu ekspertu likuma normas atbilstību Satversmes 101.panta pirmajai daļai un 106.panta pirmajam teikumam
(SKA-357/2023)).
Saistībā ar pēdējiem diviem pieteikumiem vēlos izteikt nožēlu, ka par šiem jautājumiem departamentam nācās vērsties Satversmes tiesā. Šādas lietas varēja nebūt, ja likumdevējs vai atbildīgās ministrijas jau pēc pirmā Satversmes tiesas sprieduma par līdzīgu jautājumu Satversmes tiesas atziņu gaismā būtu pārskatījušas arī pārējos likumos noteiktos absolūtos aizliegumus.
3. SADARBĪBA AR ZEMĀKU INSTANČU TIESĀM
2023.gadā veiksmīgi tika turpināta un paplašināta sadarbība ar pirmās un otrās instances tiesām.
3.1. Par tradīciju ir kļuvusi senatoru ikgadējā tikšanās ar Administratīvās rajona tiesas un Administratīvās apgabaltiesas tiesnešiem. Šādā tikšanā tika prezentēts administratīvo lietu monitorings jeb Senāta aktuālās atziņas par administratīvo lietu izskatīšanas procesuālajiem jautājumiem. Monitoringa mērķis bija vērst uzmanību uz tiem procesuālajiem aspektiem, kuri visbiežāk ir iemesls zemāku instanču tiesu nolēmumu atcelšanai. Tāpat tika pārrunāti arī aktuāli tiesību jautājumi.
2023.gadā pirmo reizi tika organizēta departamenta padomnieku tikšanās ar Administratīvās rajona tiesas un Administratīvās apgabaltiesas tiesnešu palīgiem. Mērķis bija veidot kopēju platformu, kurā diskutēt par aktuāliem tiesību jautājumiem un apmainīties ar pieredzi. No saņemtajām atsauksmēm var secināt, ka šis mērķis tika sasniegts.
3.2. Sadarbība ar zemāku instanču tiesām notiek ne tikai diskusiju formātā, bet arī identificējot lietas, kurās tiek risināts tiesību jautājums, kura galīgais noregulējums ir nepieciešams vairāku zemākā tiesu instancē esošo lietu izskatīšanai.
2023.gadā tika identificētas divas šādas lietas.
Pirmā bija tā dēvēta Covid-19 lieta, proti, par ierobežojumiem, kas tika noteikti saistībā ar ārkārtējo situāciju Covid-19 infekcijas izplatības apturēšanai (SKA-364/2023). Spriedumā tika secināts, ka minētais ierobežojums bija noteikts saskaņā ar likumu; šim ierobežojumam bija leģitīms mērķis – sabiedrības epidemioloģiskās drošības aizsardzība, un šis ierobežojums bija samērīgs attiecībā uz pieteicējiem konkrētajā lietā. Spriedumā arī norādīts, ka atbilstoši piesardzības principam valstij ir pienākums rīkoties operatīvi un efektīvi, lai novērstu pandēmijas radītos draudus sabiedrības veselībai.
Otrajā lietā departamentam bija jāizšķir jautājums, vai dažāda dzimuma kopdzīves partnera dāvinājums tāpat kā laulātā dāvinājums ir atbrīvojams no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (SKA-513/2023). Departaments atzina, ka likumdevējs ir paredzējis ekonomisku atbalstu tieši laulātajiem un tiesai nav kompetences tiesību tālākveidošanas ceļā divu dažādu dzimumu personu faktisko kopdzīvi pielīdzināt laulībai un kopdzīves partnerim noteikt tādas pašas tiesības kā laulātajam.
3.3. Vēlos atzīmēt arī citus sadarbības veidus ar zemāku instanču tiesām.
Reizi mēnesī turpinātas darba apspriedes ar zemāko instanču tiesu vadību, kā arī instanču starpā notika aktīva komunikācija e-lietas izstrādes ietvaros, piedaloties kopīgā TIS-2 izstrādes darba grupā. Lai sekmētu administratīvo tiesu informētību par pārējo administratīvo tiesu iesniegtajiem prejudiciālajiem jautājumiem Eiropas Savienības Tiesā un pieteikumiem Satversmes tiesā, uzsākta regulāra aktuālās informācijas apmaiņa visu trīs administratīvo tiesu instanču starpā.
Departamenta padomnieces Santas Savinas vadībā, piedaloties arī citiem padomniekiem un senatoru palīgiem, tika izstrādāts mācību e-kurss ,,Pieteikuma pieļaujamība administratīvajā tiesā”. Kursa izstrāde ir nozīmīgs ieguldījums to kolēģu apmācībā, kuri uzsāk darba gaitas administratīvajā tiesā, kā arī praktisks palīgs pārējiem kolēģiem.
Kā ļoti sekmīgu vēlos atzīmēt Administratīvās rajona tiesas tiesneses Ievas Dambes stažēšanos departamentā. Tāpat augstu vērtējams Administratīvās apgabaltiesas tiesneses Ilzes Freimanes ieguldījums lietu uzkrājuma mazināšanā, pildot senatores amata pienākumus.
4. AKTUALITĀTES ATSEVIŠĶĀS LIETU KATEGORIJĀS
Tāpat kā ik gadu arī pārskata gadā bija tādi Administratīvo lietu departamenta nolēmumi, kas nostiprināja līdzšinējo tiesu praksi, gan tādi nolēmumi, kuros paustas jaunas atziņas. Pievērsīšu uzmanību aktualitātēm atsevišķās lietu kategorijās.
4.1. Administratīvajām lietām raksturīga specifika, ka likumdevējs ik pa laikam administratīvo tiesību jomā rada jaunus tiesību institūtus, noregulē iepriekš neregulētas tiesiskās attiecības, kā arī nosaka līdz šim nebijušus ierobežojumus, kā rezultātā valsts pārvalde izdod administratīvos aktus jautājumos, par kuriem sākotnēji nav tiesu prakses. Līdz ar to arī administratīvajās tiesās risināmie tiesību jautājumi atrodas pastāvīgā dinamikā. Arī departaments pagājušajā gadā saskārās ar atsevišķām lietu kategorijām, kas līdz šim nebija nonākušas departamenta redzeslokā. Šādā aspektā apkopojoši vēlos izcelt divas lietu kategorijas.
Departaments izskatīja trīs lietas par iekšlietu ministra lēmumiem, ar kuriem personām noteikts aizliegums izceļot no Latvijas. Šī ir Senātam neraksturīga kompetence, jo šīs lietas departaments izskata pēc būtības kā pirmā un vienīgā tiesu instance, nevis kasācijas kārtībā. Attiecīgi šīs lietas aktualizēja jautājumu par nepieciešamību izdarīt grozījumus likumā, lai nodotu šo lietu izskatīšanas kompetenci Administratīvajai apgabaltiesai.
Visās minētajās lietās departaments atzina, ka konkrētajiem pieteicējiem piemērotais izceļošanas aizliegums un ar to saistītais pamattiesību ierobežojums ir samērīgs līdzeklis nacionālās drošības interešu aizsardzībai. Līdztekus citiem jautājumiem departaments atzina, ka tas, ka pieteicējiem tiesības brīvi izbraukt no valsts ierobežotas, pamatojoties uz informāciju, kas ir valsts noslēpums, nav aizskāris viņu tiesības uz taisnīgu tiesu. Departaments secināja, ka pieteicējiem ir nodrošināti pietiekami procesuālie instrumenti, lai tiesas procesā līdzsvarotu viņiem noteikto tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojumu un nodrošinātu pārsūdzētā lēmuma pārbaudi neatkarīgā un objektīvā tiesā.
Otra lietu kategorija, kurai vēlos pievērtu uzmanību, ir lietas par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma normu piemērošanu. No šīm lietām sešās lietās taisīts spriedums, vienā lietā atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību. Šajās lietās risināts jautājums par to, vai Valsts ieņēmumu dienests minētā likuma subjektiem pamatoti piemērojis sankcijas par tādu prasību neizpildi, kas attiecas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu.
Kasācijas tiesvedība šajās lietās tika ierosināta divu būtisku apsvērumu dēļ. Pirmkārt, ievērojot šo lietu nozīmīgumu, jo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana ir valsts finansiālās stabilitātes un drošības jautājums. Otrkārt, par šā likuma piemērošanu nebija judikatūras. Taču rajona tiesā iesniegto pieteikumu skaits liecināja par šo lietu aktualitāti. Jāteic gan, ka vairāki apgabaltiesas spriedumi šīs kategorijas lietās netika pārsūdzēti un arī jaunu pieteikumu skaits ir samazinājies, jo, kā ir skaidrojis Valsts ieņēmumu dienests, likuma subjekti lielākoties samaksā tiem piemērotos sodus un dienesta lēmumus nepārsūdz.
Šobrīd departamentā neizskatītas ir piecas šīs kategorijas lietas, vienā no tām ir apturēta tiesvedība sakarā ar vēršanos Eiropas Savienības Tiesā.
4.2. Tāpat vēlos vērst uzmanību uz aktuālām atziņām divās lietu kategorijās, kurās jau ir izveidojusies judikatūra.
Pirmkārt, tās ir lietas saistībā ar informācijas pieprasījumiem. Jaunums šajā lietu kategorijā bija departamenta atziņas par tiesībām saņemt informāciju, kas iestādes rīcībā ir nonākusi publiskā iepirkuma procedūras rezultātā un satur komercnoslēpumu. Departaments savā praksē pirmo reizi konstatēja, ka šādas informācijas aizsardzība ir nepieciešama arī netraucētas konkurences nodrošināšanas interesēs. Līdz ar to šādas informācijas izsniegšana varētu būt pieļaujama vien tad, ja to konkrētajā gadījumā attaisno kādas sevišķas sabiedrības intereses nodrošināšanas nepieciešamība.
Otrkārt, lietas saistībā ar atlīdzību no Ārstniecības riska fonda. No departamentā izskatītām 24 lietām saistībā ar atlīdzību no Ārstniecības riska fonda 10 lietās apgabaltiesas spriedums tika atcelts. Vairākās lietās departaments atgādināja, ka ārsta kompetence un atbilstošas zināšanas attiecīgajā nozarē neizslēdz iespēju pieļaut kļūdu. Tāpat departaments uzsvēra, ka tiesai ir pienākums pašai pārbaudīt visus lietas apstākļus, kas saistīti ar tiesībām saņemt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda. Tas, ka lietā noskaidrojamie fakti ir saistīti ar medicīnas jomu un tādēļ ne vienmēr saprotami nespeciālistam, nenozīmē, ka šajās lietās iestādei ir novērtējuma brīvība. Ja nepieciešams, tiesa var noteikt ekspertīzi, piesaistot lietpratējus medicīnas jautājumos. Tomēr eksperta atzinums, tāpat kā citi pierādījumi, nav neatspēkojams.
4.3. Vēlos akcentēt arī vairākus aspektus saistībā ar tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanu, uz kuriem departaments pagājušajā gadā vērsa uzmanību. Viens no šiem aspektiem ir tiesu pienākums saskatīt cilvēku spēju aizstāvēt savas tiesības. Ja cilvēks sava vecuma, zināšanu vai finanšu līdzekļu trūkuma dēļ saskaras ar grūtībām aizsargāt savas tiesības tiesas procesā, tiesai būtu jānorāda pieteicējam uz iespēju lūgt valsts apmaksātu juridisko palīdzību.
Viena no problēmām, kuru ir identificējis departaments, ir zemāku instanču tiesu nepārdomāta atteikšanās no lietas izskatīšanas tiesas sēdē. Departaments arī administratīvajā lietā vērsa uzmanību, ka gadījumos, kad lietā ir jānovērtē sarežģīti faktiskie apstākļi, tiesai būtu jāapsver, vai lietas izskatīšana mutvārdu procesā nesniegtu lielākas iespējas pienācīgi noskaidrot lietā būtiskos apstākļus un nodrošināt taisnīgu rezultātu. Lai gan šīs atziņas paustas konkrētā lietā, tās būtu ņemamas vērā arī citos gadījumos, lai nodrošinātu tiesību uz taisnīgu tiesu efektīvu īstenošanu.
Kā nevēlama vērtējama situācija, ka lieta Senātā atgriežas otrreiz un atkārtoti tiek atcelts zemākas instances tiesas spriedums. Šādu gadījumu nav daudz, taču tādiem nevajadzētu būt vispār. Ja Senāts atceļ zemākas instances tiesas spriedumu, zemākas instances tiesai, izskatot lietu no jauna, ar vislielāko rūpību jānovērtē lietas faktiskie apstākļi, ņemot vērā tiesību normu interpretāciju, kas izteikta Senāta spriedumā un ir obligāta tiesai, kura šo lietu izskata no jauna.
5. STRATĒĢISKĀ PLĀNA IZPILDE
Departaments līdztekus primārajam kasācijas uzdevumam tāpat kā iepriekšējos gadus ir aktīvi darbojies arī citu Augstākās tiesas stratēģisko mērķu sasniegšanā. Šeit īpaši vēlos izcelt šādus projektus un pasākumus.
5.1. Departaments aktīvi sadarbojās ar Eiropas Savienības Valsts padomju un augstāko administratīvo tiesu asociāciju (ACA-Europe). Kā svarīgākais notikums šajā sadarbībā minams asociācijas un Augstākās tiesas kopēji rīkotā konference „Administratīvā klusēšana. Iestāžu diskrecionārā vara”, kas norisinājās 27.aprīlī. Šāda konference Rīgā notika pirmo reizi, un dalībnieki to augstu novērtēja. Lielu ieguldījumu konferences sagatavošanā sniedza padomniece Santa Ozola.
5.2. Departaments piekto gadu turpināja sadarbību ar žurnālu „Jurista Vārds” un senatora palīdzes Līgas Dāces kā viesredaktores vadībā sagatavoja administratīvo tiesību jautājumiem veltītu „Jurista Vārda” speciālizlaidumu, kurā šogad uzsvars bija uz administratīvo tiesu divdesmitgadi.
5.3. Viena no departamenta nemainīgām prioritātēm ir sabiedrības izglītošana, apzinoties tās lomu demokrātiskas tiesiskas valsts stiprināšanā, kas ir jo īpaši būtiska esošajos ģeopolitiskajos apstākļos. 2023.gadā departaments iesaistījās dažādos izglītojošos projektos.
Departaments bija plaši pārstāvēts Augstākās tiesas darba grupā, kura izstrādāja trīs izglītojošas animācijas, darba lapas skolēniem un komentārus skolotājiem par tiesām. Projekta noslēguma pasākumā departamenta pārstāvji darba grupas veikumu prezentēja sociālo zinību skolotājiem no visas Latvijas.
Departaments piedalījās organizēšanā un pārstāvēja Augstāko tiesu senatoru sarunā ar jauniešiem sarunu festivālā LAMPA „Slēgta tiesas sēde. Ieeja tikai jauniešiem!”.
Trešo gadu departaments sadarbojās ar Latvijas Televīziju un gatavoja jautājumus televīzijas spēlei „Gudrs, vēl gudrāks”.
Tāpat departamenta senatori turpināja vadīt tiesību stundas skolēnu delegācijām Augstākajā tiesā.
6. GALVENIE UZDEVUMI UN IZAICINĀJUMI 2024.GADĀ
Administratīvo lietu departamenta tāpat kā pārējo departamentu kolēģu primārais uzdevums ir kvalitatīvi un saprātīgā termiņā izskatīt tā kompetencē esošas lietas. Viens no pastāvīgiem izaicinājumiem, kas ietekmē arī izskatīto lietu skaitu, ir turpināt meklēt zelta vidusceļu starp kvalitāti un kvantitāti, proti, pamatotiem un saprotamiem tiesu nolēmumiem un saprātīgiem lietu izskatīšanas termiņiem.
1.februārī aprit 20 gadi, kopš 2004.gadā darbu uzsāka administratīvās tiesas. Administratīvās tiesas ir apliecinājušas savu lomu, nodrošinot demokrātiskas tiesiskas valsts pamatprincipu ievērošanu attiecībās starp valsti un cilvēku. Šajos gados administratīvās tiesas no nulles ir izveidojušas stabilu judikatūru daudzos tiesību jautājumos. Administratīvo tiesu pastāvēšanas divdesmitgade būs brīdis, kad mēs gan atskatīsimies uz padarīto, gan vērsīsim skatu nākotnē.
Tāpat kā ģimenē tradīcijas ir vērtību nesējas, arī Administratīvo lietu departaments 2024.gadā plāno turpināt tādas tradīcijas kā dialoga uzturēšanu ar zemāku instanču tiesām, sabiedrības izglītošanu un juridiskās domas attīstīšanu.
Šogad norisināsies arī darbs pie grozījumiem Administratīvā procesa likumā. Janvārī Tieslietu ministrijas paspārnē ir izveidota pastāvīgā Administratīvā procesa likuma darba grupa. Tās mērķis ir līdz gada beigām izstrādāt grozījumus, lai efektivizētu un pilnveidotu administratīvā procesa regulējumu.
Tāpat turpināsies darbs pie e-lietas ieviešanas.
Vēlos pievērst uzmanību, ka pēdējos gados vairāk nekā iepriekš privātpersonas, atsaucoties uz konstitūcijā garantēto tiesību un brīvību izmantošanu, vēlas panākt tādas savas rīcības akceptu, kas savā būtībā ir mēģinājums vājināt demokrātiskas valsts pamatus un apdraud valsts pamatvērtības. Tādēļ visu instanču tiesām jābūt modrām, apsteidzoši novēršot jebkādus mēģinājumus apdraudēt Latvijas valsti vai tās demokrātisko iekārtu.
NOSLĒGUMĀ
Noslēgumā vēlos pateikties Administrācijai, Kancelejai, Komunikācijas nodaļai, Informācijas tehnoloģiju nodaļai, kā arī Judikatūras un zinātniski analītiskajai nodaļai par sniegto atbalstu ikdienas darbā.
Īpaši vēlos izcelt sadarbību ar Civillietu un Krimināllietu departamenta kolēģiem, ar kuriem nākas risināt radniecīgus tiesību jautājumus, kā arī jautājumus saistībā ar kompetences nošķiršanu. Ceru, ka šogad mēs varētu veidot ciešāku visu departamentu sadarbību, kas būtu vērsta uz mūsu kopējo mērķi – taisnīgas tiesas nodrošināšanu.
Augstu novērtēju senatorus, kuri apvieno tiesas spriešanas pienākumu ar intensīvu un kvalitatīvu darbu tiesnešu pašpārvaldes institūcijās. Tāpat senatorus Jāni Plepu, Indru Melderi, Diānu Makarovu un Ievu Višķeri, kuri iesaistījās tiesību stundu vadīšanā.
Vēlos atzīmēt padomnieces Kristīni Zemīti, Ingu Bērtaiti-Pudāni un Santu Ozolu, kā arī senatora palīdzi Montu Kroni par intensīvo darbu, izstrādājot animācijas skolēniem; padomnieces Kristīni Zemīti un Ingu Bērtaiti-Pudāni par animāciju un mācību materiālu prezentāciju īpašā pasākumā skolotājiem; padomnieci Santu Savinu par e-kursa „Pieteikuma pieļaujamība administratīvajā tiesā” izstrādi; padomnieci Santu Ozolu par ACA konferences sagatavošanu un sadarbības koordinēšanu ar televīzijas spēles „Gudrs, vēl gudrāks” producentiem; senatora palīdzi Līgu Dāci par žurnāla „Jurista Vārds” viesredaktores pienākumu uzņemšanos; padomnieku Jāni Geku par ieguldījumu kasācijas vadlīniju izstrādē.
Vislielākā pateicība ir katram senatoram un darbiniekam par intensīvo un pašaizliedzīgo darbu visa gada garumā. Paldies par komandas garu, pateicoties kuram, neraugoties uz visām grūtībām, ar katru gadu arvien vairāk pietuvojamies mērķim mazināt lietu uzkrājumu un nodrošināt īsākus tiesvedības termiņus departamentā. Augstu novērtēju, ka ikviens savu darbu veic ar vislielāko atbildību, nodrošinot ne tikai taisnīgu rezultātu departamenta izskatīšanā esošās lietās, bet arī tiesiskās domas attīstību administratīvajās tiesībās!
Novēlu mums katram strādāt ar pilnu atdevi un izdarīt labāko, ko varam, vienlaikus saglabājot cilvēcību un sirsnību savstarpējās attiecībās!
QR
