Darba izvērtēšana Augstākās tiesas plēnumā nozīmē arī problēmu identificēšanu un risinājumu meklēšanu. Līdzšinējā pieredze ļauj secināt, ka tāda viedokļu apmaiņa un savstarpēja komunikācija ir nesusi un, es ceru, turpinās nest savus augļus.
Ir virkne iepriekšējos plēnumos izteiktu, apspriestu un atbalstītu ideju, kuras šobrīd jau ir iedzīvinātas likumos. Piemēram, civilprocesā tā ir atteikšanās no Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Civillietu departamenta priekšsēdētāja tiesībām iesniegt procesus uzraudzības kārtībā, tas ir rakstveida process un advokātu lomas palielināšana kasācijas instancē, kā arī pārsūdzības instanču pārskatīšana maza apmēra prasībām un citi grozījumi Civilprocesa likumā, par ko Augstākās tiesas plēnumos jau vairākus gadus tika runāts. Kaut varbūt problēmas nerisinās tik ātri, kā gribētos un būtu nepieciešams, plēnumos izteiktās domas nepaliek nesadzirdētas un tās ir kā vadlīnijas tiesas pārstāvjiem, piedaloties dažādu darba grupu un komisiju darbā, pārstāvot Augstākās tiesas viedokli. Šīs pozīcijas, idejas un vērtējumi ir ārkārtīgi svarīgi. Tādēļ tāpat kā iepriekšējos gados aicinājums tiesnešiem – būt aktīvākiem. Augstākās tiesas pārstāvji ir aicināti pastāvīgajās kriminālprocesa, administratīvā un civilprocesa darba grupās, kur tiek gaidīti ar Augstākās tiesas viedokli un argumentiem. Mums tiek dota iespēja, kura jāizmanto, aizstāvot savu viedokli un savu pozīciju.
Jau vairākus gadus runājam par aizvien pieaugošo kasācijas sūdzību skaitu, kuru izskatīšana tiek atteikta. 78% atteikto sūdzību Civillietu departamentā – tas ir ļoti daudz, arī Krimināllietu departamentam 56% ir daudz. Varbūt vērts skatīt Administratīvo lietu departamenta pieredzi, jo viņiem atteikumu skaits ir tikai 31%. Katrs atteikums prasa tiesnešu laiku iedziļināties lietā, kaut gan tas zināmā mērā ir tiesnešu darbs tukšgaitā. Pozitīvi vērtējams, ka likums tagad arī civillietās, tāpat kā krimināllietās, ļauj kasācijas atteikumu noformēt rezolūcijas formā. Bet varbūt varam mēģināt iet vēl tālāk, proti, saglabājot tiesneša juridisko atbildību, šo lietu „sašķirošanu” uzticēt tiesnešu palīgiem, tādējādi atslogojot tiesnešus.
Tiesneši savās struktūrvienībās vislabāk redz vajadzību un iespējas darba organizācijas uzlabošanai, nodrošinot cilvēkresursu efektīvāku izmantošanu, un jāinformē likumdevēju par tiesas priekšlikumiem likumu grozījumiem. Kā jau norādīju, līdz šim Tieslietu ministrijā un Saeimā lielākā daļa tiesnešu priekšlikumu procesuālajiem likumiem ir akceptēta.
Augstākās tiesas turpmāko gadu mērķi, uzdevumi un prioritātes ir noteikti darbības stratēģijā 2014.–2016. gadam. Kā viens no stratēģiskajiem mērķiem tajā paredzēta Augstākās tiesas reorganizācija un kasācijas instances stiprināšana.
Tuvākās strukturālās pārmaiņas notiks jau 2014.gada beigās, kad beigs pastāvēt Krimināllietu tiesu palāta un paplašināsies kasācijas instance. Mums jādomā gan par tiesnešu tālāko karjeru, gan par darbinieku pārkvalificēšanu un to skaitu, gan arī par telpu optimālu izmantošanu, nodrošinot katras struktūrvienības izvietojumu vienkopus.
Pēdējā Tieslietu padomes sēdē Tieslietu ministrija pieteica jaunus grozījumus likumā „Par tiesu varu”, kuros tiek plānots risināt arī jautājumu par tiem Augstākās tiesas tiesu palātu tiesnešiem, kuri neturpinās darbu kasācijas instancē. Risinājums varētu būt, piemēram, pirmstermiņa pensionēšanās iespēja vai pabalstu sistēma līdz pensijas vecuma sasniegšanai. Pozitīvi vērtējams, ka beidzot tiek domāts par juridiski korektu darba attiecību pārtraukšanu ar tiem tiesnešiem, kuri neizmantos nevienu no piedāvātajām iespējām – saglabājot darba algu, pāriet uz zemākas instances tiesu vai izmantot pirmstermiņa pensionēšanās iespēju. Tieslietu padome deleģējusi savu pārstāvi šo grozījumu sagatavošanas darba grupā.
Augstākā tiesa kā savu mērķi tiesu sistēmas reorganizācijā saskata kasācijas instances kapacitātes stiprināšanu un kasācijas instances uzdevumiem un noslodzei atbilstošas struktūras veidošanu. Reorganizācijas procesā, stiprinot kasācijas instanci, katrā ziņā būtu racionāli jāizmanto tiesu palātu cilvēkresursus un intelektuālo potenciālu. Plēnumā pamatoti aktualizēts viens no stratēģijā izvirzītajiem uzdevumiem – analītiskās struktūrvienības izveidošana Augstākajā tiesā.
QR
