Kā dalība Eiropas Savienībā mainījusi nacionālā tiesneša lomu, vienlaikus esot Eiropas tiesnesim, kura atbildībā ir Eiropas Savienības tiesību prasmīga piemērošana un līdz ar to arī pati vienotās Eiropas ideja? Par to 23.maijā tika diskutēts Augstākās tiesas rīkotā starptautiskā konferencē, kas veltīta Latvijas 20 gadiem Eiropas Savienībā.
Pirms 20 gadiem Latvija kopā ar vēl deviņām valstīm – Igauniju, Lietuvu, Čehiju, Kipru, Maltu, Poliju, Slovākiju, Slovēniju, Ungāriju – pievienojās Eiropas demokrātisko valstu saimei – Eiropas Savienībai. Tas nozīmēja arī iekļaušanos vienotajā Eiropas tiesību telpā un atbildību par tās turpmāku uzturēšanu un attīstību.
Eiropas Savienības tiesību attīstībā būtisks bijis Eiropas Savienības Tiesas dialogs ar dalībvalstu Augstākajām tiesām, kas ļāvis Eiropu apvienot vienotā vērtību, tiesību un ekonomiskā kopienā. Tāpat šajos gados Augstākās tiesas saskārušās ar dažādiem izaicinājumiem, kuru sekmīgai pārvarēšanai ir bijusi nepieciešama plašāka – Eiropas Savienības tiesību – perspektīva.
Uz konferenci bija aicināti Latvijas Augstākās tiesas senatori, Latvijas tiesu priekšsēdētāji un priekšsēdētāju vietnieki, kā arī Augstāko tiesu tiesneši no tām valstīm, ar kurām kopā Latvija pievienojās Eiropas Savienībai, kā arī šo valstu tiesneši Eiropas Savienības Tiesā. Paužot simbolisku atbalstu, uz konferenci aicināti arī pārstāvji no topošo Eiropas Savienības valstu – Ukrainas, Moldovas un Gruzijas – Augstākajām tiesām.
Videouzrunā konferenci uzrunāja Eiropas Savienības Tiesas prezidents Kūns Lēnartss, bet klātienē – Ukrainas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Stanislavs Kravčenko.
Ar priekšlasījumiem par Eiropas Savienības vērtībām uzstājās Latvijas pirmā tiesnese Eiropas Savienības Vispārējā tiesā Ingrīda Labucka, Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs un senatore Sanita Osipova. Šo konferences daļu vadīja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.
Sekoja divi sarunu paneļi. Pirmo – par Eiropas Savienību un nacionālo identitāti – vadīja senators Jānis Pleps. Piedalījās Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Irmants Jarukaitis, Slovākijas Augstākās tiesas tiesnesis Martins Holičs, Latvijas Augstākās tiesas senatore Sandra Kaija un Maltas Augstākās tiesas tiesnesis Ārons Bugeja.
Otro sarunu – par Eiropas Savienības tiesībām tiesneša ikdienas darbā – vadīja Valsts prezidenta padomniece Kristīne Līce un piedalījās Čehijas Augstākās tiesas tiesnesis Mihals Bobeks, Slovēnijas Augstākās tiesas tiesnesis Andrejs Kmelcs, Latvijas Augstākās tiesas senatore Anita Kovaļevska un Igaunijas Augstākās tiesas padomnieks Janars Jētma.
Šajā Biļetena numurā publicējam konferences uzrunas un priekšlasījumus.
QR
