Civillietu departamenta prakse sauszemes transportlīdzekļu vadītāju civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) lietās

Apkopota tiesu prakse sauszemes transportlīdzekļu vadītāju civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) lietu izskatīšanā, kas aptver Latvijas tiesu prakses izpēti saistībā ar tajā risinātajiem problēmjautājumiem. Šis ir pirmais apkopojums, kurā OCTA lietas skatītas atsevišķi no citu apdrošināšanas tiesību veidu lietām. Apkopojumā analizētas lietas, kuras skatītas Civillietu departamentā un kurās ir piemērots Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums. Kopsakarā ar šiem Civillietu departamenta nolēmumiem atsevišķos gadījumos analizēti arī attiecīgajās lietās pieņemtie apelācijas instances tiesu nolēmumi.

Tiesu prakses apkopojumu sagatavojis Dr.iur. Vadims Mantrovs sadarbībā ar Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu un Civillietu departamentu.

Apkopojums izlasāms Augstākās tiesas mājaslapā sadaļā
Judikatūra/ Tiesu prakses apkopojumi/ Civiltiesības

SECINĀJUMI

Apkopojot Civillietu departamenta praksi OCTA lietās, tiesām jāņem vērā šādas Civillietu departamenta praksē izteiktās atziņas vai būtisko problēmjautājumu risināšanas vadlīnijas saistībā ar OCTA lietu izskatīšanu:

1. Tiesām jāvērš uzmanība uz nepieciešamību nolēmumu pamatojumā OCTA likumu un piemērojamos Ministru kabineta (MK) noteikumus tulkot atbilstoši OCTA direktīvām kopsakarā ar Eiropas Savienības Tiesas praksi.

2.  Līdz 2004.gada 1.maijam OCTA tiesiskās attiecības reglamentēja 1997.gada OCTA likums, bet, sākot ar minēto datumu, – pašreiz spēkā esošais OCTA likums kopsakarā ar diviem MK noteikumiem par mantiskā un nemantiskā kaitējuma aprēķināšanu. Tā kā šie normatīvie akti ir vairākkārt grozīti, jāizmanto likuma redakcija, kas bija spēkā ceļu satiksmes negadījuma (CSN) brīdī. Tiesas var piemērot tiesu praksi, kura attiecas uz spēku zaudējušā 1997.gada OCTA likuma normu tulkošanu arī attiecībā uz šobrīd spēkā esošo OCTA likumu, ja attiecīgās normas abos likumos ir līdzīgas.

3.  Likums neparedz aizliegumu vai ierobežojumu cietušajam par CSN rezultātā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu vērsties pret atbildīgo transportlīdzekļa vadītāju, nevis pret apdrošinātāju. Tomēr tas iespējams vien izņēmuma gadījumos. Tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību no transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja rodas tad, ja zaudējumi nav atlīdzināmi saskaņā ar OCTA likumu.

4.  Cietušais var celt prasību pret atbildīgo transportlīdzekļa vadītāju par CSN rezultātā nodarīto kaitējumu šādos gadījumos: apdrošinātājs vai LTAB atteicies izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību par CSN rezultātā nodarīto kaitējumu; nodarītais kaitējums pārsniedz atbildības limitu, kura ietvaros kaitējumu atlīdzināja apdrošinātājs vai LTAB.

5.  OCTA likuma 1.panta 13.punkts nodibina prezumpciju, saskaņā ar kuru par transportlīdzekļa īpašnieku uzskatāma persona, kuras īpašumtiesības uz konkrēto transportlīdzekli reģistrētas Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzturētajā transportlīdzekļu un to vadītāju reģistrā. Taču gadījumā, ja transportlīdzekļa ieguvējs ir ieguvis īpašumtiesības uz attiecīgo transportlīdzekli, tomēr nav tās reģistrējis minētajā reģistrā, prezumpciju par transportlīdzekļa īpašnieku var atspēkot, iesniedzot pierādījumus par īpašumtiesību iegūšanu uz konkrēto transportlīdzekli.

6.  Tiesām jānošķir sauszemes transportlīdzekļu brīvprātīgā apdrošināšana (apdrošināšana pret zaudējumiem un bojājumiem likuma „Par apdrošināšanas līgumu” izpratnē), kura nepamatojas uz OCTA likumu, no OCTA, kura pamatojas uz OCTA likuma regulējumu.

7.  Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts var noteikt attiecīgus kritērijus civiltiesiskās atbildības apmēra noteikšanai par ceļu satiksmes negadījumos cietušajām personām nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem. Taču apdrošinātāja atbildības ierobežojums nevar būt mazāks par ES Direktīvās norādīto summu.

8.  Ņemot vērā, ka pašreiz spēkā esošie MK noteikumi Nr.340 pēc būtības satur līdzīgu regulējumu kā iepriekš spēkā bijušie MK noteikumi Nr.331, izņemot fiksēto apdrošināšanas atlīdzības apmēru lielumu, tiesām nepieciešamības gadījumā jāvērtē, vai pašreiz spēkā esošie MK noteikumi Nr.340 atbilst ES OCTA Direktīvām kopsakarā ar EST praksi un Satversmes tiesas 2014.gada 29.decembra spriedumā lietā Nr.2014-06-03 izteiktajām atziņām.

9.  CSN konstatēšanas pamats saistāms ar šādiem apstākļiem: ar administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu, lai gan tas neliedz tiesai pašai vērtēt CSN apstākļus; ar saskaņoto paziņojumu; ar pašas tiesas konstatētajiem apstākļiem.

10.  Apdrošinātāja vai LTAB civiltiesiskā atbildība par lēmuma pieņemšanu vai atlīdzības izmaksu, pārkāpjot likumā paredzētos termiņus, izpaužas zaudējumu atlīdzības pienākumā uz Civillikuma 1779.panta pamata vai likumisko procentu atlīdzības pienākumā uz OCTA likuma 39.panta trešās daļas vai 40.panta otrās daļas pamata.

11.  OCTA likuma 35.pantā izsmeļoši uzskaitīti tie gadījumi, kuriem pastāvot, netiek izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība, kas nepieļauj to papildināšanu ar citiem patstāvīgiem atteikuma pamatiem.

12.  OCTA likuma jēga ir ar apdrošināto juridiski nesaistītas trešās personas aizsargāt pret zaudējumiem, kas radušies apdrošināto personu darbības rezultātā. Ja starp transportlīdzekļa īpašnieku un kravas īpašnieku ir noslēgts pārvadājuma līgums, tad apdrošināšanas atlīdzība nav izmaksājama, jo kravas īpašnieks nav uzskatāms par trešo personu OCTA likuma izpratnē.

13.  Civiltiesiskās atbildības vērtējums nošķirams no personas administratīvi tiesiskās vai kriminālatbildības, kā rezultātā personas civiltiesiskā atbildība par kaitējuma nodarīšanu CSN rezultātā kvalificējama uz lietā esošu pierādījumu pamata. Tomēr jāņem vērā Civilprocesa likuma 96. panta trešajā daļā noteiktais.

14. Jauktas atbildības gadījumā tiesām jādod vērtējums visu CSN iesaistīto personu rīcībai, ja par to ir rosināts strīds konkrētās civillietas ietvaros, kā rezultātā jāvērtē katras CSN iesaistītās personas civiltiesiskā atbildība un jānosaka tās apmērs, sniedzot attiecīgu pamatojumu.

15.  Ja atbildīgais transportlīdzekļa vadītājs ir nepilngadīgs un transportlīdzeklis nav prettiesiski izgājis no transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesiskā lietotāja valdījuma, nepilngadīgais nav atbildības subjekts regresa prasības ietvaros, jo viņam nevar būt autovadītāja tiesību un tāpēc viņu nevar uzskatīt par transportlīdzekļa tiesīgu lietotāju OCTA likuma izpratnē.