Par Administrācijas darbu 2015.gadā

Nodaļu vadītāji:

Finanšu un saimniecības nodaļa – Uldis ČUMA-ZVIRBULIS
Dokumentu pārvaldības nodaļa – Jānis SUPE
Personāla nodaļa – Gunita ĀRGALE
Komunikācijas nodaļa – Rasma ZVEJNIECE
Informācijas tehnoloģiju nodaļa – Pāvels VEĻECKIS
Kancelejas vadītāja – Elīna MAJORE

Administrācijas struktūra un funkcijas

Administrācija ir Augstākās tiesas struktūrvienība, kuras mērķis ir radīt priekšnoteikumus Augstākās tiesas saskaņotai un optimālai darbībai, lai nodrošinātu likumā noteikto tiesas uzdevumu izpildi. Administrācijā ir piecas nodaļas: Personāla nodaļa, Finanšu un saimniecības nodaļa, Komunikācijas nodaļa, Informācijas tehnoloģiju nodaļa, Dokumentu pārvaldības nodaļa. Administrācijas pakļautībā ir arī Augstākās tiesas Kanceleja.

Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 50.¹ pantu Augstākās tiesas Administrācijai ir šādas funkcijas: veikt finanšu vadību; gādāt par materiāltehnisko nodrošinājumu; kārtot lietvedību; organizēt personālvadību un mācības; nodrošināt saziņu ar sabiedrību; veikt starptautisko sadarbību.

Augstākās tiesas Administrācija nodrošina arī Tieslietu padomes darbu. 

Administrācijas darbība 2015.gadā

2015.gadā Administrācijā strādāja 25 Administrācijas nodaļu darbinieki un 22 kancelejas darbinieki.

Administrācija 2015.gadā turpināja darbu visās likuma „Par tiesu varu” noteiktajās darbības jomās saskaņā ar Augstākās tiesas stratēģiju un darba plānu 2015.gadam. 

Finanšu vadība un materiāltehniskais nodrošinājums 

PIEŠĶIRTAIS FINANSĒJUMS
EUR (dotācija no vispārējiem ieņēmumiem)

Budžets. Likumā „Par valsts budžetu 2015.gadam” Augstākajai tiesai piešķirts budžets 4 883 400 euro, tai skaitā ārvalstu finanšu palīdzība 5500  euro (Nordic–Baltic mobility programma, kuras ietvaros Civillietu departamenta tiesneši un darbinieki devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Norvēģiju un Dāniju) un 4000  euro kā Augstākās tiesas pašu ieņēmumi atbilstoši 2013.gada 19.februāra Ministru kabineta noteikumos Nr.96 „Noteikumi par tiesas sniegtajiem maksas pakalpojumiem” noteiktajiem pakalpojuma veidiem un samaksas apmēru.

2015.gadā tika piešķirts 334 649 euro finansējums jaunajām politikas iniciatīvām:

• Zinātniski analītiskās nodaļas izveidošana (no 01.07.2015.)  – 67 550 euro,

• Civilprocesa likuma 149.¹ panta nodrošināšana (audio ieraksti) – 38 350 euro,

• Augstākās tiesas strukturālās reformas nodrošināšana (logu nomaiņa, remonti, mēbeles) – 85 500 euro,

• darbinieku darba algas palielināšana vidēji par 8% ar 2015. gada 1.janvāri (tiesnešu palīgi, tiesas sekretāri) –143 249 euro.

2016.gadā Augstākās tiesas budžets ir apstiprināts 4 862 963 euro apmērā, kas ir par 10 937 euro jeb 0,2% mazāk nekā 2015.gadā. Diemžēl, neskatoties uz Augstākās tiesas iesniegtajiem priekšlikumiem Ministru kabinetam un Saeimai par nepieciešamo finansējumu 2016.gadā (t.sk. tiesnešu un darbinieku atalgojuma palielināšanai, tiesu komunikācijas stratēģijas īstenošanai, Disciplinārtiesas darba nodrošināšanai), atbalsts netika gūts un naudas līdzekļi šīm aktivitātēm netika piešķirti. Tomēr pozitīvi, ka Augstākā tiesa saglabāja esošo bāzes finansējumu, kam netika piemērots samazinājums.

Telpas un materiāltehniskais nodrošinājums. Lielākie darbi infrastruktūras uzlabošanā: logu nomaiņa, apkures radiatoru nomaiņa, kapitālais remonts divos sanitāri tehniskajos mezglos, Krimināllietu departamenta telpu un 146.tiesas sēžu zāles remonts, mācību telpas izveidošana, pārvietojamie kondicionieri darba kabinetos, Valsts policijas posteņa pārvietošana pie apgabaltiesas, mēbeļu iegāde, tostarp 12 tiesnešiem uzstādīti ergonomiskie galdi ar augstuma regulēšanas iespēju, izstāžu vitrīnu iegāde.

Iekšējās kontroles sistēma 

Ņemot vērā Krimināllietu tiesu palātas likvidāciju 2014.gada 31.decembrī, veiktas atbilstošas izmaiņas Augstākās tiesas struktūrā, grozīti iekšējie normatīvie akti. Savukārt gada beigās grozīti iekšējie normatīvi saistībā ar izmaiņām Augstākās tiesas struktūrā no 2016.gada janvāra (Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas izveidošana). 

Kopumā 2015.gadā izdoti 30 rīkojumi organizatoriskajos jautājumos un 25  organizatoriskie dokumenti (kārtības, instrukcijas, nolikumi) vai to grozījumi.

Regulāri veikta iekšējas kontroles sistēmas uzraudzība, nodrošinot trūkumu savlaicīgu novēršanu.

Lietvedība

Saņemtie un nosūtītie dokumenti. 2015.gadā no fiziskām un juridiskām personām Augstākajā tiesā saņemti 3318 dokumenti (par 2% vairāk nekā 2014.gadā), nosūtīti 2418 (par 3% vairāk nekā 2014.gadā). Tas skaidrojams ar to, ka iedzīvotāji aktīvāk raksta iesniegumus tiesai – lūdz izsniegt informāciju, izsaka savu viedokli un sūdzības par tiesas procesiem.

2015.gadā saņemts 9606 tiesu lietu un ar tiesvedības procesu saistīto dokumentu, kas, salīdzinot ar 2014.gadu, ir par 26,8% mazāk. Tas skaidrojams ar Krimināllietu tiesu palātas likvidāciju un to, ka Civillietu tiesu palāta jaunas lietas nesaņēma.

Elektroniskie dokumenti. Saņemti 1222 sūtījumi ar drošu elektronisko parakstu, tas ir par 58% vairāk nekā 2014.gadā. 2015.gadā Augstākā tiesa sāka lietot drošus elektroniskos parakstus, tika parakstīti 88 dokumenti, tas ir 3,6% no kopējā nosūtāmo dokumentu skaita. 

Tiesu informācijas sistēma. Notikušas sanāksmes ar Tiesu administrāciju par TIS uzlabojumiem un jauninājumiem, regulāri pieteikti problēmziņojumi. Taču, ņemot vērā, ka mainījies sistēmas uzturētājs un tiek izstrādāts jauns TIS modelis, šobrīd sistēmā netiek veikti būtiski papildinājumi un uzlabojumi. Decembrī izmēģinājuma vidē tika ieviests TIS Lietvedības modulis Augstākās tiesas dokumentu un lietu reģistrēšanai un 2016. gada janvārī tas sākts lietot jau darba vidē departamentu dokumentu un lietu reģistrēšanai.

Personālvadība

Personāls. Gada sākumā Augstākajā tiesā strādāja 113 darbinieki un 47 tiesneši, gada beigās – 117 darbinieki un 45 tiesneši. No 2015. gada 1.janvāra ir samazināts Augstākās tiesas tiesnešu skaits no 53 uz 48. Divi tiesneši atrodas prombūtnē, pildot Rīgas apgabaltiesas tiesneša pienākumus.

Augstākajā tiesā no darbiniekiem 78% ir sievietes, 22% vīrieši. Tiesneši – 68% sievietes, 32% vīrieši.  

2015.gadā darbā pieņemti 22 darbinieki, darba tiesiskās attiecības izbeigtas ar 15. Septiņas darbinieces devās bērna kopšanas atvaļinājumā.

Personāla mainības indekss ir būtiski samazinājies – 2014.gadā tas bija 23%, 2015.gadā – 13%. Tas skaidrojams ar  to, ka 2014.gada beigās tika likvidēta Krimināllietu tiesu palāta, kas būtiski palielināja personāla mainību. 2015.gadā vislielākā personāla mainība bijusi Kancelejas Civillietu tiesu palātas sekretariātā (89%), tas skaidrojams ar plānoto Civillietu tiesu palātas likvidāciju 2016.gada 31.decembrī.

Tiesnešu palīgu vidū personāla mainība ir samazinājusies, ko varētu būt ietekmējusi tiesnešu palīgu atalgojuma sistēmas pārskatīšana, palielinot mēnešalgu noteiktajām palīgu kvalifikācijas pakāpēm.

2015.gadā katram departamentam izveidota jauna štata vieta – zinātniski–analītiskais padomnieks, kas devis iespēju departamentam piesaistīt atbilstošu zinātniski analītisko personālu. No 2016.gada 1.janvāra reorganizēta Judikatūras nodaļa, mainot nosaukumu – Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa – un papildus izveidojot zinātniski analītisko padomnieku amata vietas, kas dos iespēju veikt vairāk pētījumus par aktuāliem tiesību jautājumiem. 

AUGSTĀKĀS TIESAS DARBINIEKU IZGLĪTĪBAS LĪMENIS 

Darbinieku atlase. Darbinieku atlasē noteicošās prasības ir izglītība, profesionalitāte un praktiskā pieredze. Zinātniski analītisko padomnieku konkursā piedalījās augsti kvalificēti profesionāļi ar atbilstošu izglītību un praktiskā darba pieredzi, kas norāda, ka Augstākā tiesa ir iekārojams darba devējs arī pieredzējušu profesionāļu lokā. Organizēti   2 iekšējie un 12 ārējie amatu konkursi (kopā 13 konkursi, 1 bija apvienotais). Personāla atlasē veiksmīgi izmantota praktiskā zināšanu pārbaude – testi un kāzusi. 

Šobrīd tiek izstrādāts Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas likvidēšanas un reorganizācijas plāns, izvērtējot nepieciešamās izmaiņas Augstākās tiesas struktūrā un darba organizācijā, tiek apzināti kasācijas instancei nepieciešamie resursi un plānotas amata vietas. Jau kopš grozījumiem likumā „Par tiesu varu”, kas noteica Civillietu tiesu palātas likvidēšanas datumu, tiesu palātas tiesnešu palīgi un sekretariāta darbinieki tiek pieņemti darbā uz noteiktu laiku līdz 2016.gada 31.decembrim. 

Tālākizglītība. Sadarbojoties ar Tiesnešu mācību centru, Valsts administrācijas skolu un citiem mācību pakalpojumu sniedzējiem, kopumā tika organizēti 90 dažādi kursi un semināri, kuros tiesneši un darbinieki uzlaboja savas profesionālās zināšanas, pilnveidoja prasmes un iemaņas.

2015.gadā uzsākts jauns projekts  – sadarbībā ar Latvijas Universitāti izveidota tālākizglītības programma „Tālākizglītība Augstākās tiesas tiesnešiem un tiesnešu palīgiem. Aktuālie jautājumi.” Programmas kopējais apjoms ir 16 stundas (8 lekcijas) un tā aptver jautājumus, kas attiecas uz aktualitātēm kā materiālajās, tā procesuālajās tiesībās. Programmu tiek plānots pabeigt līdz maijam.

Turpinājās angļu valodas nodarbības tiesnešiem. 2015.gadā uzsāktas augsta līmeņa juridiskās angļu valodas nodarbības tiesnešu palīgiem. Tiesnešu un darbinieku profesionālā kompetence pilnveidota arī ārzemēs, piedaloties semināros un citos pieredzes apmaiņas pasākumos. 2015.gadā tiesneši un darbinieki bijuši 44 komandējumos.

20 augstskolu studenti izgāja mācību prakses programmu Augstākajā tiesā. 

Motivācijas sistēma. Veikta visu darbinieku novērtēšana, kas dod iespēju novērtēt kompetences, darba pienākumu izpildi un apzināt darbu veicinošos un kavējošos faktorus. Darbinieku novērtēšanas rezultāti 2015.gadā: A kategorija – 62, B kategorija – 43, C kategorija – 7.

2015.gadā tiesnešiem un darbiniekiem piešķirti 40 Augstākās tiesas apbalvojumi – Atzinības raksti un Izdienas nozīmes. 2 tiesneši un 1 darbinieks apbalvoti ar Tieslietu sistēmas Goda zīmi.

Darba aizsardzība. Augstākajā tiesā ir ieviesti darba drošības pasākumi atbilstoši normatīvajiem aktiem, veikta darba risku novērtēšana, darba vietas un darba veida novērtēšana, aktualizētas darba aizsardzības instrukcijas, veikta tiesnešu un darbinieku darba aizsardzības un ugunsdrošības instruktāža, kā arī praktiskās apmācības. 

Horizon. Ieviesta Personāla vadības sistēma Horizon un Horizon Web versija, kas nodrošina darbinieku pieteikumu iesniegšanu elektroniski, kā arī savu datu apskati un datu aktualizāciju ar jaunāko informāciju. 

Informācijas tehnoloģijas

Augstākās tiesas informāciju tehnoloģiju infrastruktūra pilnveidota ar mūsdienīgām tehnoloģijām. Jaunā mācību telpa ir aprīkota ar modernu interaktīvo risinājumu, departamentu tiesnešu palīgi nodrošināti ar jaunām darbstacijām, Kancelejā iegādāts jaudīgs kopētājs.

Pilnveidojot IT serveru infrastruktūru, ieviesta jauna datortīkla drošības sistēma, optimizēta datu glabāšanas un rezerves kopiju veidošanas struktūra, nodrošināts centralizētās datu glabāšanas sistēmas tehniskais atbalsts.

Visas piecas tiesas sēžu zāles aprīkotas ar vienādu audio ierakstīšanas sistēmu tiesas sēdes gaitas fiksēšanai, 146. zāle aprīkota ar 4 jauniem ekrāniem, visās tiesas sēžu zālēs izveidots pastāvīgs bezvadu interneta pieslēgums.

Komunikācija un starptautiskā sadarbība

Ziņas un mediju jautājumi. Uzrakstīti 196 paziņojumi par notikumiem Augstākajā tiesā un Tieslietu padomē, 212 – par tiesas sēdēm. Ziņu plūsma medijiem no Augstākās tiesas ir intensīva – vidēji 1,6 preses relīzes katru darba dienu.

Sniegtas 535 atbildes, viedokļi un komentāri uz mediju jautājumiem, žurnālistiem nosūtīti 64 anonimizēti tiesas nolēmumi.

Vislielākā mediju interese bija saistībā ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Ģenerālprokurora vēlēšanām. Citas medijus vairāk interesējošās tēmas: saistībā ar tiesnešu disciplinārlietām; par Tieslietu padomes darbu, lēmumiem; viedokļi par likumu grozījumiem u.c. aktualitātēm; par nepublicēto Augstākās tiesas nolēmumu pieejamību.

Otro gadu organizētajā Mediju dienā par tieslietām rakstošajiem žurnālistiem piedalījās 12 žurnālisti. Augstākās tiesas priekšsēdētājs informēja par 7 gadu pilnvaru laikā paveikto un nākotnes izaicinājumiem, Civillietu departamenta priekšsēdētāja žurnālistus iepazīstināja ar tiesu praksi lietās par goda un cieņas aizskārumu medijos, Komunikācijas nodaļa – ar informācijas iegūšanas iespējām tiesā un tiesas mājaslapā. 

Augstākās tiesas mājaslapa. Vidēji mēnesī mājaslapu apmeklē 11302 apmeklētāji, kopā gada laikā tā aplūkota 338  236 reizes. Mājaslapas apmeklējumu skaits, salīdzinot ar 2014.gadu, ir palielinājies par 10% un 75% ir pastāvīgi apmeklētāji.

Visvairāk skatītās lapas ir Judikatūras sadaļā – nolēmumu klasifikatori, tiesu prakses pētījumi un ECT nolēmumu klasifikators, kā arī mājaslapas jaunumi un tiesas sēžu kalendārs.

Augstākās tiesas mājaslapa saņēmusi pozitīvu vērtējumu vairākās aptaujās. „Jurista Vārda” aptaujā 75% juristu kā biežāk izmantoto informācijas avotu norādījuši Augstākās tiesas mājaslapu, savukārt Augstākās tiesas veiktajā juristu aptaujā (piedalījās 400 tiesneši, advokāti un prokurori) 88% norādīja, ka judikatūru meklē AT mājaslapā un 77% atzinīgi vērtēja tajā izveidotos nolēmumu klasifikatorus, bet augstskolu jurisprudences studentu aptaujā 92% norādīja, ka studijām nepieciešamos nolēmumus atrod Augstākās tiesas mājaslapā.

Drukātie materiāli. Sagatavoti un izdoti „Augstākās Tiesas Biļetena” divi numuri. Sadarbībā ar „Latvijas Vēstnesi” izdots Augstākās tiesas departamentu 2014.gada nolēmumu krājums. Izdota brošūra „Latvijas Republikas Augstākā tiesa” latviešu un angļu valodā.

Konferences. Atzīmējot Latvijas komerctiesību pamatlicēja, senatora Augusta Lēbera 150.jubileju, organizēta starptautiska konference „Komerctiesības Baltijas tiesību telpā”, kurā piedalījās arī Lietuvas un Igaunijas Augstāko tiesu pārstāvji.

Savukārt Latvijas tiesnešu konferences pamattēma bija tiesu komunikācijas stratēģija.

Sadarbība ar izglītības iestādēm. Tradicionālajās Pirmkursnieku dienās Augstāko tiesu apmeklēja un ar priekšsēdētāju tikās 285 jurisprudences studenti no 7 augstskolām un koledžām. Desmit klases apmeklēja Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājas vadītās tiesību pamatu stundas. Skolēni Augstāko tiesu apmeklēja arī Ēnu dienā un Karjeras dienā.

Tiesnešu mācību centrs jauno tiesnešu mācību ietvaros organizēja tiesas procesa izspēli Augstākās tiesas zālē, kā arī jaunie tiesneši tikās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju un iepazinās ar Latvijas tiesu sistēmas vēsturi.

Starptautiskā sadarbība. Augstāko tiesu apmeklēja 18 ārvalstu delegācijas, tostarp Igaunijas Augstākās tiesas un Lietuvas Augstākās tiesas delegācijas priekšsēdētāju Prīta Pikamē un Rimvīda Norkus vadībā un Ēģiptes kasācijas tiesas viceprezidents Nabeel Sadek. Latvijas novērtējuma ietvaros Augstāko tiesu apmeklēja OEDC eksperti un ASV eksperte cilvēktirdzniecības jautājumos. Tiesnešiem vērtīgas bija tikšanās ar ārvalstu mācībspēkiem – Ženēvas Universitātes profesoriem B.Vinigeru un K.Šapuī, Londonas Karaliskās koledžas profesori A.Džounsu.

Augstākās tiesas vēsture. Novadītas 64 ekskursijas Augstākās tiesas muzejā – studentu un skolēnu grupām, ārvalstu delegācijām, tiesneša amata kandidātiem, advokātu birojiem, ministriju un valsts iestāžu grupām, bijušo senatoru radiniekiem un citiem interesentiem. Augstākajā tiesā sākta izstāžu tradīcija un 2015.gadā izveidotas divas izstādes – „Augusta Lēbera dzīve un darbs” „Temīdas balvai 10 gadi ”.

Kanceleja  

Līdz ar Krimināllietu tiesu palātas likvidāciju 2014.gada 31.decembrī reorganizēts arī Krimināllietu tiesu palātas sekretariāts. Sakarā ar plānoto Civillietu tiesu palātas likvidāciju 2016.gada decembrī, pakāpeniski tiek samazināts tiesas sēžu sekretāru un tiesas sekretāru skaits Civillietu tiesu palātas sekretariātā.

2015.gadā Kanceleja iereģistrēja 3562 jaunās lietas, pārreģistrēja 3943 neizskatītās lietas. Noformētas un nosūtītas 4550 lietas, t.i., nosūtīti paziņojumi vai pavēstes, sagatavoti un nosūtīti nolēmumu noraksti, pavadraksti un paziņojumi, noformētas lietas atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ievadīta informācija TIS un ETLAS sistēmās.

Tiesas sēžu sekretāri veica tiesas sēžu protokolēšanu, izmantojot jauno protokolu marķēšanas sistēmu. Sagatavotas un nosūtītas atbildes uz pieprasījumiem un iesniegumiem, kā arī pieņemti apmeklētāji.  

Secinājumi

Augstākās tiesas Administrācija stratēģijā 2014.–2016.gadam noteiktos uzdevumus kopumā pildījusi sekmīgi. Būtiskākie sasniegumi 2015.gadā:

• pozitīvs darba vērtējums no Augstākās tiesas tiesnešiem un darbiniekiem – gada nogalē Temīdas Radošā balva piešķirta Komunikācijas nodaļas vadītājai Rasmai Zvejniecei, Profesionālā balva – Informācijas tehnoloģiju nodaļai, speciālais diploms  – Finanšu un saimniecības nodaļas speciālistam Viesturam Keiselam;

• pozitīvs Valsts kontroles atzinums par 2014.gadu  – finanšu vadības sistēma nodrošina skaidru un patiesu informāciju par Augstākās tiesas finansiālo stāvokli, iekšējā kontroles sistēma nodrošina valsts budžeta līdzekļu izlietošanas efektīvu kontroli;

• veiksmīgi uzsākta Augstākās tiesas stratēģijā noteiktā kasācijas instances stiprināšana – augsti kvalificētu zinātniski analītisko padomnieku piesaiste departamentiem; palīgu korpusa stiprināšana; paplašināta Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa;

• īstenojot Augstākās tiesas mērķiem atbilstošu personāla politiku un izmantojot dažādus motivācijas instrumentus, būtiski samazināta personāla mainība;

• personāla uzskaites sistēma Horizon nodrošina ātru un kvalitatīvu personāla iesniegumu apstrādi un rīkojumu sagatavošanu, vienkāršotu saskaņošanas kārtību, kā arī samazina dokumentu uzglabāšanu papīra formātā;

• pāreja uz TIS Lietvedības moduli Augstākās tiesas dokumentu un lietu reģistrēšanai nodrošina ātru un kvalitatīvu dokumentu apstrādi;

• paplašināts Doclogix lietvedības sistēmas modulis, kas dos iespēju ieviest elektronisko dokumentu apriti, samazinot dokumentu apstrādes laiku un papīra formātā glabājamo dokumentu skaitu;

• būtiski uzlabojies Augstākās tiesas nosūtāmo dokumentu noformējums; • elektroniskā paraksta plašāka izmantošana palielina elektronisko dokumentu īpatsvaru kopējā dokumentu skaitā, kas dod iespēju samazināt pasta izdevumus un personāla darbu;

• informācijas tehnoloģiju attīstība un modernizācija   – mācību telpa aprīkota ar mūsdienīgu interaktīvo risinājumu, jauna datortīkla drošības sistēma, kas paaugstina drošību un lietošanas kontroli;

• Tiesu komunikācijas stratēģija (tapusi ar aktīvu Augstākās tiesas Administrācijas līdzdalību), tiesu sistēmas komunikatoru kopējas sanāksmes – iespēja informācijas un pieredzes apmaiņai, darba koordinācijai;

• izstāžu tradīcijas aizsākšana, regulāra un kvalitatīva komunikācija, izmantojot gan sadarbību ar medijiem, gan publiskos pasākumus, gan tiešo komunikāciju – mājaslapu, nodrošina izpratnes par tiesu varu veicināšanu sabiedrībā.

Augstākās tiesas Administrācijas prioritātes 2016.gadā

•  Augstākās tiesas stratēģijas 2017.–2019.gadam izstrāde sadarbībā ar struktūrvienību vadītājiem;

• efektīva finanšu vadība, papildu līdzekļu piesaiste, aktīva dalība tiesnešu un tiesas darbinieku atalgojuma sistēmas pārskatīšanā, kas uzsākta sadarbībā ar Tieslietu padomi un Tieslietu ministriju;

• Augstākās tiesas reorganizācijas otrais posms – Civillietu tiesu palātas likvidācija, personāla optimizēšana, kasācijas instances atbalsta personāla paplašināšana;

• personāla motivācija, tālākizglītība, zinātniski analītiskā personāla attīstība sadarbībā ar Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu;

• personāla uzskaites sistēmas Horizon ieviešanas pabeigšana, pārejot uz elektroniskiem pieteikumiem visiem iesniegumiem, kuriem nav nepieciešami papildu dokumenti;

• elektronisko dokumentu aprites ieviešana, ar drošu elektronisko parakstu parakstītu dokumentu īpatsvara palielināšana;

• darba apstākļu uzlabošana tiesnešiem un darbiniekiem, logu nomaiņa, telpu remonts;

• Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras sadaļas pilnveidošana sadarbībā ar Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu;

• sabiedrības informēšana un izglītošana – departamentu 2015.gada nolēmumu krājums, brošūra par Civillietu tiesu palātas vēsturi, Biļeteni u.c.;

• Tiesnešu konference par tiesnešu ētikas jautājumiem, pētījuma „Tiesu ētikas regulējuma izpēte” organizēšana, Tiesnešu ētikas komisijas atziņu krājuma sagatavošana.

Administrācijas papildu prioritāte 2016.gadā būs Administrācijas iesniegtais un Eiropas Komisijas atbalstītais projekts „Augstākās tiesas kā tiesību sistēmu efektivitātes garants Eiropas Savienībā”.