Augstākās tiesas gada pārskata plēnumā, kas notika 22. februārī, bija vērojama lielāka tiesnešu aktivitāte un ieinteresētība gan Augstākās tiesas darba jautājumu apspriešanā, gan tiesu sistēmai kopumā aktuālu problēmu risināšanā.
Analizējot 2012. gada darba intensitāti un rezultātus, lielu paldies jāsaka ikvienam Augstākās tiesas tiesnesim, tiesneša palīgam, tiesas darbiniekam, Administrācijai par to atbildīgo darbu, kas tiek darīts diendienā. Statistikas cipars, ka Augstākās tiesas tiesnesis vidēji gadā izskatījis 103 lietas, pirmkārt, dara godu tiesnešu darbam. Otrkārt – tas raisa apbrīnu, ko nesenajā vizītē Augstākajā tiesā pauda arī Valsts prezidents – vienam Augstākās tiesas tiesnesim šāds izskatīto lietu skaits ir daudz par lielu.
Nākamā gada prognozes nav optimistiskas – Augstākajā tiesā saņemto lietu skaits nemazināsies, bet drīzāk otrādi – turpinās pieaugt. Tas nozīmē, ka mums visiem – gan Augstākās tiesas tiesnešiem, gan tiesai kopumā – jāmobilizējas uz tikpat intensīvu darbu kā iepriekšējā gadā.
Turklāt nākamajos divos-trijos gados ar likumu mums uzlikta papildus slodze – atsauksmju sniegšana par apgabaltiesu tiesnešiem viņu profesionālās darbības novērtēšanā. Tiek domāts, kā šo procesu Augstākajā tiesā vienādot un padarīt ātrāku, atsauksmju un citas dokumentācijas sagatavošanā iesaistot, piemēram, tiesnešu palīgus. Ir jādomā, kā rīkoties, lai šis uzdevums neatņemtu pārlieku daudz tiesnešu laika.
Atjaunojot budžetā finansējumu Judikatūras nodaļas normālai darbībai, aizvadītajā gadā Augstākā tiesa rezultatīvi strādājusi judikatūras veidošanā. Ceru, ka jau nākamgad atgūsim to jaudu, kādā Augstākajai tiesai judikatūras veidošanā bija iespēja strādāt 3-4 gadus atpakaļ. Ir vairākas idejas šī Augstākās tiesas darbības virziena tālākā attīstībā, viena no tām – speciālists Judikatūras nodaļā, kura pārziņā būs Latvijas Augstākās tiesas un starpnacionālo tiesu judikatūras saskaņošanas jautājumi.
Plēnumā, runājot par norisēm likumprojektu izstrādē un virzībā, izskanēja viedoklis par likumdevēju, izpildvaras un tiesu varas savstarpējo sadarbību un tolerances trūkumu. Nedomāju, ka tas ir tikai savstarpējas komunikācijas trūkums, manuprāt, tas liecina par apzinātu tiesu varas viedokļa ignorēšanu vai nevēlēšanos to uzklausīt. Kā citādi skaidrot, ka pēkšņi uz trešo lasījumu likumprojektā grozījumiem likumā „Par tiesu varu” parādās būtiskas izmaiņas tiesu priekšsēdētāju funkcijās, atbildībā un pilnvaru termiņos? Pēkšņi pirms pēdējā balsojuma mums jautā: ko jūs par to domājat? Kāds var būt mūsu viedoklis par jautājumu, par kuru neesam bijuši informēti, neesam to apsprieduši? Cits piemērs – Valsts prezidenta tikko atkārtotai izskatīšanai atgrieztie iepriekš ne ar Augstāko tiesu, ne Tieslietu padomi nesaskaņotie grozījumi Civilprocesa likumā, kas visdrīzāk ievērojami palielinās jau tā noslogotā Senāta Civillietu departamenta darba apjomu. Izmantojot to, ka Augstākās tiesas plēnumā klāt bija arī tieslietu ministrs, aicinājām ministriju pārskatīt praksi, kādā notiek likumprojektu virzība.
Lai gan Augstākajai tiesai nav likumdošanas iniciatīvas tiesību un šie jautājumi neietilpst mūsu darba pienākumos, aicināju tomēr tiesnešus nebūt pasīva novērotāja pozīcijā, gaidot, kad kāds cits pieņems likumus, pēc kuriem mums būs jāskata lietas un jāstrādā. Aicināju aktīvi iesaistīties likumdošanas procesos – ne tehniski rakstot likumprojektus, bet aktīvi paužot savu pozīciju ar idejām, atsauksmēm, viedokļiem.
Augstākajā tiesā veidosim darba jeb iniciatīvas grupu, kas apkopos idejas un noformulēs un prezentēs Augstākās tiesas viedokli tās darbībai būtiskos jautājumos. Viens no aktuālākajiem – Augstākās tiesas tiesu palātu darbības noregulējums, saskaņā ar likumdevēja gribu mainot tiesu sistēmu Latvijā. Ir jānāk kopā Senātam un tiesu palātām un jānoformulē savs redzējums, savi priekšlikumi, kā realizēt Augstākās tiesas strukturālās izmaiņas.
QR
