Strīda par regulētā tirgus organizētāja (biržas) lēmuma par emitenta finanšu instrumentu izslēgšanu no biržas sarakstiem pakļautība (18.06.2025.)

Regulētā tirgus organizētāja (biržas) lēmums par emitenta finanšu instrumentu izslēgšanu no biržas sarakstiem pēc biržas iniciatīvas, ja emitents pēc atkārtota tās pieprasījuma nav samaksājis biržas noteikto kotēšanas maksu, ir finanšu tirgus dalībnieka un emitenta līgumtiesisko attiecību (kotēšanas līguma) izpildes jautājums. Strīds, kas radies emitentam ar regulētā tirgus organizētāju (komersantu), tam rīkojoties regulētā tirgus organizēšanas ietvarā, proti, privāttiesisko attiecību ietvaros, izskatāms Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

LATVIJAS REPUBLIKAS SENĀTS
DEPARTAMENTU PRIEKŠSĒDĒTĀJU SĒDES
LĒMUMS
Nr. 5-14/1-2025

Rīgā 2025.gada 18.jūnijā

[1] Starp AS „Ditton pievadķēžu rūpnīca” (turpmāk – pieteicēja) kā emitentu un AS „Nasdaq Riga” (iepriekšējais nosaukums – AS „Rīgas Fondu birža”; turpmāk – birža) 2005.gada 14.oktobrī noslēgts līgums par pieteicējas akciju kotēšanu biržas Otrajā sarakstā (turpmāk – kotēšanas līgums). Birža ar tās valdes 2023.gada 11.septembra lēmumu „Par AS „Ditton pievadķēžu rūpnīca” akciju (ISIN kods LV0000100212) izslēgšanu no Biržas Otrā saraksta” (turpmāk – biržas lēmums) izslēdza pieteicējas akcijas no biržas Otrā saraksta, jo pieteicēja pēc atkārtota biržas pieprasījuma nebija samaksājusi kotēšanas maksu. Biržas noteikumu 21.4.1.punkta 5.apakšpunkts noteic, ka biržai ir tiesības pieņemt lēmumu par emitenta finanšu instrumentu izslēgšanu no biržas sarakstiem pēc biržas iniciatīvas, ja emitents pēc atkārtota biržas pieprasījuma nav samaksājis biržas noteikto kotēšanas maksu.

[2] Pieteicēja 2023.gada 28.septembrī vērsās Ekonomisko lietu tiesā ar pieteikumu par pagaidu aizsardzību pirms prasības celšanas pret iespējamo atbildētāju biržu. Ekonomisko lietu tiesas tiesnesis ar 2023.gada 28.septembra lēmumu (arhīva Nr.3-10/0030) atteica to pieņemt, jo pieteikums nav piekritīgs specializētajai tiesai, un izskaidroja pieteicējai, ka tas ir piekritīgs rajona (pilsētas) tiesai atbilstoši Civilprocesa likuma vispārīgajiem piekritības noteikumiem.

Pieteicēja 2023.gada 29.septembrī vērsās Rīgas pilsētas tiesā ar pieteikumu par pagaidu aizsardzību pirms prasības celšanas pret iespējamo atbildētāju biržu un trešo personu Latvijas Banku. Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis ar 2023.gada 3.oktobra lēmumu (arhīva Nr.310/1754/18) atteica pieņemt pieteikumu par pagaidu aizsardzību pirms prasības celšanas, jo saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 55.panta otro daļu biržas lēmums par emitenta akciju izslēgšanu no regulētā tirgus nav pārskatāms tiesā prasības kārtībā, bet ar sūdzību Latvijas Bankā.

Latvijas Banka 2023.gada 20.oktobra atbildē norādīja pieteicējai, ka birža ir rīkojusies privāto tiesību jomā un Latvijas Bankas kompetencē nav biržas lēmuma atcelšana. Vienlaikus Latvijas Banka atzina, ka biržas lēmums par pieteicējas vērtspapīru izslēgšanu no regulētā tirgus atbilst normatīvajiem tiesību aktiem.

Pieteicēja vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu, lūdzot: 1) atzīt biržas lēmumu par prettiesisku; 2) atcelt biržas lēmumu vai uzlikt biržai pienākumu atcelt vai atsaukt šo lēmumu; 3) vai uzlikt pienākumu Latvijas Bankai izdot administratīvo aktu par biržas lēmuma atzīšanu par prettiesisku un to atcelt.

Administratīvā apgabaltiesa 2024.gada 19.februārī nolēma pieņemt pieteicējas pieteikumu un ierosināt administratīvo lietu par pienākuma uzlikšanu Latvijas Bankai izdot administratīvo aktu par biržas lēmuma atcelšanu.

[3] Administratīvā apgabaltiesa 2024.gada 12.novembrī nolēma vērsties pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja jautājuma izšķiršanai par pieteicējas pieteikuma pakļautību, jo jautājums par pieteikuma pakļautību ir sevišķi sarežģīts Administratīvā procesa likuma 121.panta ceturtās daļas izpratnē.

Motīvu daļa

[4] Vispārīgi nošķiramas regulētā tirgus organizētāja (biržas) attiecības ar emitentu vai personu, kas lūdz finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū, pirms līguma noslēgšanas par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū un pēc tam, kad ir noslēgts līgums ar regulētā tirgus organizētāju par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū.

[4.1] Pirms līgumtiesiskajām attiecībām Latvijas Banka darbojas kā pārsūdzības instance regulētā tirgus organizētāja lēmumam par atteikumu iekļaut finanšu instrumentus regulētajā tirgū. Finanšu instrumentu tirgus likuma (turpmāk – FITL) 50.panta ceturtās daļas kontekstā Latvijas Banka ir tiesīga finanšu tirgus dalībniekiem piemērot gan uzraudzības pasākumus, gan sankcijas atbilstoši Latvijas Bankas lomai kā kompetentajai iestādei finanšu tirgus uzraudzībā.

[4.2] Savukārt pēc līguma noslēgšanas un pārvedamu vērtspapīru iekļaušanas regulētajā tirgū atbilstoši FITL 55.1 panta otrās daļas 4.punktam Latvijas Bankai ir tiesības veikt pārbaudes, lai kontrolētu atbilstību FITL D sadaļas II nodaļas prasībām, kā arī, ja nepieciešams, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām vērsties attiecīgajā tiesu iestādē vai sadarboties ar citām iestādēm. Taču tas nenozīmē, ka Latvijas Bankai būtu tiesības izdot administratīvo aktu par regulētā tirgus organizētāja lēmumu par vērtspapīru izslēgšanu no regulētā tirgus, jo atbilstoši FITL 4.panta pirmajai daļai Latvijas Banka izdod administratīvos aktus likumā paredzētajos gadījumos. Konkrētajā gadījumā, kad birža ir izslēgusi pieteicējas akcijas no biržas Otrā saraksta saistībā ar kotēšanas maksas nesamaksāšanu, Latvijas Bankai nav tiesību izdot administratīvo aktu, jo likumā šādas tiesības nav paredzētas.

[4.3] Senāta judikatūrā ir norādīts, ka Latvijā attiecībā uz finanšu instrumentu tirdzniecību ir izveidota sistēma, ka regulētā tirgus organizētājs (birža) uz privāttiesisku attiecību pamata organizē attiecīgos regulētos tirgus un ir pieejams emitentiem šo privāttiesisko attiecību nodibināšanai. Vienlaikus nav izslēgts, ka regulētā tirgus organizētājam – komersantam – atsevišķos gadījumos var uzdot veikt kādu publiski tiesisku uzdevumu (sk. Senāta
2006.gada 26.septembra lēmuma lietā Nr.SKA-492/2006, A42282005, 12.–13.punktu). Taču šajā gadījumā nav pamata secināt, ka regulētā tirgus organizētājs ir rīkojies ārpus regulētā tirgus organizēšanas ietvariem, kam birža kā komersants ir izveidota.

[4.4] Konkrētajā gadījumā, kad pastāvēja līgumtiesiskās attiecības, birža, kā norādīts tās lēmumā, ir izslēgusi no regulētā tirgus pieteicējas akcijas, atsaucoties uz biržas noteikumu, kurus atbilstoši kotēšanas līguma 2.punktam gan birža, gan pieteicēja ir apņēmusies ievērot, 21.4.1.punkta 5.apakšpunktu. Proti, birža izslēdza pieteicējas akcijas no biržas Otrā saraksta, jo tās ieskatā pieteicēja nepildīja starp biržu un pieteicēju noslēgtā kotēšanas līguma noteikumus, nesamaksājot parādu par sniegtajiem pakalpojumiem pēc atkārtota biržas pieprasījuma. Noteikumus par finanšu instrumentu izslēgšanu birža bija tiesīga noteikt saskaņā ar FITL 28.panta piektās daļas 1.punktu. Turklāt kotēšanas līguma 8.punktā noteikts, ka jebkuri strīdi, nesaskaņas vai prasības, kas izriet no šī līguma vai skar tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesību tiks risināti sarunu ceļā, bet, ja vienošanās netiek panākta, tad pēc prasītāja izvēles strīds tiks izšķirts Latvijas Republikas tiesās saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem vai Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesā saskaņā ar šīs šķīrējtiesas reglamentu viena šķīrējtiesneša sastāvā.

[4.5] Rezumējot iepriekšminēto, šajā gadījumā regulētā tirgus organizētājs ir rīkojies regulētā tirgus organizēšanas ietvaros, proti, privāttiesisko attiecību ietvaros, līdz ar to strīds nav pakļauts izskatīšanai Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, bet administratīvā lieta saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 282.panta 1.punktu izbeidzama.

Norādāms, ka konkrētajā gadījumā minētais nav šķērslis pieteicējai savu tiesību aizsardzībai atkārtoti vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz likuma „Par tiesu varu” 50.panta piekto daļu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un departamentu priekšsēdētāji
nolēma
atzīt, ka AS „Ditton pievadķēžu rūpnīca” pieteikums ir pakļauts izskatīšanai Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs A.Strupišs
Departamentu priekšsēdētāji A.Kovaļevska, N.Salenieks, A.Uminskis