Digitalizācija un mākslīgais intelekts krimināltiesībās

Seminārs par digitalizācijas un mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu krimināltiesību jomā sniedza zināšanas par elektronisko pierādījumu izmantošanu, digitālās vides izpētes metodēm un mākslīgā intelekta ietekmi uz kriminālprocesiem. Šis seminārs bija daļa no Eiropas Komisijas atbalstīta projekta „Tiesu iestāžu apmācība krimināltiesību speciālistu sagatavošanai #digitalizācijai un#mākslīgajam intelektam”, to veido 12 semināri, kas notiek dažādās ES pilsētās laikposmā no 2024. līdz 2027.gadam.

Seminārs sniedza ieskatu izaicinājumos un iespējās, ko sniedz digitalizācija un mākslīgā intelekta (MI) pielietošana krimināltiesību jomā. Tika aplūkoti gan tehniskie, gan juridiskie aspekti, pievēršoties vairākiem svarīgiem tematiskajiem blokiem.

Atvērtie dati un digitālā izmeklēšana. Viens no semināra galvenajiem akcentiem bija atvērtās informācijas (Open Source Intelligence – OSINT) izmantošana, kas ir kļuvusi par arvien nozīmīgāku izmeklēšanas instrumentu. Prezentācijās tika demonstrēti dažādi bezmaksas un komerciāli pieejami rīki, kas ļauj efektīvi analizēt IP adreses un noteikt to ģeogrāfisko izcelsmi, izsekot domēna vārdu reģistrācijas informācijai, analizēt e-pasta nosūtītāja tehnisko metadatu struktūru, izsekot lietotāju aktivitātēm sociālajos tīklos, blogos un spēļu platformās, kā arī meklēt informāciju deep web un darknet tīklos. Uzsvērta nepieciešamība pēc augstas tehniskās kompetences, lai šos rīkus izmantotu efektīvi un likumīgi, kā arī izpratnes par to, kā iegūtā informācija var tikt juridiski pielietota.

Digitālie pierādījumi un to izmantošana tiesā. Liela uzmanība tika veltīta jautājumiem par elektronisko pierādījumu uzglabāšanu un izmantošanu kriminālprocesā. Akcentēta pierādījumu autentiskuma un integritātes nodrošināšana, kas prasa nepārtrauktu pierādījumu ķēdi jeb „chain of custody”. Tika uzsvērts, ka digitālās izmeklēšanas metodei jābūt proporcionālai un pamatotai ar likumu, tātad jāsaņem atbilstošas juridiskās atļaujas. Tāpat tika diskutēts par pierādījumu izmantošanu tiesā, uzsverot nepieciešamību pēc to saprotamības, pārskatāmības un atbilstības nacionālajiem likumiem. Digitālo pierādījumu juridiskais statuss dažādās valstīs var atšķirties, tādēļ ir būtiska tiesnešu, prokuroru un izmeklētāju kvalifikācijas celšana šajā jomā.

Mākslīgais intelekts kā rīks un izaicinājums. Vairākas semināra prezentācijas bija veltītas MI izmantošanas iespējām kriminālprocesos. MI analīzes rīki var būtiski palīdzēt strukturēt lielus datu apjomus, piemēram, sakaru līdzekļu ierakstus vai finanšu datus. Automatizētas sistēmas spēj identificēt aizdomīgas darbības vai modeļus, piemēram, krāpšanu vai terorisma finansēšanu. MI var tikt izmantots arī risku profilēšanā, taču ar augstu nepieciešamību pēc tā caurskatāmības un kontroles. Vienlaikus tika diskutēts par risku aizskart aizstāvības tiesības, jo MI algoritmu darbība bieži nav pilnībā pārskatāma. Tāpat pastāv iespēja, ka rezultāti var būt nepamatoti, ja algoritmi balstās uz neobjektīviem datiem, un pagaidām nav vienotas izpratnes par atbildību, ja MI rīka kļūdas rezultātā tiek pieņemts kļūdains lēmums. Šie aspekti aktualizē nepieciešamību pēc juridiska regulējuma: tika apskatīta Eiropas Savienības regula par mākslīgo intelektu (Mākslīgā intelekta akts), kas paredz riska kategorijas, pārraudzības mehānismus un aizsardzības pasākumus.

Digitālā tiesvedība – videokonferences, e-faili, attālinātie procesi. Seminārā tika analizēta attālinātās tiesvedības prakse, kas īpaši aktualizējusies pēc COVID-19 pandēmijas. Kā galvenie tās ieguvumi tika uzsvērti ātrāka un efektīvāka lietu izskatīšana, iespēja iesaistīt lieciniekus no dažādām valstīm bez to fiziskas klātbūtnes, kā arī e-failu sistēmu uzlabojumi, kas veicina lietu pārskatāmību un samazina administratīvo slogu. Vienlaikus tika uzsvērts, ka, lietojot digitālos rīkus, ir ļoti svarīgi nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visām pusēm piedalīties procesā, lai tehnoloģijas nekļūtu par šķērsli cilvēka tiesībām, īpaši, ja personai ir ierobežota piekļuve internetam vai digitālām ierīcēm.

Seminārs apstiprināja, ka digitālās tehnoloģijas un mākslīgais intelekts var ievērojami uzlabot krimināltiesību darbu – padarīt izmeklēšanas un tiesas procesus ātrākus, precīzākus un efektīvākus. Taču vienlaikus šīs jaunās iespējas prasa, lai juristi un tehnoloģiju speciālisti cieši sadarbojas, apgūst jaunas zināšanas un ievēro stingrus noteikumus, lai nodrošinātu, ka inovācijas tiek ieviestas atbildīgi un netiek apdraudētas cilvēktiesības un taisnīgums.