Par Senāta Administratīvo lietu departamenta darbu 2011.gadā

DEPARTAMENTA SENATORI
Jautrīte Briede, Andris Guļāns, Vēsma Kakste, Dace Mita, Jānis Neimanis, Ilze Skultāne, Rudīte Vīduša, senatora p.i. Līvija Slica

2011. gadā tiesvedībā 1230 lietas
Izskatītas 963 lietas – 78 % no tiesvedībā esošajām tai skaitā:

• kasācijas kārtībā – 913

• sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem – 36

• lietas pirmajā instancē – 8

DEPARTAMENTA KOMPETENCE

Senāta Administratīvo lietu departamenta kā kasācijas instances tiesas kompetenci nosaka Administratīvā procesa likums. Senāta Administratīvo lietu departaments izskata:

• kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas spriedumiem un papildspriedumiem (kas pieņemti apgabaltiesā kā apelācijas instances tiesā un kā pirmās instances tiesā);

• Iesniegumu likumā, likumā Par sapulcēm, gājieniem un piketiem, Informācijas atklātības likumā, Latvijas Sodu izpildes kodeksā, Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā, Publisko iepirkumu likumā, Publiskās un privātās partnerības likumā, Imigrācijas likumā un citos likumos noteiktajos gadījumos kasācijas sūdzības par Administratīvās rajona tiesas spriedumiem; 

• blakus sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas lēmumiem un Administratīvā procesa likumā paredzētajos gadījumos blakus sūdzības par Administratīvās rajona tiesas lēmumiem;

• pieteikumus par administratīvā akta darbības apturēšanu vai atjaunošanu, kā arī pagaidu noregulējuma piemērošanu;

• pieteikumus par jaunatklātiem apstākļiem.

Citu likumu speciālajās tiesību normās ir noteiktas atsevišķas lietu kategorijas, kurās Administratīvo lietu departaments lietu izspriež kā pirmās (un vienīgās) instances tiesa:

• saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu – lietās, kas saistītas ar Saeimas vēlēšanām, izskatot pieteikumus par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumiem, kas pieņemti par apstrīdētajiem iecirkņu komisiju balsu skaitīšanas protokoliem, par Saeimas vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un par lēmumiem pārdalīt vai nepārdalīt mandātus starp attiecīgajās vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem;

• saskaņā ar Imigrācijas likumu – izskatot pieteikumus par iekšlietu ministra lēmumiem par ārzemnieku iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta, saskaņā ar likumu Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā – pieteikumus par atteikumu piešķirt statusu un lēmumiem par statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu;

• atbilstoši Saeimas kārtības rullim – izskatot Saeimas deputātu pieteikumus par Valsts izglītības satura centra lēmumiem par apstrīdēto valsts valodas prasmes pārbaudes rezultātu.​

STATISTIKA UN DARBA SLODZE

2011. gadā Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesvedībā bija 1230 lietas (2010. gadā – 1212), no tām 2011. gadā saņemtas 929 lietas (2010.  gadā – 956). Izskatītas 963 lietas (2010. gadā – 911 lietas) jeb par aptuveni 6% vairāk nekā 2010. gadā. Kopsēdē Senāts pieņēma 27 spriedumus un 6 lēmumus. Nepabeigtas 267 lietas (2010. gadā – 301).

No visām kasācijas sūdzības kārtībā izskatītajām lietām visvairāk statistikā pieskaitītas pie Valsts ieņēmumu dienesta kā atbildētāja – 136 lietas, pie pašvaldībām kā atbildētājām pieskaitītas 122 lietas, ministrijas bija atbildētājas 99 lietās, Ieslodzījuma vietu pārvalde – 26 lietās, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra – 25 lietās. 

No blakus sūdzības kārtībā izskatītajām lietām visvairāk izskatītas lietas, kuras statistikā pieskaitītas pie pašvaldībām kā atbildētājām – 87, ministrijas bija atbildētājas 50 lietās, Ieslodzījuma vietu pārvalde – 44 lietās, Valsts ieņēmumu dienests  – 38 lietās, Valsts policija – 19 lietās, prokuratūras – 19 lietās.

Spriedumu stabilitāte (spriedums atstāts negrozīts vai atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību) – 67% (2010.  gadā – 67%), lēmumu stabilitāte (lēmums atstāts negrozīts) – 74% (2010. gadā – 70%). 

Kasācijas tiesvedības ierosināšana atteikta 229 kasācijas sūdzībām (2010. gadā – 227). 

Departaments ir pieņēmis astoņus lēmumus par prejudiciāla jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības tiesai. Vairākums no šiem lēmumiem ir lietās, kurās atbildētājs ir Valsts ieņēmumu dienests (5 lēmumi), divi lēmumi ir lietās, kurās atbildētājs ir Lauku atbalsta dienests. Visas lietas ir iztiesāšanas stadijā.

Pieci pieteikumi nosūtīti Satversmes tiesai. Sakarā ar trīs pieteikumiem Satversmes tiesa ierosināja lietas un tās šobrīd atrodas sagatavošanā. Divus Senāta pieteikumus vienā administratīvajā lietā Satversmes tiesa atteikusi pieņemt.

Kā pirmās instances tiesā departamentā ar spriedumu ir izskatīts viens pieteikums par iekšlietu ministra lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, un ziņojuma iekļaušanu Šengenas informācijas sistēmā. Senāts kā pirmās instances tiesa ir arī pieņēmis lēmumus par pieteikuma uzskatīšanu par neiesniegtu un lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu (kopā 7 lēmumi).

2011. gadā departamentā strādāja vidēji 8,5 tiesneši. Janvārī darbā atgriezās senatore Jautrīte Briede, kas vairākus mēnešus bija bezalgas atvaļinājumā, lai strādātu pie Administratīvā procesa likuma komentāriem. Kopš jūnija darbu departamentā uzsāka Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Līvija Slica, kas pildīja senatora pienākumus. Vidēji viens tiesnesis ir izskatījis gadā 113 lietas (2010. gadā – 118), kas ir ļoti liels izskatīto lietu skaits Senātā. Pozitīvi vērtējams, ka 2012. gadā būs iespējams aizpildīt vakanto senatora amata vietu departamentā.

Domājot par resursu ekonomiju un ātrāku un kvalitatīvāku lietu izskatīšanu, departamenta senatori ir specializējušies un lietu sadalē tiesnešiem tiek iedalītas lietas atbilstoši specializācijai. Būtu vēlams palielināt senatoru palīgu skaitu tā, lai tie var būt vairāk nekā departamentā ir tiesnešu. Tas mazinātu tiesnešu noslodzi un veicinātu lietu ātrāku izskatīšanu, ievērojot, ka palīgi piedalās lietu izpētē un Senāta nolēmumu projektu sagatavošanā.

DARBĪBAS PRIORITĀTES

Senāta Administratīvo lietu departamenta darbības prioritātes 2011. gadā bija: 1) profesionāla lietu izskatīšana ar skaidru un pārliecinošu argumentāciju tiesas nolēmumos, nolēmumu kvalitātes uzlabošana; 2) lietu plūsmas paātrināšana; 3) līdzdalība sabiedrības tiesiskajā izglītošanā.

Departamenta senatori un palīgi pastāvīgi pilnveido nolēmumu kvalitāti. 2011. gadā turpināts strādāt pie tā, lai nolēmumus rakstītu īsākus, taču lai no tā neciestu nolēmumu argumentācija. 

Samazinājies lietu izskatīšanas ilgums – 2010. gadā vidējais lietu izskatīšanas ilgums bija 3 mēneši, 2011. gadā  – 2,8  mēneši.

Kā pagājušā gada sasniegums jāatzīmē tas, ka šobrīd lieta uz rīcības sēdi tiek nodota 1-2 nedēļu laikā pēc saņemšanas tiesā. Līdz ar to procesa dalībnieki salīdzinoši ātri no Senāta saņem atbildi, vai lietā ir atteikums ierosināt kasācijas tiesvedību, vai kasācijas sūdzība tiks izskatīta. Iepriekšējos gados lieta savu kārtu nodošanai uz rīcības sēdi gaidīja vismaz 2-4 mēnešus. Taču kā nepieciešams uzlabojums jāatzīst tas, ka uz izskatīšanu tiesas sēdē lieta tiek nozīmēta tikai pēc 7-9 mēnešiem pēc saņemšanas tiesā. 

2011. gadā departaments plašāk sāka izmantot elektroniskās saziņas iespējas un lielai daļai iestāžu paziņojumi par lietas izskatīšanu tiek nosūtīti elektroniski. 

Līdztekus tiešajam darbam departaments iesaistās sabiedrības tiesiskajā izglītošanā. Turpināta sadarbība ar skolām, vairākas klases apmeklēja Augstāko tiesu un Veronika Krūmiņa tām novadīja tiesību zinību stundu, departamenta priekšsēdētāja vadīja arī semināru sociālo zinību skolotājiem un lasīja lekciju studentiem. Augstskolu studenti kā klausītāji piedalījās departamenta tiesas sēdēs, tostarp kopsēdēs. Departaments piedalījās informatīvā materiāla par Augstāko tiesu sagatavošanā.

Kā jauns un veiksmīgs iesākums pagājušajā gadā atzīmējams tas, ka sadarbībā ar Komunikācijas nodaļu Administratīvo lietu departaments sācis regulāri sniegt informāciju presei par kārtējā tiesas sēdē izskatāmajiem tiesību jautājumiem. Nedēļā pirms konkrētās lietas izskatīšanas senators vai senatora palīgs informē Komunikācijas nodaļu par izskatāmajā lietā risināmajiem tiesību jautājumiem un komunikācijas darbinieki to sagatavo preses relīzes veidā un nosūta ziņu portāliem.

TIESISKĀ REGULĒJUMA PILNVEIDOŠANA

Iepriekšējā atskaites plēnumā tika runāts par nepieciešamību ātrāk sākt diskusiju par likumprojektu Grozījumi Administratīvā procesa likumā, kas izstrādāts, lai paātrinātu lietu izskatīšanu. Likumprojektā tiesas procesa efektivitātes veicināšanai paredzēti tādi instrumenti kā, piemēram, pāriešana uz rakstveida procesu, valsts nodevas palielināšana par apelācijas sūdzības iesniegšanu un drošības naudas ieviešana par blakus sūdzībām un kasācijas sūdzībām, kā arī valsts nodevas ieviešana par lūgumu par pagaidu aizsardzību un lūgumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, pilotsprieduma procedūras ieviešana, atsevišķu tiesas procesam raksturīgu institūtu ieviešanu arī administratīvajā procesā iestādē, kā arī citi grozījumi.

Lai paātrinātu lietu izskatīšanu, ir nepieciešami politiski lēmumi. Diemžēl līdz šim nekas pēc būtības nav uzsākts – ne darbs Saeimas apakškomisijā, ne darbs komisijā. 2011.  gada 10.  novembrī likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā, tika noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš līdz 2011.  gada 24. novembrim, 2. lasījumā likumprojekts nav vēl skatīts. Secināms, ka, lai gan politiķi vārdos un savās programmās ir apņēmības pilni rast risinājumu ilgajiem administratīvo lietu izskatīšanas termiņiem, darbi par to diemžēl neliecina.

Iezīmējusies nevēlama tendence, ko varētu nodēvēt par dialoga vājumu starp tiesām un Satversmes tiesu. Iespējams, jārosina diskusiju starp tiesnešiem, lai tiktu izrunāts, kādām jābūt tiesu savstarpējām attiecībām, kāda loma ir katrai tiesai Latvijas kā tiesiskas valsts stiprināšanā, ko īsti viena tiesa sagaida no otras.

Iestādēm būtu jāpievērš uzmanība jau administratīvajam procesam iestādē – lai tas būtu kvalitatīvs un atbilstošs normatīvo aktu prasībām. Tāpat iestādēm jāpievērš uzmanība tam, vai tās vienmēr lietderīgi izmanto tām nodotos resursus un arī tiesu resursus (visi šie resursi ir nodokļu maksātāju nauda), pārsūdzot tiesu nolēmumus. Iestādēm jāizvērtē katrs konkrētais tiesas nolēmums un jāseko tam, lai, pārsūdzot tiesu nolēmumus, netiktu nelietderīgi tērēta nodokļu maksātāju nauda.

Iestādēm un tiesām ir jāseko judikatūrai. Ja iestādei vai tiesai kādā tiesību jautājumā ir labāki un pārliecinošāki argumenti, kas, iestādes vai tiesas ieskatā, liecina par esošās judikatūras nepareizību, uz tiem jānorāda, atbilstoši pamatojot savu viedokli.

Iestādēm un tiesām arī jāpievērš uzmanība tam, lai administratīvajā procesā tiktu ievērots vienlīdzības princips attiecībā pret privātpersonām: pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, iestādei un tiesai jāpieņem vienādus lēmumus, bet, pastāvot atšķirīgiem faktiskajiem vai tiesiskajiem lietas apstākļiem, – atšķirīgus lēmumus. Tātad iestāžu un tiesu praksei jābūt vienotai.

Ja konkrētajā gadījumā tika pieļautas būtiskas kļūdas jau administratīvajā procesā iestādē, iestādei savas kļūdas būtu jāatzīst un jācenšas pēc iespējas ātrāk labot situāciju. Likumā noteiktos gadījumos iestāde pati var atcelt savu prettiesisko lēmumu un atrisināt attiecīgo jautājumu, negaidot tiesas spriedumu.

Jau kopš 2007. gada norit darbs pie Administratīvā procesa likuma komentāru sagatavošanas, diemžēl tie joprojām nav izdoti. Svarīgi veicināt komentāru sagatavošanu un izdošanu, jo tas sekmētu tiesību normu izpratni un vienveidīgu piemērošanu, komentāri būs labs palīglīdzeklis gan administratīvo tiesu tiesnešiem viņu ikdienas darbā, gan arī procesa dalībniekiem (tostarp iestādēm), juristiem, studentiem un jebkuram interesentam.

PRIEKŠLIKUMI DARBA EFEKTIVIZĒŠANAI

Tiesas nolēmumu kvalitātes uzlabošanā liela nozīme ir tam, vai pilnvērtīgi tiek izmantoti dažādi palīglīdzekļi. Tiesu informatīvā sistēma (TIS) ir senatoru un palīgu darba instruments. Nepieciešams to pastāvīgi uzlabot un attīstīt, ir būtiski nodrošināt, ka sistēmā var ātri un pilnīgi sameklēt nepieciešamo informāciju, tostarp judikatūru un iepriekšējo tiesu praksi par konkrētiem tiesību jautājumiem, kā arī precīzu statistiku par tiesu lietām. Tiesām būtu jāsadarbojas ar TIS uzturētājiem un jāsniedz savi priekšlikumi sistēmas darbības pilnveidošanai.

Jādomā par judikatūras datu bāzes pilnveidošanu un Judikatūras nodaļas nostiprināšanu. Tāpat nepieciešams turpināt tiesu prakses apkopojumu sagatavošanu par aktuāliem tiesību jautājumiem (pēdējais apkopojums administratīvo tiesību jomā bija 2011. gadā, bet pirms tam 2008./2009. gadā). Šādi apkopojumi veicina vienveidīgu tiesību normu izpratni un piemērošanu visu instanču tiesās un arī iestādēs un tie var būt noderīgi arī citiem juristiem un privātpersonām. Šādi apkopojumi var mazināt tiesu noslogojumu.

Joprojām viena no problēmām – ievērojot personu datu aizsardzības noteikumus, internetā netiek publicēti visi Senāta nolēmumi. Svarīgas atziņas var saturēt ne tikai Senāta spriedumi, kas tiek publicēti portālā www.tiesas.lv, bet arī Senāta lēmumi (arī lēmumi par prejudiciālu jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības tiesai, par pieteikumu nosūtīšanu Satversmes tiesai). Svarīgi nodrošināt, lai būtu publiski pieejami arī Senāta rīcības sēžu lēmumi (izņemot lēmumus par lietu ierosināšanu). Tieslietu ministrijai būtu jānodrošina šo Senāta nolēmumu publicēšanu.

Turklāt tiesu portālā www.tiesas.lv būtu jānodrošina arī ērtas nolēmumu meklēšanas iespējas, tostarp pēc atslēgvārdiem tekstā visos publicētajos nolēmumos (arī Administratīvās rajona tiesas un Administratīvās apgabaltiesas spriedumos) vai noteiktas tiesas nolēmumos, vai nolēmumos noteiktā laika periodā. Arī Augstākās tiesas mājas lapā būtu nodrošināma iespēja meklēt nolēmumus pēc vairākiem kritērijiem, tostarp pēc atslēgvārdiem.

Jau pārskatā par iepriekšējo gadu tika norādīts, ka, taupot līdzekļus, ir likvidēta Augstākās tiesas Sūdzību izskatīšanas nodaļa. Ja Augstākās tiesas līdzekļi to atļautu, šāda veida vai līdzīgas struktūrvienības darbs būtu jāatjauno. Disciplinārlietu ierosināšanas un citu sūdzību izpēte un izskatīšana departamentā prasa resursus, kas citādi tiktu izmantoti ienākošo tiesu lietu izskatīšanai.

2011. gadā Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdēs tika izskatīti trīs iesniegumi par lietas pakļautību. Tā kā bieži saskaras tieši administratīvais process un civilprocess, būtu jādomā par biežāku sadarbību un viedokļu apmaiņu starp departamentiem.

Būtu vērtīgi rīkot periodiskus departamenta pārstāvju vadītus seminārus par aktuālajiem tiesību jautājumiem administratīvo lietu izskatīšanā un par aktuālo tiesu praksi gan administratīvo tiesu tiesnešiem un tiesnešu palīgiem, gan iestāžu ierēdņiem un darbiniekiem, kā arī citiem interesentiem. 

Nepieciešams sadarboties ar Administratīvo rajona tiesu un Administratīvo apgabaltiesu, informējot šīs tiesas par Senāta kopsēžu un citiem aktuāliem Senāta nolēmumiem un citām svarīgām aktualitātēm.

Kā 2011. gada vērtīgu jauninājumu Augstākās tiesas darbā jāatzīmē tiesnešu konferences norisi, kuras otrajā daļā notika darbs sekcijās. Saņemta arī kritika, ka sekciju darbu vairāk vajadzētu organizēt kā diskusiju starp tiesnešiem, nevis kā tiesnešu mācības, taču, ņemot vērā, ka šādā veidā konference tika organizēta pirmo reizi, ir tikai pašsaprotami, ka vēl meklējami visveiksmīgākie risinājumi, tomēr jācer, ka arī turpmākās tiesnešu konferences tiks organizētas līdzīgi.

Jāturpina līdzdarboties tiesu darbību reglamentējošo normatīvo aktu projektu izstrādē, jāsagatavo priekšlikumi grozījumiem likumos, ja no tiesu nolēmumiem vai tiesu prakses apkopojumiem izriet atziņa par šādu nepieciešamību.

Kārtējo reizi šā gada sākumā, kad bija nepieciešams sagatavot statistikas atskaites par departamenta darbu 2011.  gadā, nācās pārliecināties, ka dati, kas iegūti no Tiesu informatīvās sistēmas, bija neprecīzi. Šeit ir jautājums, cik veiksmīgi un vai ar pietiekošiem resursiem Augstākā tiesa piedalās TIS padomes darbā, taču šo sistēmu nepieciešams pilnveidot.

LIETU SKAITS ADMINISTRATĪVO LIETU DEPARTAMENTĀ 2006. - 2011. GADĀ

* Tai skaitā 6 lietas nosūtītas atpakaļ tiesai bez izskatīšanas pēc būtības 

ADMINISTRATĪVO LIETU DEPARTAMENTĀ KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU ATBILDĒTĀJIESTĀDES (SPRIEDUMI UN LĒMUMI)

*Kopā 1052 atbildētājiestādes 913 lietās 

ADMINISTRATĪVO LIETU DEPARTAMENTĀ KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU REZULTĀTI (SPRIEDUMI)

ADMINISTRATĪVO LIETU DEPARTAMENTĀ KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU REZULTĀTI (LĒMUMI)