Jautājums par nekustamo īpašumu izsolēm konferences programmā tika iekļauts pēc tiesnešu intereses par šo lietu kategoriju. Sūdzības par nekustamo īpašumu izsolēm ir piekritīgas apgabaltiesām kā pirmās instances tiesām, tās skata rakstveida procesā, un Civillietu tiesu palātai otrajā instancē, kur arī tās tiek skatītas rakstveida procesā.
2012. gadā Civillietu tiesu palātā izskatītas 396 blakus sūdzības, 9 pieteikumi sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem un 1 apelācijas sūdzība (kopā 406 lietas) lietās par izsoles akta apstiprināšanu.
Izskatīšanas rezultāti blakus sūdzību lietās ir šādi.:
- lēmums atstāts negrozīts, sūdzība noraidīta – 325 lietas;
- lēmums atcelts pilnīgi un jautājums nodots jaunai izskatīšanai – 41 lieta;
- lēmums atcelts pilnīgi un jautājums izlemts pēc būtības – 6 lietas;
- lēmums atcelts daļā un jautājums nodots jaunai izskatīšanai – 1 lieta;
- lēmums atcelts daļā un jautājums izlemts pēc būtības – 1 lieta; - tiesvedība blakus sūdzībā izbeigta – 5 lietas;
- atteikts ierosināt tiesvedību blakus sūdzībā – 11 lietas;
- lieta izbeigta – 1 lieta;
- lieta nosūtīta pirmās instances tiesai likumā paredzēto darbību izpildei – 5 lietas.
Minēšu problēmas, kas redzamas no lietām, kuras pārsūdzētas Civillietu tiesu palātā.
Ja ir piedzīts parāds, kas nodrošināts ar trešās personas nekustamo īpašumu, vai ir nepieciešams speciāls tiesas lēmums jeb tiesas nolēmumā iekļauts nosacījums, lai vērstu piedziņu uz šo trešajai personai piederošo nekustamo īpašumu?
Saskaņā ar Civillikuma 1278. pantu ķīlas tiesība ir tāda tiesība uz svešu lietu, uz kuras pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu. Savukārt Civillikuma 1319. pants paredz, ka ķīlas ņēmējs, kuru parādnieks nav noteiktā laikā apmierinājis, var meklēt sev apmierinājumu no ieķīlātās lietas un šajā nolūkā spert visus vajadzīgos soļus tās pārdošanai.
Civillietu tiesu palāta uzskata, ka nav nepieciešams atsevišķs tiesas spriedums par piedziņas vēršanu uz trešajai personai piederošo ieķīlāto nekustamo īpašumu. Tās ir liettiesiskas attiecības, un nav nepieciešams atsevišķi celt prasību pret personu, kas piekritusi hipotēkas uzlikšanai, un prasīt tiesas atļauju, lai vērstu piedziņu. Ir nepieciešams nolēmums par parāda piedziņu no parādnieka.
Civillietu tiesu palāta vairākos lēmumos norādījusi, ka šajos gadījumos piedziņa tiek vērsta nevis pret personu, bet gan uz lietu, kas nodrošinājusi parādnieka uzņemto saistību izpildi, un tiesības vērst piedziņu uz ieķīlāto nekustamo īpašumu tiesas sprieduma izpildes procesā izriet no paša sprieduma par parāda piedziņu.
Vai vienas izpildu lietas ietvaros var vērst piedziņu atkārtoti uz to pašu nekustamo īpašumu?
Civilprocesa likuma 616. panta trešā daļa nosaka, ja otrā izsole nav notikusi un neviens nav vēlējies paturēt nekustamo īpašumu sev, nekustamais īpašums paliek iepriekšējā īpašnieka īpašumā un piedziņas atzīme zemesgrāmatā dzēšama. Izpildtiesvedība par piedziņas vēršanu pret šo īpašumu izbeidzama.
Ir bijušas lietas, kad pēc nenotikušas otrās izsoles, kad iestājas Civilprocesa likuma 616. pantā noteiktās nenotikušās izsoles sekas, zvērināti tiesu izpildītāji pieprasījuši atkārtotu vērtējumu un rīkojuši atkārtotu izsoli, vēršot piedziņu uz to pašu nekustamo īpašumu. Tas atzīstams par būtisku procesuālu pārkāpumu Civilprocesa likuma 617. panta pirmās daļas 6. punkta izpratnē, kas padara izsoli par spēkā neesošu.
Kā izvietojami sludinājumi attiecībā uz zemes gabaliem vai mežu? Vai izsoles publicitāti nodrošina, ja zvērināts tiesu izpildītājs sludinājumu neizliek pie pārdodamā īpašuma, bet izliek, piemēram, pašvaldībā pie ziņojumu dēļa?
Civilprocesa likuma 606. panta otrā daļa paredz, ka sludinājumu par nekustamā īpašuma izsoli tiesu izpildītājs publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” un vismaz divas nedēļas pirms izsoles izliek pie pārdodamā nekustamā īpašuma un tiesu izpildītāja prakses vietā. Jautājums – kur lai izvieto sludinājumu pie tādiem nekustamiem īpašumiem kā, piemēram, meža biezokņiem vai zemes gabaliem, kas pārvērtušies par krūmājiem.
Tiesai jautājums jāskata pēc būtības un jāpārliecinās, vai izsole notikusi un organizēta atbilstoši Civilprocesa likuma normām un vai nav konstatējami tādi pārkāpumi, kuri ir par pamatu izsoles atzīšanai par spēkā neesošu. Likums nosaka, ka ir jāizvieto sludinājums pie nekustamā īpašuma. Kā to izdarīt, tas būtībā ir fakta jautājums. Var novietot kaut vai dēlīti ar paziņojumu un telefona numuru, kur zvanīt.
Civillietu tiesu palātas tiesvedībā bijušas arī lietas, kas saistītas ar paziņojumu nosūtīšanu parādniekam. Tā kādā lietā apgabaltiesa, izvērtējot tiesu izpildītāja darbības, nepamatoti atsaukusies uz Civilprocesa likuma 56. panta piekto daļu. Minētā norma nosaka kārtību, kādā nosūtāmi tiesas dokumenti, bet tiesu izpildītājam ir jāvadās no Civilprocesa likuma 555. pantā noteiktā, kas ir speciālā norma un konkrēti norāda kārtību, kādā izsniedzams priekšlikums sprieduma izpildes procesā nolēmumu izpildīt labprātīgi. Civilprocesa likuma 600. panta pirmajā daļā noteikts, ja piedzinējs lūdz vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs nosūta ierakstītā pasta sūtījumā parādniekam paziņojumu un uzaicina viņu nokārtot parādu. Minētā likuma norma konkrēti nenorāda, uz kādu adresi parādniekam paziņojums jānosūta, līdz ar to tiesu izpildītājs pamatoti paziņojumu bija nosūtījis uz parādnieka adresi, kāda ir norādīta izpildu dokumentā.
Personām, kuras vēlas piedalīties nekustamā īpašuma izsolē, jāiemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā nodrošinājumu. Vai pietiek, ka šī nauda iemaksāta un ir bankas izdruka par to, jeb zvērinātam tiesu izpildītājam pirms izsoles jāpārliecinās, vai nodrošinājuma summa ir ieskaitīta viņa depozīta kontā?
Civillietu tiesu palāta uzskata, ka jākonstatē, ka drošības nauda ir ienākusi tiesu izpildītāja depozīta kontā.
QR
