Tiesu prakse adopcijas jautājumos

IEVADS

Akceptēts Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulcē
2014.gada 4.novembrī

Pētījuma mērķis ir ieviest vienotu tiesu praksi adopcijas apstiprināšanas lietās tiesās, lai sekmētu ātrāku bērnu adopcijas apstiprināšanu un bez ģimenes palikušo bērnu nonākšanu pie saviem jaunajiem vecākiem.

Pētījums sagatavots, ņemot vērā tiesu praksi laika posmā no 2008.gada līdz 2013.gada otrajam pusgadam, kad pirmās instances tiesās izskatītas 1439 ar adopcijas jautājumiem saistītas lietas. Tiesu prakse analizēta, apskatot atsevišķi pirmo instanču tiesu spriedumus un apelācijas instanču tiesu spriedumus, pavisam kopā pētīti vairāk nekā 400 šajā laika posmā pieņemtie tiesas spriedumi. Adopcijas lietās šajā laika posmā spriedumi netika pārsūdzēti kasācijas kārtībā, līdz ar to Augstākās tiesas judikatūra šo kategoriju lietās nav pieejama. Savukārt apelācijas instancē pārsūdzētas un izskatītas tikai 9 lietas.

Augstākā tiesa 2004.gadā veica tiesu prakses apkopojumu civillietu izskatīšanā par bērna izcelšanās noteikšanu, adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu, uzturlīdzekļu piedziņu no vecākiem bērna uzturēšanai, laulības šķiršanu un neesamību. Salīdzinot ar pētījumu pirms 10 gadiem, ir papildinājies tiesu praksē pieņemto spriedumu skaits, ietverot jaunas atziņas un secinājumus, kā arī izvirzot problēmjautājumus, kuru analīze un izdarītie secinājumi ir ietverti jaunajā pētījumā.

Pētījuma autore ir juridisko zinātņu doktore zvērināta advokāte Ingmara Bergmane, kas strādāja sadarbībā ar Augstākās tiesas Judikatūras nodaļu.

Pētījums pieejams Augstākās tiesas mājaslapā sadaļā
Judikatūra/ Tiesu prakses apkopojumi/ Civiltiesības

SECINĀJUMI

1. Adopcijas apstiprināšanas gadījumos, kad viens laulātais adoptē otra laulātā bērnu, tiesas, izskatot lietas, primāri ir vērtējušas, vai starp pieteicēju un adoptējamo ir izveidojušās vecāka un bērna attiecības, visbiežāk: tēva – meitas attiecības, vērtējot arī, kādu laika periodu adoptētājs audzina bērnu, un bērna attieksmi pret adoptētāju. Izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus, tiesām jāsecina, vai ir konstatējama bērna un adoptētāja savstarpējā piemērotība, un tādējādi – vai adopcija ir bērna interesēs, un tikai tad bērna adopcija ir apstiprināma.

2. Attiecībā uz brāļu un māsu šķiršanu adopcijas procesā tiesu praksē pamats šādam lēmumam izriet no bāriņtiesu lēmumiem, veicot pirmsadopcijas pārbaudi un konstatējot, ka bērna nodošana adopcijai ir viņa interesēs. Visbiežāk tie ir bērni ar smagām veselības problēmām, kuriem ir vairāki brāļi vai māsas, un adopcijas gadījums saistīts ar adopciju uz ārvalstīm. Tādējādi attiecībā uz šiem bērniem ar smagām veselības problēmām primāri tiek īstenots viens no adopcijas pamatprincipiem – adopcija bērna interesēs un bērna tiesības augt ģimenē, kā sekundāro atstājot principu, ka brāļi un māsas nav šķirami.

3. Tiesu praksē pirmās instances tiesās Civillikuma 172.panta otrā daļa tiek piemērota atšķirīgi, sadaloties divos virzienos. Pirmais – tiesas strikti norāda, ka pantā likumdevējs ir pieļāvis tikai divus gadījumus, kad iespējama bērna vārda maiņa, tas ir:
   1) ja adoptējamā vārds neatbilst adoptējamā tautībai;
   2) ja adoptējamā vārds ir grūti izrunājams.
   
   Savukārt otrais virziens – tiesa pieļauj iespēju, ka bērna vārds var tikt mainīts pēc pieteicēju lūguma, ja vārds neatbilst adoptējamā tautībai, pārliecībai, ja pats bērns ģimenē jau tiek saukts citā vārdā vai pieradis pie cita vārda, nekā ierakstīts bērna dzimšanas apliecībā.

4. Civillikuma 172.panta otrajā daļā noteikto likumdevēja ierobežojumu nedrīkst piemērot formāli, bet ir jāņem vērā fakti un apstākļi, kas pamato lūgumu par adoptējamā bērna vārda maiņu.

5. Pamatojoties uz Civillikuma 172.panta otro daļu, var mainīt bērna vārdu, ja tam ir pamatots iemesls. Ja adoptētāji adoptējamo aprūpē no zīdaiņa vecuma, tad adoptētāji ir uzskatāmi par pirmajiem un vienīgajiem bērna vecākiem, līdz ar to saskaņā ar Civilstāvokļa aktu likuma 29.panta trešo daļu, kas nosaka, ka bērna vārdu ieraksta saskaņā ar vecāku norādījumu, adoptētājiem, nevis slimnīcai vai bāriņtiesai, ir paredzētas tiesības noteikt bērna vārdu.

6. Civillikuma 172.panta pirmā daļa paredz, ka adoptētajam var piešķirt adoptētāju uzvārdu atbilstoši šā likuma 151.panta noteikumiem. Saskaņā ar Civillikuma 151. panta pirmo daļu bērna uzvārdu nosaka pēc vecāku uzvārda. Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, bērnam saskaņā ar vecāku vienošanos dod tēva vai mātes uzvārdu. Apelācijas instances tiesa atzina, ka pirmās instances tiesa nepareizi ir tulkojusi Civillikuma 151.pantu, kā rezultātā nepamatoti atteikusies lemt jautājumu par uzvārda maiņu bērnam, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 262.panta otro daļu tiesas spriedumā par adopcijas apstiprināšanu norāda ziņas, kas nepieciešamas, lai izdarītu ierakstu attiecīgā dzimšanas reģistrā, tostarp arī ziņas par uzvārda maiņu.

7. Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, bērnam saskaņā ar vecāku vienošanos dod tēva vai mātes uzvārdu, un ja no tiesas sēdes gaitā konstatētā izriet, ka uzvārda maiņa atbilst bērna interesēm, tad tiesai ir jālemj arī par uzvārda maiņu adoptētajam, ja arī adoptētāji to nav lūguši, jo tiesas spriedumā saskaņā ar Civilprocesa likuma 262.panta otro daļu ir ierakstāmas visas ziņas, kas nepieciešamas, lai izdarītu attiecīgu ierakstu dzimšanas reģistrā.

8. Gadījumā, ja tiesa konstatē, ka bērna tēva atrašanās vieta nav zināma, pirmās instances tiesai jāpiemēro likuma normas, ievērojot lietas faktiskos apstākļus, jo Civillikuma 169.panta normas par piekrišanas saņemšanu piemērojamas tikai tad, ja nepastāv šajā pašā pantā noteiktie izņēmumi, kad vecāka piekrišana nav nepieciešama (Civilllikuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 31.12.2012.).

9. Civilprocesa likuma 260.pants paredz, ka pieteikumā par adopcijas apstiprināšanu norāda Civillikuma 162.–169. pantā minētos apstākļus, pievieno šos apstākļus apstiprinošus pierādījumus un bāriņtiesas lēmumu. Ja lietā konstatējams, ka ar tiesas spriedumu adoptējamā bioloģiskajam tēvam ir atņemtas aizgādības tiesības, ko pierāda pieteikumam pievienotā tiesas sprieduma noraksts, tad pirmās instances tiesai nav jāatsaucas uz Civillikuma 169.panta pirmo daļu (spēkā esošajā redakcijā līdz 31.12.2012.), bet ir jāņem vērā likumdevēja noteiktais izņēmums, kad nav nepieciešama vecāka piekrišana, tas ir, ja bērna vecākam ir atņemtas aizgādības tiesības.

10. Ja bērnu adoptē viens adoptētājs, bērna dzimšanas apliecībā tiek dzēsts ieraksts gan par bērna bioloģisko māti, gan bioloģisko tēvu, ierakstot bērna dzimšanas apliecībā tikai adoptētāju. Parasti adoptētājas šādos gadījumos ir sievietes, kuras audzinājušas adoptējamos no mazotnes vai bērns bijis apmaiņas programmā ārvalstīs, attiecīgi tur iepazīstot potenciālos adoptētājus. Abos gadījumos tiesām jākonstatē, ka starp bērnu un adoptētāju vai adoptētājiem ir izveidojušās patiesas, sirsnīgas un ģimeniskas attiecības.

11. Civillikuma 172.panta trešā daļa nosaka: „Pēc adoptētāju lūguma tiesa var atļaut mainīt arī adoptējamā personas kodu. Aizliegts mainīt adoptējamā dzimšanas datumu”. Adopcijas apstiprināšanas procesā tiesā tiek mainīta bērna personas koda otrā daļa. Tiesu praksē lēmums par personas koda maiņu tiek rakstīts divējādi: „atļaut mainīt personas kodu” vai „atļaut mainīt bērna personas koda otro daļu”. Saprotamāk un skaidrāk tomēr būtu lietot redakciju, ka atļauts mainīt bērna personas koda otro daļu.

12. Civillikuma 162.pants nosaka, ka nepilngadīga bērna adopcija ir atļauta, ja tā ir bērna interesēs. Ja pieteikuma par adopcijas apstiprināšanu izskatīšanas dienā adoptējamais ir kļuvis pilngadīgs, adopcija tiesā ir apstiprināma, jo visas adopcijai nepieciešamās darbības – bāriņtiesas lēmums par adopciju pieņemts, pieteikums par adopcijas apstiprināšanu tiesā iesniegts līdz brīdim, kamēr adoptējamais vēl nav sasniedzis pilngadību.

13. Saskaņā ar Civillikuma 169.pantu prasības pieteikumam pievienojama visu iesaistīto personu piekrišana bērna adopcijai. Ja prasības pieteikumam nav pievienoti dokumenti, kas apstiprina, ka prasītājs pirms prasības sniegšanas tiesā ir griezies bāriņtiesā, tad konstatējams, ka prasītājs nav ievērojis lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību un prasība atstājama bez virzības līdz lēmumā par prasības atstāšanu bez virzības norādīto trūkumu novēršanai.

14. Bērna adopcijai nepieciešams bāriņtiesas lēmums, atbilstoši Civillikuma 169.pantā noteiktajam. Bāriņtiesa, pieņemot lēmumu, noskaidro adoptējamā viedokli, kā arī ņem vērā ziņas par adoptētāju, tai skaitā par viņa personību, reliģisko pārliecību, veselību un citiem apstākļiem. Tikai pēc ārpustiesas nepieciešamo darbību veikšanas, kas ir obligāts no likuma normām izrietošs noteikums, adoptētājs ir tiesīgs iesniegt tiesā pieteikumu par adopcijas apstiprināšanu.