Nav lietderīga atkārtota lemšana par pieteikuma pakļautību, ja pieteicējs atkārtoti vērsies tiesā par to pašu pieteikuma priekšmetu par, kura pakļautību departamentu priekšsēdētāju sapulce reiz jau lēmusi (31.10.2011.)

Augstākās tiesas Senāta
Departamentu priekšsēdētāju sēdes
LĒMUMS

Rīgā 2011.gada 31.oktobrī

Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs I.Bičkovičs
un Senāta departamentu priekšsēdētāji:
Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs P.Dzalbe
Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Z.Gencs
Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja V.Krūmiņa

sēdē izskatīja Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama tiesneses R.Miglas iesniegumu par lietas pakļautību.

Aprakstošā daļa

[1] R.T. 2009.gada 3.martā cēlis prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā pret Ieslodzījuma vietu pārvaldi par neizmaksātās darba samaksas piedziņu.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 2010.gada 16.februārī tiesvedību lietā izbeidza, jo lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai. Šāds lēmums atstāts negrozīts ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2010.gada 24.maija lēmumu. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments ar 2010.gada 22.septembra lēmumu atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas lēmumu.

[2] 2011.gada 5.janvārī R.T. vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2010. gada 6.decembra lēmuma, ar kuru atteikts atjaunot procesuālo termiņu Matīsa cietuma un Rīgas Centrālcietuma rīkojumu apstrīdēšanai un atlīdzināt morālo kaitējumu, atcelšanu.

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama tiesnesis vērsās pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja ar iesniegumu par pakļautības jautājuma izšķiršanu.

Izšķirot pakļautības jautājumu, Senāta departamentu priekšsēdētāju 2011.gada 25.februāra lēmumā atzīts, ka R.T. pieteikums par Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2010.gada 6.decembra lēmuma atcelšanu un procesuālā termiņa atjaunošanu izskatāms administratīvajā tiesā. Lēmumā norādīts, ka no 2009.gada 21.maija stājušies spēkā grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksa 51.pantā. Tādejādi no minētā datuma likumdevējs ir skaidri noteicis šādu strīdu pakļautību vispārējās jurisdikcijas tiesām. Taču attiecībā uz konkrētās lietas pakļautību norādīts, ka, lai nodrošinātu personas pieeju tiesai un efektīvai tiesību aizsardzībai R.T. pieteikums par Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2010.gada 6.decembra lēmumu saistībā ar darba samaksu par darbu brīvības atņemšanas vietā izskatāms administratīvajā tiesā.

[3] Administratīvās rajona tiesas tiesnesis, izskatot R.T. sūdzību par Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2010.gada 6.decembra lēmumu, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 48.panta trešo daļu, sūdzību noraidīja.

[4] 2011.gada 25.maijā R.T. atkārtoti vērsās Ieslodzījuma vietu pārvaldē ar iesniegumu, lūdzot pārrēķināt viņam nepareizi aprēķināto darba samaksu par laika posmu no 2007. gada 23.maija līdz 2009.gada 1.maijam, kā arī atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu.

Ieslodzījuma vietu pārvalde ar 2011.gada 22.jūnija lēmumu atstāja iesniegumu bez izskatīšanas. Lēmumā norādīts, ka R.T. ar identiska rakstura iesniegumu jau iepriekš ir vērsies Ieslodzījuma vietu pārvaldē un par šo jautājumu pārvalde ir pieņēmusi lēmumu, kuru Administratīvā rajona tiesa ir atzinusi par tiesisku.

[5] 2011.gada 14.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts R.T. pieteikums, kurā lūgts uzlikt par pienākumu Ieslodzījuma vietu pārvaldei pārrēķināt darba algu par laika posmu no 2007.gada 23.maija līdz 2009.gada 1.maijam, kā arī uzlikt par pienākumu atlīdzināt viņam nodarīto morālo kaitējumu.

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama tiesnese R.Migla ir vērsusies pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja ar iesniegumu par pakļautības jautājuma izšķiršanu, norādot, ka starp R.T. un Ieslodzījuma vietu pārvaldi pastāvēja darba tiesiskās attiecības. Savukārt tā kā strīdi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, ir izskatāmi civilprocesuālā kārtībā, pieteikumu būtu jāatsaka pieņemt. Tajā pašā laikā R.T. 2009. gada 3.martā ar šo pašu prasību jau ir vērsies vispārējās jurisdikcijas tiesā, kura tiesvedību minētajā lietā ir izbeigusi. Līdz ar ko Latvijas Republika ir ierobežojusi R.T. Satversmes 92.pantā noteiktās pamattiesības.

Motīvu daļa

[6] Ar Senāta departamentu priekšsēdētaju 2011.gada 25.februāra lēmumu atzīts, ka R.T. pieteikums par darba samaksu par darbu brīvības atņemšanas vietā izskatāms administratīvajā tiesā, lai nodrošinātu personas pieeju tiesai un pamattiesību efektīvu aizsardzību.

No 2011.gada 14.jūlija pieteikuma satura secināms, ka faktiski R.T. atkārtoti vērsies tiesā par to pašu pieteikuma priekšmetu – neizmaksātās darba samaksas izmaksu.

Ievērojot to, ka ar Senāta departamentu priekšsēdētāju 2011.gada 25.februāra lēmumu jau ir atzīts, ka R.T. pieteikums par neizmaksātās darba samaksas izmaksu pakļauts izskatīšanai administratīvajā tiesā, tad nav lietderīgi atkārtoti izlemt šo jautājumu.

[7] Administratīvajai tiesai, izskatot šo pieteikumu, ir jāievēro strīda privāttiesiskais raksturs, proti, lietas izskatīšanā ir jāpiemēro darba tiesiskais regulējums, kā arī noteiktajai lietu kategorijai atbilstošs process. Jāņem vērā, ka strīdi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, ir pakļauti izskatīšanai civilprocesuālā kārtībā.

Savukārt, izlemjot jautājumu par nokavētā procesuālā termiņa pieteikuma iesniegšanai tiesā atjaunošanu, tiesai ir jāapsver arī tas, vai konkrētās lietas kontekstā personas kļūda, vēršoties ar prasību civiltiesiskā kārtā, nevar tikt atzīta par attaisnojošu termiņa nokavējuma iemeslu.

Nolēmuma daļa

Pamatojoties uz likuma „Par tiesu varu” 50.panta piekto daļu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Senāta departamentu priekšsēdētāji

nolēma

Noraidīt Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama tiesneses R.Miglas lūgumu par pieteikuma pakļautības noteikšanu.