Administratīvās tiesības un process

Latvijas pārstāvis administratīvo tiesību un procesa tiesību forumā referēja par pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu un tā izskatīšanu Latvijas administratīvo tiesu instanču sistēmā. Citu Eiropas un Centrālās Āzijas valstu tiesnešu vai tiesību zinātnieku referāti bija par citiem administratīvā procesa tiesību jautājumiem, piemēram, administratīvo tiesu attīstību Vācijā, administratīvo aktu izpildi Armēnijā, tiesu pakļautības jautājumu risināšanu Ukrainā, rīcības brīvības kontroli tiesā, būvniecības tiesību piemērošanas problēmām Azerbaidžānā utt.

Pasākuma laikā bija saistoši uzzināt citu valstu tiesību piemērotāju skatījumu uz dažādiem tiesību jautājumiem. Ukrainā, Kaukāzā un Centrālās Āzijas valstīs arī ar dažādām sekmēm notiek intensīva valsts tiesību, administratīvā procesa tiesību un tiesu iekārtas tiesību attīstība. Piemēram, Kirgizstānā šā gada 1.jūnijā stājās spēkā Administratīvā procesa likums, kura tapšanā izmantots Latvijas likums. Arī citās Centrālās Āzijas valstīs tiek izmantota tieši Latvijas pieredze un Latvijas likums kā pamata modeļa likums. To nodrošina Latvijas administratīvo tiesnešu iesaistīšanās administratīvo tiesu un tiesību izveidē šajās valstīs. Tādējādi var ar lepnumu runāt par Latvijas „tiesību eksportu”. Iespējams, ar 2017.gadu administratīvā procesa tiesības tiks izveidotas arī Kazahstānā.

Savukārt no Ukrainas kolēģiem bija skumji uzzināt, kādas turbulences tiesību un tiesu attīstībā piedzīvo Ukraina. Šajā valstī patiesi pastāv revolucionāra situācija ar visām no tā izrietošajām sekām. Šobrīd Ukrainā notiek tiesnešu „lustrācija”, kas robežojas ar patvaļu. Tiesnešiem tiek noteikts pienākums veikt pāratestāciju, kārtot atkārtoti kompetences eksāmenu, taču eksamināciju izturējušie tiesneši var arī netikt ilgstoši apstiprināti parlamentā, lai arī šajā laikā saņem atalgojumu un formāli ieņem tiesneša amatu, taču nevar izspriest lietas. Ukrainas saimniecisko, administratīvo un civilo tiesu vidū notiek strīdi par tiesību jautājumu pakļautību, prakse nav pārskatāma un tā ir pretrunā ar tiesiskas valsts principu. Piemēram, ja tiek atzīts, ka kāds tiesību jautājums ir pakļauts citai tiesai, tad citās lietās jau spēkā stājušies tiesu spriedumi var tikt pārskatīti. Revolucionārā situācija tiek izmantota, lai neievērotu tiesnešu neatkarības principu. Valsts nenodrošina tiesneša neatkarību un integritāti. Tiesām tiek liegta apsardze un notiek uzbrukumi tiesnešiem – gan vārdiski, gan arī fiziski. Piemēram, nav iedomājami, taču Ukrainā tā ir realitāte, ka tiesnešu pašpārvaldes sapulcē piedalās svešas militarizētas personas maskās un kontrolē lēmumu pieņemšanu. Pāri visam notiek vārdiski histēriska cīņa ar korupciju, kuras dēļ tiesneši plašsaziņas līdzekļos tiek atspoguļoti bēdīgā gaismā un uzticība tiesu varai nepastāv. Tiesnešu vispārīgā kritika, kuras atspēkošanai tiesneši netiek uzklausīti, tiek izmantota, lai celtu parlamentāriešu reitingus.

Tomēr ir pozitīvi tas, ka Ukrainā tiek ieviestas tiesu komunikācijas personas, notiek atteikšanās no 4 instanču tiesu sistēmas (apvienojot Augstāko tiesu ar augstākajām specializētajām tiesām – saimniecisko, civilo un administratīvo tiesu).