Redzējums par Senāta Civillietu departamenta attīstību

Savu uzrunu es vēlos sākt ar nelielu atskatu uz to, kā Civillietu departamentam ir sekmējies iepriekšējos piecos gados, un to, kādi organizatoriski pasākumi ir īstenoti, lai palielinātu departamenta darba efektivitāti.

Neliela atskaite par 2020.– 2025.gadu

Neraugoties uz būtiskām senatoru sastāva izmaiņām un to, ka ir bijuši ilgstoši laika posmi, kad Civillietu departaments ir strādājis nepilnā sastāvā, departaments šajos gados ir darbojies ar atzīstamu efektivitāti.

Ja 2020.gada 1.janvārī lietu atlikums bija 649 lietas, tad 2025.gada 1.janvārī tas vairs bija tikai 259 lietas.

Būtiski ir samazinājušies arī lietu izskatīšanas termiņi – ja 2019.gadā tie vidēji bija 8 mēneši, tad 2024. gadā tie jau bija vien 4,5 mēneši.

Turklāt rīcības sēdes lēmumi, ar kuriem izlemts par atteikumu izskatīt lietas kasācijas kārtībā, 2024. gadā tika pieņemti vidēji tikai 3,2 mēnešos.

Departamentā palielinājusies kasācijas tiesvedības filtru efektivitāte, proti, no 62% 2019.gadā uz 82% 2024.gadā. Tas ļauj departamenta senatoru vērtīgos laika u.c. resursus vairāk veltīt tiesību sistēmai nozīmīgu tiesību jautājumu risināšanai.

Par departamenta darba efektivitāti liecina arī ierosināto kasācijas tiesvedību iznākumi, jo 2024. gadā pārsūdzētie spriedumi atstāti negrozīti tikai 8% gadījumu, kas ir līdzīgs rādītājs kā 2023.gadā, taču ievērojami labāks nekā 2019.gadā, kad 26% kasācijas kārtībā pārbaudīto spriedumu tika atstāti negrozīti.

Tas nozīmē, ka liels uzsvars tiek likts uz lietas un tajā risināmo tiesību jautājumu izpēti, pirms senatori izlemj, vai ierosināma kasācijas tiesvedība.

Kopumā vērojama tendence ienākošo lietu skaitam samazināties (2020. – 1127, 2024. – 827), kas ļauj departamenta resursus vēl vairāk izmanot spriedumu kvalitātes un lietu izskatīšanas termiņu uzlabošanai, kā arī vairāk uzmanības veltīt tiesu dialogam ar pirmās un apelācijas instances tiesām, lai nodrošinātu kasācijas instances tiesas galveno funkciju  – vienotas tiesu prakses nodrošināšanu.

Departamenta darba efektivitātes izaugsmē galvenais nopelns ir departamenta senatoriem un departamenta atbalsta personālam. Vienlaikus uzskatu, ka ir būtiski radīt tādu vidi, lai kolēģi savu profesionālo potenciālu varētu izmantot iespējami pilnvērtīgi. Viens no instrumentiem šādas vides radīšanai ir organizatoriski pasākumi departamenta darba procesu pilnveidošanai.

Svarīgākie pasākumi departamenta darba organizācijas pilnveidošanā, kas īstenoti iepriekšējo piecu gadu laikā:

• pilnveidotas Civillietu departamenta paplašinātā sastāva procesa vadlīnijas, kā arī izstrādātas vadlīnijas departamenta senatoru palīgiem;
• lai senatori labāk varētu sagatavoties rīcības sēdēm, tiek sagatavoti pārskatāmi ziņojumi par lietām;
• ja ir sarežģītāki sapulcē risināmi tiesību jautājumi, to uzskatāmam izklāstam bieži tiek izmantotas prezentācijas, it īpaši, izskatot lietas paplašinātā sastāvā, lai soli pa solim no lietā nodibinātiem faktiem nonāktu pie lietā risināmajiem tiesību jautājumiem;
• lai kolēģi sekmīgāk varētu sagatavoties sapulcē izskatāmajiem jautājumiem, tos ir iespēja pārējiem kolēģiem uzdot rakstiski, izmantojot iepriekš izstrādātas tematiski strukturētas veidlapas;
• departamenta ietvaros tiek īstenota pilotlietu identificēšana, proti, jau lietu pirmapstrādes stadijā tiek identificētas vienveidīgas lietu grupas un vienai lietai no konkrētās grupas piešķirta prioritāte tās izskatīšanā;
• ieviesta protestu lietu pirmapstrāde, uzticot to vienam zinātniski analītiskajam padomniekam, kas šajās lietās izstrādā lietas ziņojumu un uztur izskatīto un izskatāmo protesta lietu datubāzi;
• ieviests izskatāmo lietu elektronisks pārraudzības rīks, kas atvieglo senatoriem un palīgiem darbu ar ienākošajām lietām;
• uzsākta senatoru palīgu mentoringa programma;
• ieviests padomnieku slodzes elektroniskās pārraudzības rīks;
• departaments aktīvi līdzdarbojas Senāta iekšējo normatīvu pilnveidošanā;
• ieviesta civillietu priekšapstrāde Kancelejā.

Turpinājumā vēlos pievērsties atsevišķiem jautājumiem, kurus, stājoties departamenta priekšsēdētāja amatā pirms pieciem gadiem, uzsvēru kā savas galvenās prioritātes.

• Kā viena no darba prioritātēm tika izvirzīta sadarbība ar pirmās un otrās instances tiesu tiesnešiem. Šajā laikā ir izdevies iedibināt praksi rīkot regulāras tikšanās ar abu instanču tiesnešiem. Lai šīs tikšanās būtu lietderīgas abām pusēm, tajās tiek pārrunāta gan departamenta aktuālā judikatūra un jautājumi, kuros departaments vēlas noskaidrot pirmās un otrās instances tiesu tiesnešu viedokļus, gan sniegtas atbildes uz šo tiesnešu iepriekš iesūtītajiem jautājumiem. Šīs apspriedes palīdz veidot vienotu tiesu praksi, tostarp arī identificēt tiesību jautājumus, kuri tiek atbildēti departamenta senatoru kopsapulcē likuma „Par tiesu varu” 49.¹ panta kārtībā.
• Ir veiksmīgi attīstījusies arī sadarbība ar kolēģiem no pārējiem departamentiem. Tiesību jautājumi, kuros mūsu kompetences saskaras, tiek pārrunāti un kopīgi risināti.
• Kā vēl vienu darba prioritāti savulaik norādīju pilotlietu mehānisma ieviešanu. Jau minēju, ka departamentā kopumā veiksmīgi identificējam līdzīgas lietas un izvēlamies vienu kā pilotlietu. Vienlaikus esam veikuši izpēti attiecībā uz iespēju ieviest tādu mehānismu, kur pilotlietas tiktu identificētas jau pirmās instances tiesā. Tomēr izpētes un diskusiju rezultātā esam secinājuši, ka vismaz šobrīd resursu atvēlēšana šāda mehānisma ieviešanai un efektīvas darbības nodrošināšanai nav samērojama ar potenciālajiem ieguvumiem. Turklāt nav izsmeltas iespējas būtisku tiesību normu iztulkošanas jautājumus risināt, izmantojot jau pieminēto likuma „Par tiesu varu” 49.1 pantā paredzēto līdzekli, proti, sniedzot iztulkojumu departamenta senatoru kopsapulcē.
• Pirms pieciem gadiem arī minēju, ka ir svarīgi savas kompetences ietvaros līdzdarboties likumdošanas procesā, norādot gan uz esošā regulējuma piemērošanas problēmām, gan vēršot uzmanību uz plānoto izmaiņu iespējamo ietekmi praksē. Pirmām kārtām runāju par Civilprocesa likuma grozījumiem, kas vistiešākajā veidā ietekmē civillietu izskatīšanu. Vienlaikus iespēju un kompetences robežās esam snieguši viedokļus par sistēmiski būtiskiem grozījumiem materiālajās tiesību normās.

Darbi nākamajiem pieciem gadiem

Noslēgumā vēlos minēt dažus tos darbus, kas, manā ieskatā, būtu īstenojami nākamo piecu gadu laikā, lai departamenta darbs kļūtu vēl efektīvāks. Jāsaka, ka vairāki darbi ir jau uzsākto iniciatīvu turpinājums.

• Kā jau minēju, departamenta senatoru kopsapulces potenciāls vēl nav pilnībā izmantots. Tādēļ apsverams jautājums par procedūru pilnveidošanu departamenta senatoru kopsapulces sasaukšanas un norises kārtībā, lai efektīvi veiktu pasākumus vienotas tiesu prakses nodrošināšanai, it īpaši, pievēršot uzmanību lietām, kurās pieņemtie lēmumi nav pārsūdzami kasācijas kārtībā.
• Turpināms aktīvs darbs Civilprocesa likuma grozījumu pastāvīgajā darba grupā, lai sekmētu risinājumus civilprocesa efektivitātes palielināšanai, citastarp, apsverot iespēju iekļaut vienkāršotas procedūras lietas protestējamo lietu kategorijā, kā arī amicus curia un lietpratēja institūta ieviešanu civilprocesā. Atgriezeniskā saite no pirmās un otrās instances tiesu tiesnešiem liecina, ka ir apsverams jautājums par t.s. norādīšanas pienākuma detalizētāka regulējuma iekļaušanu Civilprocesa likumā.
• Apsverami jautājumi par Administratīvā procesa likuma un Civilprocesa likuma procesuālā regulējuma vienādošanu jautājumos, kuros tas ir attaisnojami, proti, nepastāv objektīvs pamats atšķirīgam regulējumam.
• Turpināma sadarbība ar pirmās un otrās instances tiesām, lai identificētu vienveidīgas lietas un nodrošinātu to izskatīšanu prioritārā kārtībā, novēršot pretrunīgas tiesu prakses veidošanos un ļaujot prognozēt lietas iznākumu arī citās līdzīgās lietās.
• Turpināms dialogs ar pirmās un apelācijas instances tiesām (uzsvars uz vienotas prakses veidošanu, izmantojot dažādus rīkus šī mērķa sasniegšanai – tikšanās ar pirmās un otrās instances tiesas tiesnešiem, kā arī kolēģiju priekšsēdētājiem, likuma „Par tiesu varu” 49.¹ panta sekmīga izmantošana).
• Izvērtējams, kā mākslīgā intelekta rīkus varētu efektīvi izmantot kā palīgrīkus civillietu izskatīšanā departamentā.
• Saistībā ar IT resursu izmantošanu jāatzīmē, ka arvien aktuāls jautājums ir e-lietas ieviešana un 2021.gadā Augstākās tiesas plēnumā pausto atziņu ievērošanas uzraudzība, jo diemžēl arvien TIS darbība praksē neatbilst šīs sistēmas nozīmīgajai lomai tiesas darba nodrošināšanā.
• Apsveramas iespējas lietu priekšapstrādi Kancelejā, kas šobrīd notiek papīra formātā, pārnest uz elektronisko veidni, kas iekļautos tiesnešu lietu pārraudzības rīkā.
• Uzskatu, ka arī turpmāk Civillietu departamentam ar jau iepriekš minētajiem rīkiem u.c. pasākumiem, tostarp mācībām Tieslietu akadēmijā, jāsekmē vienota izpratne visu instanču tiesās par nozīmīgākajiem civilprocesa tiesību institūtiem, citastarp, jautājumos, kas saitīti ar pierādījumiem, pierādīšanas nastu sadali, prasības pamatu un priekšmetu.