Atzinums par ģenerālprokurora atlaišanas pamata pārbaudes rezultātiem

Atzinums

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, pamatojoties uz trauksmes cēlēja (turpmāk – Iesniedzēja) ziņojumu, 2025.gada 22.aprīlī pieņēmis lēmumu ierosināt pārbaudi par ģenerālprokurora Jura Stukāna atlaišanas pamata esību.

Veikt šo pārbaudi Augstākās tiesas priekšsēdētājs pilnvarojis senatori Aiju Brantu.

Pārbaude ir pabeigta, un tās rezultāti tiek sniegti šajā atzinumā.

Pārbaudes procedūra un robežas

Pārbaudot Iesniedzējas ziņojumu, kā arī ņemot vērā Trauksmes celšanas likuma 7.panta otrajā daļā noteikto, Augstākās tiesas priekšsēdētājs atzinis, ka ziņojums pirmšķietami atbilst likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm. Priekšsēdētājs arī atzinis, ka pirms jautājuma izlemšanas Augstākās tiesas Plēnumā par to, vai ir pamats ģenerālprokurora J. Stukāna atlaišanai no amata, nepieciešams izvērtēt un sniegt atbildi uz vairākiem jautājumiem.

Pirmkārt, vai ziņojumā norādītie apstākļi apstiprina vismaz mēģinājumu ietekmēt Iesniedzēju pieņemt viņas pārliecībai pretēju lēmumu ar ziņojumā norādītajām metodēm – psiholoģisko spiedienu – un, otrkārt, vai ziņojumā norādītos apstākļus apstiprina citas iesaistītās personas.

Neviena no tiesību normām nereglamentē īpaši pilnvarota tiesneša pienākumus un tiesības, veicot pārbaudi, lai konstatētu Prokuratūras likuma 41.1 pantā norādītos ģenerālprokurora atlaišanas pamatus.

Ņemot vērā, ka veikt pārbaudi ir pilnvarots tiesnesis, pārbaudes procesā ir jāievēro vispārīgie tiesvedības principi un jāpārbauda vienīgi tie fakti, kas norādīti Iesniedzējas ziņojumā, nevis jāveic ģenerālprokurora darbības visaptveroša pārbaude.

Līdz ar to atbilstoši Prokuratūras likuma 41.3 pantā noteiktajam Iesniedzējas ziņojumā ir jābūt norādītam noteiktam pārkāpuma faktam. Savukārt īpaši pilnvarota tiesneša uzdevums ir pārbaudīt, vai ziņojumā norādītais pārkāpums ir noticis, vai un kādi pierādījumi to apstiprina, noskaidrot izdarītā pārkāpuma apstākļus un iemeslus, kā arī noskaidrot, vai tā rezultātā iestājušās būtiskas kaitīgas sekas.

Informācija par pārbaudes lietas materiāliem un dokumentiem

Pirms lēmuma pieņemšanas par pārbaudes ierosināšanu Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzklausījis vairākas personas, tajā skaitā Iesniedzēju un ģenerālprokuroru, un šo personu iztaujāšanas ieraksti pievienoti pārbaudes lietas materiāliem.

Pārbaudes lietas materiāliem pievienots arī Iesniedzējas ziņojums un Iesniedzējas un ģenerālprokurora sarakste e-pastā.

Līdz ar to pārbaudes laikā papildu materiāli netika pieprasīti un neviena no personām atkārtoti netika iztaujāta.

Informācija, kas apkopota ziņojuma pārbaudes lietas materiālos – Iesniedzējas ziņojumā, e-pasta sarakstē un personu iztaujāšanas ierakstos, ir apkopota un analizēta, pamatojoties uz veikto analīzi, ir izdarīti secinājumi un sniegts atzinums sadaļā „Novērtējums un secinājumi”.

Ziņojumā norādītie apstākļi

Kā pamats ģenerālprokurora atlaišanai Iesniedzējas ziņojumā norādīts Prokuratūras likuma 6.panta ceturtās daļas pārkāpums, kas izpaudies kā norādījumu došana veikt uzraugošā prokurora pārliecībai pretējas darbības konkrētā kriminālprocesā, proti, celt apsūdzību pret personu, kuras saukšanai pie kriminālatbildības Iesniedzējas ieskatā nav pamata.

Saskaņā ar ziņojumā norādīto Ģenerālprokuratūrā organizēto triju sanāksmju laikā – 2024.gada 20.septembrī, 30.oktobrī un 2025.gada 7.janvārī – ģenerālprokurors iesaistījies [..] apspriešanā – sākot ar 2024.gada septembri sanāksmēs aktīvi paudis [..] viedokli par [..].

2024.gada 20.septembra sanāksmē bez ģenerālprokurora un Iesniedzējas piedalījies [..] virsprokurors [..], virsprokurors [..], KNAB [..] un KNAB [..].

Šajā sanāksmē prokurors noraidījis Iesniedzējas juridiskos argumentus, kā arī [..] viedokli par [..]. Konstatējot [..] ģenerālprokurora viedokli šajā jautājumā, Iesniedzēja izteikusi priekšlikumu kriminālprocesā nomainīt uzraugošo prokuroru. Minētais priekšlikums uzklausīts, un kriminālprocesā [..] noteikts otrs uzraugošais prokurors [..].

2024.gada 30.oktobra sanāksmē, kuras iniciatore bijusi Iesniedzēja, bez jau iepriekš minētajām personām piedalījies [..] virsprokurors [..] un prokurore [..], kura prezentējusi savu redzējumu par [..]. Vienlaikus ģenerālprokurors turpinājis pārliecināt Iesniedzēju par viņas viedokļa nepareizību.

2025.gada 7.janvāra sanāksmē, kurā bez Iesniedzējas un ģenerālprokurora piedalījušies arī virsprokurori [..], ģenerālprokurors paudis pārmetumus par [..]. Iesniedzēja, [..], norādījusi uz [..], kā arī atsaukusies uz [..] viedokļiem, atbalstot Iesniedzējas pozīciju diskutētajos jautājumos [..]. Pārliecinot Iesniedzēju mainīt viedokli, ģenerālprokurors nav izklāstījis savus argumentus, bet izmantojis agresīvu sarunas stilu, lietojot pret Iesniedzēju vērstus izteicienus, proti, „kā tu varēji skolu pabeigt” un „tikai idiots to var nesaprast”.

Ziņojumā aprakstītie un iztaujāšanā apstiprinātie sanāksmju norises apstākļi, īpaši apstākļi pēdējā sanāksmē, kas ilgusi divas stundas, Iesniedzējas ieskatā, bijusi „kritiskais punkts”, jo šo sanāksmju laikā vērstā psiholoģiskā spiediena (bosinga) rezultātā viņa tikusi emocionāli sagrauta. Pret viņu vērstais psiholoģiskais spiediens radījis [..].

Iepriekš minēto sanāksmju dalībnieku versijas par notikušo atšķiras. [..] apstiprināja, ka diskusijām bijis agresīvs raksturs, kā arī tika izmantoti Iesniedzējas ziņojumā norādītie izteicieni. Pārējie sanāksmju dalībnieki noliedza agresīvu vēršanos pret Iesniedzēju un aizskarošu izteicienu lietošanas faktu vai norādīja, ka neatceras vai nav pievērsuši tam uzmanību. Savukārt ģenerālprokurors apgalvojis, ka notikušas darba apspriedes, kuru dalībnieki diskutējuši par [..].

Novērtējums un secinājumi

Ņemot vērā, ka termins „bosings” jeb psiholoģiskais terors, uz ko norādījusi Iesniedzēja, ekspresis verbis likumā nav definēts, lai noteiktu tā būtību un pazīmes, izmantoju tiesību zinātnē paustās atziņas, kurās minētais jēdziens tiek izprasts kā psihiska agresija pret personu, kas izpaužas kā naidīga, neētiska attieksme pret darbinieku, turklāt tā pausta bieži un ilgstoši (Neimanis J. Psiholoģiskais terors darba vietā: juridiskie aspekti. Jurista Vārds. 19.10.2004., Nr.40(345)).

Psiholoģiskā terora būtība un pazīmes skaidrotas arī Senāta judikatūrā (sk., piemēram, Senāta 2020.gada 28.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-276/2020, ECLI:LV:AT:2020:0428, C30407917.9.S).

No uzklausīto personu iztaujāšanā teiktā izriet, ka Ģenerālprokuratūrā notikušas vairākas darba sanāksmes ar mērķi izdiskutēt jautājumus par [..]. Turklāt vienu no sanāksmēm (2024.gada 30.oktobrī) iniciējusi Iesniedzēja.

Par to, ka ziņojumā minēto sanāksmju mērķis bija tieši tāds, tas ir, kolēģu starpā profesionāli diskutēt par krimināltiesiskajiem jautājumiem, nevis Iesniedzējas psiholoģiskā ietekmēšana nolūkā piespiest kriminālprocesā veikt viņas pārliecībai pretējas darbības, apliecina ne tikai iztaujāto personu norādītais, bet arī sanāksmju formāts. Uz sanāksmēm tika aicināti un tajās piedalījās ne tikai ģenerālprokurors un Iesniedzēja, bet arī citi krimināltiesību nozares speciālisti [..] Sanāksmju laikā notikušas spraigas diskusijas.

Tādējādi nav pamata atzīt, ka ģenerālprokurors apspriežu laikā ir centies piespiest Iesniedzēju kriminālprocesā veikt viņas pārliecībai pretējas darbības, jo Ģenerālprokuratūrā ir notikušas ierastās darba apspriedes sarežģītu juridisko jautājumu apspriešanai konkrētā kriminālprocesā. Vienlaikus [..] ģenerālprokurors pret Iesniedzējas prezentētajiem argumentiem ir izmantojis ne tikai juridiskos argumentus, bet savu viedokli pastiprinājis ar ad hominem argumentiem.

Šādu argumentu lietošanu apstiprinājuši vairāki sanāksmju dalībnieki. Turklāt sanāksmju dalībnieki norādījuši arī to, ka aizskarošu izteicienu lietošana, uzbrūkošs stils un empātijas trūkums pret oponentu ir veids, kādā ģenerālprokurors nereti komunicē ar padotajiem.

[..]

Turklāt iztaujāšanā Iesniedzējas norādītais, ka, domājot par pensionēšanos, izlēmusi „paņemt līdzi arī ģenerālprokuroru”, netieši liecina par ziņojuma iesniegšanas motīviem.

Ņemot vērā iepriekšminēto, nav pamata atzīt, ka ģenerālprokurors ir mēģinājis ietekmēt Iesniedzēju kriminālprocesā veikt viņas pārliecībai pretējas darbības.

Pamatojoties uz iepriekšminēto apsvērumu kopumu, nav pamata konstatēt kādu no Prokuratūras likuma 41.1 pantā paredzētajiem ģenerālprokurora atlaišanas pamatiem.

Izvērtējot Iesniedzējas ziņojumu un ziņojuma pārbaudes lietā esošos materiālus,
konstatēju,
ka nav pamata ģenerālprokurora Jura Stukāna atlaišanai no amata.

2025.gada 30.maijā
Augstākās tiesas senatore Aija Branta

Papildu apsvērumi

Ikvienai personai ir jāievēro ne tikai tiesību normas, bet arī sabiedrībā valdošās ētikas normas, kas prasa cieņpilnu komunikāciju ar citām personām. Tai skaitā veids, kādā persona publiski pauž savu viedokli, visupirms izteiksmes veids un izmantotā leksika, t.i., vai viedoklis pausts cieņpilni, izmantojot pieklājīgu vārdu krājumu un izteiksmes formu, vai arī aizskaroši, lietojot nepiedienīgus vārdus. Minētais var tikt ņemts vērā, vērtējot personas atbilstību konkrētām sociālajām lomām, tostarp amatiem. Prokuratūras likuma 5.panta otrā daļa noteic, ka prokurors ievēro Latvijas prokuroru ētikas kodeksa (turpmāk – Prokuroru ētikas kodekss) normas. Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa sadaļas „Godprātība un cieņa” 31.punkts noteic, ka prokurors nepieļauj naidīgu vai jebkādu neētisku komunikāciju ar kolēģi.  Vienlaikus no personu teiktā iztaujāšanas laikā ir konstatējams, ka savu viedokli par kriminālprocesā izvērtējamo jautājumu ģenerālprokurors paudis nepiedienīgi, proti, necienīgi, aizvainojoši, izmantojot neatbilstošu, aizskarošu leksiku, pret Iesniedzēju vēršot nepieņemamus ad hominem argumentus (pret oponenta personu vērstu argumentu lietošana, kas nozīmē tādu diskusijas stratēģiju, kad diskusijas dalībnieks nevis atspēko izteikto argumentu pēc būtības, bet tā vietā uzbrūk argumentu izteikušās personas raksturam, motīviem vai rīcībai (Walton, Douglas N. (2001) „Argumentation Schemes and Historical Origins of the Circumstantial Ad hominem Argument”, p.p.207–209).

Minētais neatbilst augstai diskusiju kultūrai, kāda tiek sagaidīta no ģenerālprokurora.