Sports, arbitrāža un konkurences tiesības

Šā gada konferences tēmas ierosme ir trīs nesen Eiropas Savienības Tiesas pieņemtie spriedumi sporta jomā, proti, 2023.gada 21.decembra spriedums lietā „European Superleague Company”, C-133/21, ECLI:EU:C:2023:1011, 2023.gada 21.decembra spriedums lietā „Internationa Skating Union/Komisija”, C-124/21 P, ECLI:EU:C:2023:1012, un 2023.gada 21.decembra spriedums lietā „Royal Antwerp Football Club”, C-680/21, ECLI:EU:C:2023:1010.

Referenti – gan Eiropas Komisijas pārstāvji, gan tiesību zinātnieki, gan praktizējošie juristi (tiesneši, advokāti) – izklāstīja savu redzējumu par to, vai un kādas izmaiņas minētie spriedumi ir ieviesuši izpratnē par Eiropas Savienības konkurences tiesību piemērošanu sporta jomā; jautājumā par dominējošā stāvokļa un aizliegtu vienošanos noskaidrošanu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.panta 1.punktam un 102.pantam; jautājumā par iepriekšējās Tiesas prakses piemērošanu (2006.gada 18.jūlija spriedums lietā „Meca-Medina un Majcen/Komisija”, C-516/04 P, ECLI:EU:C:2006:492); jautājumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.panta 3.punkta piemērošanu; jautājumā par arbitrāžas klauzulu novērtēšanu. Jāteic, ka domas dalījās par to, vai vispār kādas izmaiņas ir notikušas, jo vieni uzskatīja, ka tādu nav, savukārt citi – ka ir noticis nozīmīgs pavērsiens. Kā viens no būtiskiem pienesumiem tika akcentēts Tiesas vērtējums saistībā ar starptautisko sporta federāciju iepriekšējas atļaujas sistēmām un to statusu ES konkurences tiesību kontekstā.

Nedaudz vispārīgāk tika arī referēts par Eiropas Komisijas lomu sporta jomā, ņemot vērā to, ka sporta darbība var aptvert ne tikai saimniecisko darbību, uz ko attiecas ES konkurences tiesības, bet tai ir arī sociāla un izglītojoša nozīme Eiropas Savienībā un tās pilsoņiem. Tika aplūkota arī Eiropas Komisijas un nacionālo konkurences iestāžu prakse sporta jomā (sporta notikumu apraides tiesības, sporta klubu apvienošanās). Tāpat aplūkots jautājums par sporta pārvaldes iestāžu darbības publisko aspektu un vai šo iestāžu darbība ir pakļauta publiskajām tiesībām, norādīts neliels salīdzinājums ar citām valstīm. Tika referēts arī par šķīrējtiesām sporta jomā, to lomu, procesa atbilstību vispārējiem tiesību principiem un nepieciešamību pēc atklāta procesa. Tika dots vispārējs ieskats Šveices starptautiskās šķīrējtiesas kā vienas no pasaules vadošajām šķīrējtiesām raksturojumā, kā arī reflektēts par nozīmīgo Šveices Augstākās tiesas 2024.gada 3.aprīļa spriedumu lietā Nr.4A-244/2023, ar kuru tika izšķirts strīdīgais jautājums par šķīrējtiesu jurisdikciju ES iekšējos ieguldījumu strīdos, apstiprinot šķīrējtiesas jurisdikciju.

Viena diena tika veltīta dalībvalstu tiesu prakses jaunumu aplūkošanai.

Konferencē referēja tiesību zinātnieki, tiesneši, advokāti un konkurences iestāžu pārstāvji (arī no Eiropas Komisijas), tādējādi nodrošinot kompetentu un plašu viedokļu spektru. Tas savukārt ļauj apgalvot, ka konference bija vērtīga kā no jauniegūtu zināšanu viedokļa, tā arī no pieredzes apmaiņas viedokļa.