Cienījamās dāmas, godātie kungi! Kolēģi!
Atzīmējot Latvijas Senāta dzimšanas dienu, vēlos vairāk pievērsties Augstākās tiesas Civillietu departamenta senatoriem, kas strādājuši Latvijas brīvvalsts laikā, gan pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Kā zināms, valsts nevar pastāvēt bez tiesu varas, tāpēc tūlīt pēc Latvijas valsts proklamēšanas 1918.gada 18.novembrī Latvijas Tautas padome 6.decembrī spēra nākamo soli jaunās valsts izveidē – pieņēma „Pagaidu nolikumu par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību”. Tas bija Latvijas tiesu un Senāta darba sākšanas pamats. Jau nākamajā dienā 7.decembrī Pagaidu valdība iecēla pirmos senatorus – zvērinātus advokātus Jāni Graudiņu un Kristapu Valteru.
Sarežģīto politisko apstākļu dēļ Senāts nevarēja uzsākt pilnvērtīgu darbu un tikai gandrīz pēc gada – 1919.gada 2.oktobra kopsēdē – Senāts ievēlēja departamentu priekšsēdētājus un sadalīja senatorus pa departamentiem. Tā dzima arī Civilais kasācijas departaments. Sākumā senatoru skaits bija neliels. Pirmajiem celmlaužiem sekoja vesela rinda citu izcilu juristu, kas godam veica tiesneša svarīgos un grūtos pienākumus.
Vēlāk senatoru skaits Senātā un arī Civilajā kasācijas departamentā palielinājās, jo strauji pieauga izskatāmo lietu daudzums. Ja pirmajos gados Civilajā kasācijas departamentā bija 3–5 senatori, tad 1937.gadā jau 10 senatori.
Pirmsokupācijas laikā Senātā pavisam strādājuši 30 senatori, no tiem puse – 15 senatori – Civilajā kasācijas departamentā. Daži vienlaikus strādāja vairākos departamentos.
Departamenta pirmais priekšsēdētājs bija Kārlis Ozoliņš. Viņš to vadīja līdz mūža nogalei 1933.gadā. Pēc Kārļa Ozoliņa vienu gadu departamenta priekšsēdētāja pienākumus pildīja Augusts Lēbers, pēc tam šajā amatā tika iecelts senators Osvalds Ozoliņš. Viņš amatā bija līdz Senāta likvidēšanai.
Jāatzīmē, ka departamentā visilgāk strādājis senators Augusts Lēbers – 20 gadus līdz 1938.gadam, kad 78 gadu vecumā pensionējies.
Ilgi strādājis arī senators Fridrihs Konradi – 12 gadus. Par viņu senators Augusts Rumpēters savās atmiņās izteicies, ka Konradi bijis „spēcīgākais” jurists Senāta Civilajā departamentā. Tā uzskatījuši arī citi senatori un arī Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Zvejnieks. Departamenta praksi Konradi zinājis „gandrīz no galvas”, kopā ar Tiesu palātas tiesnesi Valteru viņš sakopojis un izdevis izvilkumus – tēzes no Senāta Civilā kasācijas departamenta spriedumiem.
Rūdolfs Jānis Alksnis un Aleksandrs Pētersons departamentā strādājuši 10 gadus. Pētersons brīvi pārvaldījis 15–16 valodas.
Civilajam kasācijas departamentam bijusi liela darba slodze, tā pastāvēšanas laikā tika izspriestas vairāk par 16 000 civillietām. Tika veidota tiesu prakse, ko tagad sauc par judikatūru. Senatora Augusta Lēbera dēls profesors Dītrihs Andrejs Lēbers, rakstot par Latvijas Senāta spriedumu krājumiem, norādījis, ka Senāta spriedumi ir „zelta bedre” tiesiskiem atzinumiem. Latvijas neatkarības laikā Senāta krājumus plaši lietoja tiesu praksē. Arī mūsdienās tiesneši tajos ielūkojas.
Vairāki senatori bijuši arī politiķi, valstsvīri, strādājuši diplomātiskajā dienestā, aktīvi iesaistījušies sabiedriskajā darbā. Tā senators Fridrihs Vesmanis bijis Pirmās Saeimas priekšsēdētājs, izvirzīts kandidēt Valsts prezidenta amatam 1927.gadā, ievēlēšanai pietrūcis trīs balsu.
Līdztekus senatora darbam vairāki senatori nodarbojušies arī ar pedagoģisko un zinātnisko darbu. Augusts Lēbers un Vladimirs Bukovskis bija profesori, zinātņu doktori, vairāku mācību grāmatu autori, publicējuši rakstus latviešu, krievu un vācu preses izdevumos. Viņi un Osvalds Ozoliņš piedalījušies Civillikuma izstrādāšanas komisijā, Bukovskis bija šīs komisijas priekšsēdētājs. Bukovska 1933.gadā izdotajā civilprocesa mācības grāmatā paustās atziņas vēl šodien tiek bieži citētas.
Valsts novērtējusi brīvvalsts senatoru darbu un prātu. No 15 Civilajā kasācijas departamentā strādājušajiem senatoriem 10 bijuši apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeņiem. Senators Lēbers ticis apbalvots ar diviem šādiem ordeņiem.
Senatori prata ne tikai labi strādāt, bet arī atpūsties. Senators Augusts Rumpēters atmiņās raksta, ka pēc departamenta kopsēdes, kas katru mēnesi bija pēdējā, parasti gājuši uz Latviešu biedrību vakariņot. Senators Jēkabs Grots bijis šīs biedrības nama pārzinis. Tur kamīna istabā pie klāta galda tad valdīja omulība, nāca jautri stāsti par studiju laikiem, medībām. Bijušie strīdi sēdes apspriedē tad bija aizmirsti, un ja tos pieminēja, tad tikai ar humoru.
Pēc padomju apspiestības un nebrīves gadiem Latvijai atgūstot neatkarību, tika reformēta arī tiesu sistēma. Tajā laikā Augstākajā tiesā Senāta nebija. Atbilstoši jaunajam likumam „Par tiesu varu” Senāts tika atjaunots. Augstākās tiesas plēnums 1995.gada 3.oktobrī apstiprināja Senāta Civillietu departamentu astoņu senatoru sastāvā.
Laika gaitā senatoru sastāvs ir mainījies. No sākotnējā sastāva departamentā palikuši divi – Mārīte Zāģere un es. Pašlaik Civillietu departamentā ir 12 senatori, ar 2014.gada janvāri būs 14. Visi senatori ir ar lielu tiesneša darba pieredzi – 10 no viņiem tiesneša darba stāžs ir lielāks par 20 gadiem. Man ir patiess prieks un pagodinājums būt šo cilvēku vidū un strādāt kopā ar viņiem.
Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs no tā darbības atjaunošanas līdz 2007.gada vidum bija Mārtiņš Dudelis, bet pēc tam līdz 2010.gada 30.augustam Valerijans Jonikāns. Abi visu cienīti senatori.
Arī mūslaiku Civillietu departamenta senatori nodarbojas ne tikai ar civillietu izspriešanu, bet ir aktīvi arī citās jomās, lasa lekcijas, publicē zinātniskus rakstus un publikācijas par tiesību jautājumiem.
Nozīmīgs notikums bija Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma atjaunošana. Lai nodrošinātu Civillikuma normu pareizu un vienveidīgu iztulkošanu un piemērošanu, bija nepieciešams iespējami īsākā laikā sagatavot šā likuma komentārus. Šajā darbā aktīvi iesaistījās arī vairāki Civillietu departamenta senatori. Civillikuma komentāri atzīti par nozīmīgu darbu tiesiskas Latvijas valsts attīstībā, tāpēc autori 2005. gadā apbalvoti ar Ministru kabineta balvu.
Pieci Civillietu departamenta senatori piedalījušies arī Civilprocesa likuma komentāru sagatavošanā senatora Kalvja Torgāna zinātniskajā redakcijā.
Kalvis Torgāns ir pats titulētākais un nopelniem bagātākais Civillietu departamenta senators. Viņš ir profesors, habilitētais tiesību doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis (īstenais loceklis), vairāk nekā 35 grāmatu un ap 250 citu publikāciju autors, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris. Apbrīnojamas ir viņa darba spējas un enerģija.
Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoti arī Roberts Namatēvs un Rolands Krauze, 8 senatori – civilisti ir saņēmuši Latvijas Republikas tieslietu sistēmas dažādu pakāpju Goda zīmes. Saeima 2013.gada 12.septembrī pieņēma lēmumu par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu bijušajiem senatoriem Rolandam Krauzem, Robertam Namatēvam un Ritai Saulītei. Nav iespējams uzskaitīt visus labos darbus un atzinības.
Svētki nav īstā reize runāt par departamenta problēmām. Tās, protams, bija, ir un vairāk vai mazāk būs, mēs tās zinām un ir laba griba un iespējas tās atrisināt. Paldies senatoriem, viņu palīgiem un darbiniekiem par pašaizliedzīgo darbu. Senatoriem ir liela darba slodze, pēdējo 12 gadu laikā saņemto un izskatīto lietu skaits ir pieaudzis divkārt, arī neizskatīto lietu skaits krietni pieaudzis. Līdz ar to nenovēršami pagarinās arī lietu izskatīšanas termiņi. Tas rada lietās iesaistīto personu pamatotu neapmierinātību. Mēs esam atbildīgi par to, ko darām, kā darām, atbildīgi, lai viens likums un viena taisnība būtu visiem, lai lietu izskatīšanas ātrums neietekmētu darba kvalitāti.
Godātie klātesošie!
Nesen svinējām Latvijas Republikas proklamēšanas 95.gadadienu. Šodien atzīmējam Latvijas Senāta 95.gadadienu. Sveicu visus Latvijas Senāta dzimšanas dienā!
Nesen izdota bijušā senatora Vilņa Vietnieka dzejas grāmata „Mūžīgā vērtība”. Dāvinājuma ierakstā ir šādi autora vārdi: „Saka – ar mīlestību varot salāpīt pasauli, izdziedināt dvēseli, salā uzziedināt rozi. Vai tici tam? Es ticu.” To novēlu arī Jums.
QR
