Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur ar operatīvās darbības pasākumu akceptēšanu un kontroli nodarbojas valsts augstākā – kasācijas instances – tiesa, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē 15.decembrī norādīja Augstākās tiesas pārstāvis Pāvels Gruziņš. Arī iepriekš Saeimas komisijai nosūtītajā vēstulē norādīts, ka Augstākā tiesa kopš laika, kad sāka runāt par nepieciešamību pilnveidot Operatīvās darbības likumu, konsekventi paudusi savu noraidošo attieksmi pret tai uzlikto pienākumu likuma 7.panta ceturtās daļas kārtībā lemt par sevišķā veidā veicamo operatīvo pasākumu akceptēšanu.
Jautājums par operatīvo darbību akceptēšanas sistēmas maiņu ir aktualizējies līdz ar tiesu sistēmas reformu, likvidējot Augstākajā tiesā apelācijas instanci un Augstākajai tiesai veicot tikai kasācijas funkciju. Līdz ar to Augstākā tiesa vērš likumdevēja uzmanību uz to, ka ir jāpārskata un jāatbrīvo Augstākā tiesa no tām funkcijām, kas nav raksturīgas kasācijas instancei. Kasācijas instances tiesai nav pieļaujami akceptēt un kontrolēt operatīvās darbības pasākumus un pēc tam pieņemt lēmumus, jau izskatot konkrētas lietas, turklāt jautājumos, vai pareizi piemērots likums. Tas var radīt tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpuma atzīšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ja tiks konstatēts, ka akceptu devis kasācijas instances tiesnesis un operatīvās darbības pasākumā iegūtās ziņas kā pierādījumi tiek izmantoti kriminālprocesā, šo lietu izskatot tajā pašā kasācijas instances tiesā.
Priekšlikums mainīt operatīvo darbību akceptēšanas sistēmu un akceptēšanas pienākumu no Augstākās tiesas pārlikt uz apgabaltiesu nav atbalstīts 10.martā pieņemtajos grozījumos Operatīvās darbības likumā. Taču Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas izveidotā Operatīvās darbības likuma pilnveidošanas komisija, ko vadīja deputāts Andrejs Judins, jau 2013.gadā bija pieņēmusi lēmumu virzīt priekšlikumu, ka likumā izdarāmi grozījumi, nosakot, ka atsevišķā veidā veicamās operatīvās darbības akceptē apgabaltiesa. Augstākās tiesas nostāju šajā jautājumā savulaik atbalstīja arī Nacionālās drošības komisija.