Norādot uz pozitīvu tendenci lietu uzkrājumam Augstākajā tiesā samazināties, departamentu pārstāvji, 16.februārī piedaloties Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politika apakškomisijas sēdē, tomēr atzina – kasācijas instances noslodze joprojām ir pārlieku liela un ir nepieciešama likumdevēja griba kopā ar tiesu meklēt iespējas problēmas risinājumam.
Civillietu departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša norādīja, ka galvenie pasākumi kasācijas instances tiesas efektivitātes celšanai ir tiesnešu skaita palielināšana un tā saukto kasācijas filtru paredzēšana. Tomēr tie nav vienlīdzīgas nozīmes pasākumi, jo tiesnešu skaita palielināšanu ierobežo augstākās tiesas specifiskā būtība. 17 tiesneši Civillietu departamentā ir optimāls skaits, jo jau šobrīd departamenta darbs kļūst smagnējs, palielinās paplašinātā sastāvā izskatīto lietu skaits, kas prasa papildu laika resursus. Tādēļ būtiskāk ir pilnveidot kasācijas filtrus un citus mehānismus, nodrošinot kasācijas instances primāro funkciju – darbību visas sabiedrības, nevis atsevišķu prāvnieku interesēs. „Tiesu politikai jābūt vērstai uz to, lai prāvnieki saņem taisnīgu sava strīda risinājumu pirmajās divās tiesu instancēs, bet trešā instance nodrošina principiālu un visai tiesību sistēmai un tautsaimniecībai nozīmīgu jautājumu atrisināšanu, veidojot attiecīgu judikatūru,” norādīja E.Vernuša.
Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa uzsvēra, ka tiesvedības ilgumu ietekmē tādi faktori kā saņemto lietu skaits, tiesas kapacitāte, tiesāšanās kultūra, kā arī tiesībpolitikas haoss, piemēram, attiecībā uz jaunām lietu kategorijām, kas būtu izskatāmas Augstākajā tiesā kā vienīgajā tiesu instancē. Pēdējie grozījumi Administratīvā procesa likumā pozitīvi iespaidojuši tiesvedības procesu kopumā, taču negatīvi ietekmējuši lietu izskatīšanu tieši kasācijas instancē. Par kasācijas sūdzību un blakus sūdzību tagad lemj Administratīvo lietu departaments, nevis zemāku instanču tiesas, tāpat vairākām lietu kategorijām nav paredzēta pārsūdzība apelācijā, bet tikai kasācijā. Rezultātā lietu izskatīšanas ilgums departamentā pieaug. Tomēr par tiesvedības ilgajiem termiņiem nevajadzētu runāt vispārīgi, bet būtu jāpēta konkrētas visu kategoriju lietas, kuru izskatīšana ir ievilkusies krietni virs vidējiem rādītājiem. Analizējot konkrētas lietas, taptu redzami arī konkrēti cēloņi – sistēmiski vai individuāli – un rīcība būtu iespējama konkrētāka. V.Krūmiņa norādīja uz tādām tiesu procesu kvalitāti un arī ātrumu ietekmējošiem faktoriem kā jauno tiesnešu kandidātu atlase un sagatavošana tiesas procesa vadībai, kā arī tiesnešu atbalsta personāla kompetences paplašināšana. Savukārt Krimināllietu departamenta pārstāvis Artūrs Freibergs kā iespēju departamenta slodzes mazināšanai minēja pakāpenisku Augstākās tiesas atbrīvošanu no sevišķā veidā veicamo darbību akceptēšanas funkcijas, kā arī mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas vienkāršošanas koncepcijā, kas šobrīd tiek virzīta, izvērtēt arī šādu lietu pārsūdzības lietderību kasācijas instancē.
Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti guvuši pārliecību, ka ir daudz iespēju pilnveidot procesuālo regulējumu, tādēļ aicina Tieslietu ministriju apkopot šīs idejas un vērsties parlamentā ar likumdošanas iniciatīvām.
QR
