Par Krimināllietu departamenta darbu 2012. gadā

2012. gadā tiesvedībā 853 lietas

Izskatītas 755 lietas – 89%

Tai skaitā

• kasācijas kārtībā – 731

• sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem – 16

• piekritības noteikšanas lietas – 7

• Kriminālprocesa likuma 24. un 25. nodaļas kārtībā saņemtie lietas materiāli un administratīvo pārkāpumu lietas  – 1

2012. gads nebija vienkāršs Senāta Krimināllietu departamenta darbā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga saņemto lietu skaits. Šāda tendence vērojama kopš 2010. gada: ja 2011. gadā tika saņemts par 66 lietām vairāk nekā 2010. gadā, tad 2012. gadā saņemts par 72 lietām vairāk kā 2011. gadā. Pieaudzis arī izskatīto un neizskatīto lietu skaits.

Departamentā saņemtas 798 lietas, izskatītas 755, kas ir par 30 lietām vairāk kā 2011. gadā, palika neizskatītas 98 lietas, kas ir par 43 lietām vairāk kā 2011. gadā.

Vairāk kā pusgadu departamentā strādāja 5 senatori, augustā darbu uzsāka senators Pēteris Opincāns. Notikušas izmaiņas arī senatoru palīgu sastāvā – darbu sāka 3 jauni senatoru palīgi.

Izskatot krimināllietas kasācijas instances tiesā, Senāta Krimināllietu departaments 2012. gadā ir izteicis vairākas būtiskas atziņas par krimināltiesību un kriminālprocesa tiesību jautājumiem:

• par mantas nolaupīšanas no transportlīdzekļa izpratni;

• par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jautājumiem;

• par slepkavības kvalifikāciju, ko izdarījusi persona, kas agrāk izdarījusi slepkavību;

• par soda noteikšanu vai kriminālprocesa izbeigšanu, ja pieļauta kriminālprocesa neattaisnota novilcināšana;

• par soda noteikšanu par sagatavošanos noziegumam un par nozieguma mēģinājumu;

• par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, liecinieku nelikumīgu iespaidošanu;

• par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas nošķiršanu no mantas konfiskācijas kā soda;

• par apelācijas protesta atsaukšanu un atteikšanos no apsūdzības;

• par tiesību uz aizstāvību nodrošināšanu, ja lieta apelācijas instances tiesā tiek skatīta rakstveida procesā;

• par tāda apsūdzētā aicināšanu uz tiesas sēdi, kas ir ārvalsts pilsonis un atrodas ārvalstī;

• par liecību nolasīšanas vai atskaņošanas tiesas sēdē kritērijiem;

• par prokuroru, kas var iesniegt kasācijas protestu;

• par jautājumiem, kas saistīti ar spēkā esošu nolēmumu izskatīšanu no jauna un daudziem citiem jautājumiem.

To Senāta atziņu apkopojums, kas izteiktas grozītajos un atceltajos tiesu nolēmumos, nosūtīts tiesām, Tiesnešu mācību centram, lai šos materiālus tiesneši un citas ieinteresētās personas varētu izmantot praktiskajā darbībā. Domājams, ka lietderīgi būtu apkopot arī atziņas, kas izteiktas lēmumos, ar kuriem atstāti negrozīti pirmās instances un apelācijas instances tiesu nolēmumi.

Sadarbībā ar Judikatūras nodaļu ir veikts tiesu prakses apkopojums kriminālprocesos, nosakot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, apkopota tiesa prakse krimināllietās par kredīta un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu, tiesu prakse krimināllietās par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu.

2013. gadā, ņemot vērā reālās iespējas un jautājumu aktualitāti, paredzēts veikt tiesu prakses apkopojumus par saprātīgu termiņu ievērošanu kriminālprocesā, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, par krimināllietu iztiesāšanu bez pierādījumu pārbaudes. Šādas lietas retos gadījumos nonāk kasācijas instances tiesā, tāpēc jāizpēta, kāda ir tiesu prakse noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas jautājumos.

Ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, aktualizējas jautājums par Operatīvās darbības likuma mijiedarbību ar kriminālprocesu un citiem kriminālprocesuāliem jautājumiem. Apsverams jautājums par konsultanta vai departamenta priekšsēdētāja palīga amatu, kas pētītu un apkopotu ECT nolēmumos izteiktās atziņas un sniegtu praktisku palīdzību senatoriem konkrētu lietu sagatavošanā, kā arī strādātu ar kriminālprocesa jautājumiem, kas saistīti ar starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā.

Iepriekšējā gadā aktualizētie uzdevumi nav zaudējuši nozīmi arī šajā gadā, tostarp Senāta lēmumu kvalitātes pilnveidošana, sadarbības turpināšana ar krimināltiesību un kriminālprocesa tiesību zinātniekiem, vienotas tiesu prakses veidošana.

Krimināllikumā ir izdarīti grozījumi, kuru apgūšana ir visu tiesu un tiesnešu tuvākais uzdevums.

Senāts, izskatot lietu mutvārdu procesā, sniegs skaidrojumu par nodokļu jautājumiem – izvairīšanos no nodokļu nomaksas un krāpšanu. Ģenerālprokurors ir aktualizējis jautājumu par dažādu praksi Krimināllikuma 109. panta piemērošanā, tas ir, par patvaļīgu koku ciršanu un nolaupīšanu. Jāsaka, ka Senāts savu viedokli likuma normu piemērošanā var izteikt, izskatot konkrētas lietas.

Vajadzētu atgriezties pie diskusijas, kura tā arī nopietni nenotika pie Kriminālprocesa likuma projekta apspriešanas, par pārsūdzības pieteikšanas institūta ieviešanu kriminālprocesā, kas nozīmētu, ka lietās par kriminālpārkāpumiem, arī mazāk smagiem noziegumiem, ja netiek pieteikta pārsūdzība, neraksta tiesas sprieduma motīvu daļu. Tāpat būtu vērts izpētīt un vienkāršot kriminālprocesu neatliekamības kārtībā, lai tā saturs atbilst procesa nosaukumam.

Analizējot juridiskā ziņā komplicētākas lietas, tostarp arī sabiedrības interesi izraisošas lietas, jāatzīst, ka procesa virzītājiem grūtības izraisa apsūdzības formulēšana, tostarp nodokļu lietās un lietās, kurās kā noziedzīga nodarījuma sastāva obligāta pazīme ir būtisks kaitējums. Nenoliedzami, ka vienotas tiesu prakses veidošanā, pēc kuras vadās arī izmeklētāji un prokurori, liela loma ir Senātam. Līdz ar to katram senatoram rūpīgi jāiedziļinās esošajā praksē, teorētiskajās atziņās, likumu analīzē, lai neizdarītu pārsteidzīgus secinājumus. Te nonākam zināmā pretrunā – lietu izskatīšanas ātrums jeb ilgums un nepieciešamība pēc plaša, izvērsta skaidrojuma par tiesisku problēmu. Apstākļos pie lielā izskatāmo lietu skaita ir ļoti grūti sabalansēt šīs abas prasības.

Jāatzīmē, ka Senāta Krimināllietu departaments nav izvairījies no intervijām, diskusijām masu informācijas līdzekļos par jautājumiem, kas saistīti ar departamenta darbu.

Lietu skaits Senāta Krimināllietu departamentā 2007. - 2012. gadā 

*Tai skaitā lietas, kas nosūtītas atpakaļ tiesai bez izskatīšanas (2011.-10, 2012.-13)

Krimināllietu departamentā kasācijas kārtībā izskatīto lietu struktūra pēc noziedzīgā nodarījuma veidiem 

*pie nozieguma kopības uzrādīts Krimināllikuma pants par smagāko noziedzīgo nodarījumu

Senāta Krimināllietu departamentā kasācijas kārtībā izskatīto lietu rezultāti

Pārsūdzēto un noprotestēto nolēmumu izskatīšanas rezultāti zemākas instances tiesām (kasācijas kārtībā un KPL 62. un 63.nodaļas kārtībā)