• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

Par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr.455/Lp11) (18.02.2013.)

18.02.2013. Lēmums Nr.16.
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr.455/Lp11)

Latvijas Republikas Saeimas Juridiskā komisija 2013. gada 6. februāra vēstulē ir aicinājusi Tieslietu padomi apspriest un paust viedokli par sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr.455/Lp11)

Apspriežot Tieslietu padomei iesniegtos materiālus un sēdē izteiktos viedokļus, Tieslietu padome nolēma:

1. Atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr.455/Lp11) (turpmāk – Likumprojekts).

2. Atkārtoti vērst uzmanību, ka:

  • Aprēķinot laiku, par kuru tiesnesim piešķir izdienas piemaksu, tajā būtu jāieskaita arī laiks, ko tiesnesis pirms iecelšanas amatā vai apstiprināšanas amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma nostrādājis zvērināta advokāta, prokurora, Satversmes tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā (Tieslietu padomes 18.06.2012. lēmums Nr.53);

  • Likumprojekts nenodrošina līdzsvaru starp valsts iestāžu juristu un tiesnešu atalgojumu, kā arī nenovērš nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādām valsts amatpersonām, nosakot citus ar atlīdzību saistītus jautājumus (Tieslietu padomes 05.11.2012. lēmums Nr.72);

  • Pastāv atšķirīgi principi atalgojuma un atlīdzības noteikšanā valsts pārvaldē un atalgojuma un atlīdzības noteikšanā tiesnešiem, tādējādi pārkāpjot vienlīdzības principu;

  • Tiesnešu un prokuroru atalgojuma apmērs nav pārskatīts saistībā ar izmaiņām prēmiju un piemaksu maksāšanas tiesiskajā regulējumā. 2013.  gadā prēmiju un piemaksu apjoms valsts pārvaldes darbiniekiem veido papildu 47,9% no atalgojuma. Attiecībā uz tiesnešiem un prokuroriem normatīvais regulējums nav mainīts;

  • Nosakot tiesnešu atalgojuma apmēru, likumdevējs to pielīdzināja valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja atalgojumam. Paredzot atšķirīgu iespēju saņemt piemaksas un prēmijas, tiek izmainīta likumdevēja sākotnēji aprēķinātā un noteiktā valsts pārvaldes darbinieku un tiesnešu atlīdzības attiecība;

  • Pašreiz spēkā esošā atlīdzības sistēma nenodrošina (un nesaglabā) tiesnešu un prokuroru algas reālu vērtību. „Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma” 3. panta septītā daļa pēc grozījumu izdarīšanas neparedz nedz pienākumu, nedz arī iespēju likumdevējam pārskatīt atlīdzību. Normā ietverts regulējums vienīgi attiecībā uz atalgojuma pārskatīšanu iestādē, ja tādu pieļauj likums. Attiecībā uz tiesnešiem un prokuroriem likumā šāda iespēja netiek paredzēta.

  • Ieviešot jauno tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēmu, ir samazināts tiesnešu sociālo garantiju apjoms, savukārt izmaiņas sociālo garantiju apjomā būtiski ietekmē tiesnešu un prokuroru atlīdzības apjomu. Izmaiņas sociālajās garantijās likumdevējs veicis, neizvērtējot to apjoma izmaiņas un ietekmi uz tiesnešu atlīdzību.