ANO EEK Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju vērsties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija)

Šī bija Orhūsas konvencijas darba grupas par pieeju tiesai (Aarhus Convention Task Force on Access to Justice) astotā tikšanās. Darba grupā piedalījās konvencijas dalībvalstu valdību, nacionālo tiesu, Eiropas Savienības, ANO specializēto aģentūru, reģionālo vides centru, nevalstisko organizāciju, kā arī augstskolu pārstāvji. Darbs lielākoties notika prezentāciju un diskusiju formā.

Apspriesti vairāki aktuāli jautājumi saistībā ar sabiedrības pieeju tiesai vides jautājumos. Tiesas pieejamība ir viens no trim pīlāriem, uz kuriem balstās Orhūsas konvencija, un ir paredzēta konvencijas 9.pantā. Īpaša uzmanība darba grupā veltīta: 1)  jautājumam par tiesas vērtējuma apjomu vides lietās; 2) tiesāšanās izdevumiem; 3) efektīviem tiesību aizsardzības līdzekļiem vides lietās, īpaši kaitējuma videi atlīdzināšanu.

Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā vides jautājumos administratīvā procesa ietvaros sabiedrībai tiek garantēta plaša pieeja tiesai, proti, ikviena privātpersona – gan fiziskā persona, gan privāto tiesību publiskā persona – neatkarīgi no savu subjektīvo tiesību aizskāruma vides jomā var vērsties administratīvajā tiesā ar pieteikumu sabiedrības interesēs. Citās valstīs pieeja tiesai vides jomā lielākoties ir ierobežojošāka un paredzēta tikai personām, kuru tiesības ir aizskartas vai kurām ir tiesiska interese tiesvedības procesā, kā arī vides nevalstiskajām organizācijām.

Attiecībā uz tiesas vērtējuma apjomu vides lietās konvencijas dalībvalstu pārstāvji norādīja, ka pamatā sabiedrībai ir tiesības pārsūdzēt lēmuma, darbības un bezdarbības likumību, pamatojoties gan uz materiālo, gan uz procesuālo tiesību pārkāpumiem. Parasti procesuālo tiesību pārkāpums var būt pamats lēmuma atcelšanai, ja tas uzskatāms par būtisku, proti, ja attiecīgais procesuālo tiesību pārkāpums varēja ietekmēt lēmuma saturu. Tomēr praksē izvērtēt to, vai procesuālo tiesību pārkāpums uzskatāms par būtisku, var sagādāt grūtības.

Saistībā ar tiesāšanās izdevumiem kā barjera pieejai tiesai vides jautājumos tika apspriesti ne tikai tiesas izdevumi, bet arī citi izdevumi – tādi kā atlīdzība ekspertiem un juridiskās palīdzības izmaksas. Tieši pēdējās no iepriekš minētajām izmaksām vairākās valstīs var radīt finansiālu barjeru sabiedrības pieejai tiesai vides jautājumos. Piemēram, Apvienotajā Karalistē tiesas izdevumi par tiesvedību visās tiesu instancēs kopā ir ap 6000 mārciņu, savukārt juridiskās palīdzības izdevumi vides lietās parasti ir 25000 mārciņas vai pat vairāk. Zaudējušajai pusei ir jāatlīdzina uzvarējušās puses izdevumi, taču ne vairāk kā 35000 mārciņu. Iepriekš minētais attur sabiedrību no vēršanās tiesā vides jautājumos, jo, zaudējot lietu, ir jāatlīdzina uzvarējušajai pusei ar tiesvedību saistītie izdevumi, savukārt, uzvarot sarežģītā vides lietā, kurā juridiskās palīdzības izmaksas ir bijušas lielākas nekā vidēji, otra puse nesedz izdevumus, kas pārsniedz 35 000 mārciņu.

Atsevišķa diskusija tika veltīta jautājumam par nevalstisko organizāciju iespējām vērsties tiesā civilprocesuālā kārtībā ar prasību saistībā ar videi nodarīta kaitējuma atlīdzināšanu. Diskusija šajā jautājumā balstījās uz izpēti, kas bija veikta par Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Portugāles pieeju. Izpētot minēto valstu normatīvo regulējumu un praksi, secināts, ka šim atbildības veidam ir ierobežota praktiskā piemērošana. Šajā sakarā tika ierosināts apsvērt iespējamos mehānismus, lai vides nevalstiskās organizācijas varētu vērsties pret kompetento valsts institūciju pasivitāti, piedzenot no operatoriem atlīdzinājumu par videi nodarīto kaitējumu. Izteikts arī priekšlikums izveidot tiešsaistes datubāzi, kurā tiktu apkopota informācija par veiktajām izmeklēšanām saistībā ar videi nodarīto kaitējumu un no atbildīgajiem operatoriem piedzīto zaudējumu atlīdzinājumu šajā sakarā. Tāpat izteikts priekšlikums veicināt operatorus apdrošināt savu atbildību.

Saistībā ar videi nodarīto kaitējumu diskutēts arī par nevalstisko organizāciju iespējām vērsties tiesā ar civilprasību saistībā ar tām nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem. Francijā, Itālijā un Portugālē nevalstiskās organizācijas var pretendēt arī uz atlīdzinājumu par sava veida morālo kaitējumu, kas radies saistībā ar videi nodarīto kaitējumu. Līdztekus minētajam Francijas tiesu praksē, kā arī Nīderlandes tiesību doktrīnā vērojama jauna tendence saistībā ar atlīdzinājumu par tīri ekoloģisku kaitējumu, proti, kaitējumu ekosistēmai pašai par sevi, taču praksē šis atlīdzinājuma veids tiek piemērots reti un saistībā ar to ir vairāki problēmjautājumi.

Darba grupas ietvaros uzsvērta tiesu un tieslietu institūciju savstarpējā sadarbība konvencijas dalībvalstu ietvaros. Arī Latvijas tiesnešiem, izskatot vides lietas, var būt noderīga nacionālo tiesu judikatūras datubāze vides lietās, kas pieejama: http://www.unece.org/env/pp/tfaj/jurisprudenceplatform.html. Citi interneta resursi, kas var būt noderīgi, izskatot vides lietas saistībā ar Orhūsas konvencijas piemērošanu: Orhūsas konvencijas piemērošanas rokasgrāmata http://www.unece.org/index.php?id=35869&L=0; Orhūsas konvencijas Atbilstības komitejas pieņemtie lēmumi: http://www.unece.org/env/pp/cc.html.