Praktiskā darbā iepazīst Lietuvas Augstākās tiesas Pētniecisko departamentu

Pieredzes apmaiņas nolūkā:

• savstarpēji pārrunāta abu valstu pētniecisko departamentu darbība, funkcijas un labās prakses piemēri; 

• strādāts pie tiesvedībā esošo lietu juridiskās analīzes Eiropas Savienības tiesību un cilvēktiesību kontekstā, tostarp Lietuvas kolēģi iepazīstināti ar Latvijas tiesību regulējumu aizgādnības nodibināšanā un pārskatīšanā, izpildu rakstu izsniegšanā šķīrējtiesu spriedumu piespiedu izpildei, kā arī maksājumu kavējumu novēršanā komercdarījumos;

• pārrunāti arī ārvalstu spriedumu atzīšanas un izpildes problēmjautājumi Latvijas un Lietuvas starpā.

Lietuvas Augstākās tiesas Pētnieciskais departaments ir pastāvīga tiesas struktūrvienība, kas ir identiska Latvijas Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskajai nodaļai. Lietuvas Augstākās tiesas Pētnieciskais departaments nodarbojas ar tiesību normu piemērošanas analīzi, līdzdarbojas nolēmumu sagatavošanā lietās, kas ir saistītas ar Eiropas Savienības vai starptautisko tiesību normu piemērošanu, izstrādā priekšlikumus tiesas organizatoriskās darbības uzlabošanai un īsteno starptautisko sadarbību.

PADOMNIEKU DARBS AR TIESVEDĪBĀ ESOŠĀM LIETĀM

Lietuvas Pētnieciskajā departamentā strādā vairāk par 10 specializētajiem padomniekiem. Daļa no šiem padomniekiem vienlaikus ir arī augstskolu mācībspēki un tiesā strādā nepilnu slodzi. Tādējādi tiek nodrošināta sasaiste starp tiesību zinātni un tiesu praksi. Ņemot vērā, ka padomnieku skaits, salīdzinot ar Latviju, ir lielāks, arī padomnieku specializācijas jomas ir šaurākas.

Lietuvā ir atsevišķs tiesas darbinieks, kas strādā vienīgi ar lietu nodošanu tiesnešiem un atbalsta personāla nozīmēšanu attiecīgo lietu izskatīšanai. Proti, kolīdz tiesnesim tiek iedalīta lieta, šīs lietas izskatīšanai uzreiz tiek norīkots atsevišķs tiesneša palīgs (Lietuvā ir ieviesta tiesneša palīgu specializēšanās un rotācija) un padomnieks, ja lieta ir saistīta ar Eiropas Savienības tiesību vai cilvēktiesību normu piemērošanu. Tādējādi jau visām lietām to sākotnējās izskatīšanas posmā tiek nodrošināts nepieciešamais analītiskais segums. Šāda lietu sadales sistēma ļauj kontrolēt darbinieku noslodzi un padomniekiem ieplānot darbam ar lietu nepieciešamo laiku.

Lietuvā tiesnesis vada gan tiesneša palīga, gan padomnieka darbu. Strādājot ar konkrēto lietu, padomnieks pēc tiesneša pieprasījuma veic Eiropas Savienības un cilvēktiesību normu analīzi un sagatavo tiesnesim motivētu atzinumu vai viedokli tiesību normu piemērošanai. Pēc tiesneša pieprasījuma padomnieks raksta arī nolēmuma motīvu daļu.

TIESU PRAKSES VISPĀRINĀJUMI

Līdzīgi kā Latvijā, visi padomnieki paralēli darbam ar konkrētām lietām raksta tiesu prakses vispārinājumus, ko apstiprina attiecīgā departamenta tiesnešu kopums. Vispārinājumos tiek apkopotas gan nacionālo tiesu nolēmumu atziņas, gan arī Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu atziņas.

Vispārinājums var tikt sastādīts arī tādās jomās, kurās nav pietiekama nacionālo tiesu prakse, taču tiesnešu ieskatā tiesiskās noteiktības labad ir nepieciešams apkopot un publicēt starptautisko tiesu praksi.

Vispārinājumu struktūra un saturs ir līdzīgs Latvijā sastādītajiem tiesu prakses vispārinājumiem. Vispārinājumi tiek publicēti gan tiesas mājaslapā, gan atsevišķā tiesas izdotā periodiskajā izdevumā.

VADLĪNIJU IZSTRĀDĀŠANA

Lietuvas Augstākajā tiesā plaši tiek praktizēta tiesas rekomendāciju un vadlīniju izstrādāšana.

Pirmkārt, tiesa lietu dalībniekiem ir izstrādājusi divas atsevišķas vadlīnijas kasācijas sūdzību sastādīšanai civillietās un krimināllietās, kurās ir paskaidrotas kasācijas instances tiesas funkcijas un uzdevumi, kā arī kompetences ierobežojumi, sniegti paskaidrojumi par dokumentu iesniegšanas termiņiem un kārtību, sniegti praktiski padomi kasācijas sūdzības sastādīšanai, tostarp forma un saturs. Šādām vadlīnijām nav saistoša spēka, taču tās veicina lietas dalībnieku un tiesas sapratni.

Otrkārt, tiesa ir izstrādājusi arī vispārējas vadlīnijas pašu tiesu nolēmumu formai, saturam un struktūrai. Šīs vadlīnijas ietver ne vien teksta, tā izvietojuma, kā arī atsauču noformējuma prasības, bet arī norādes tam, kā veidot nolēmumu tā, lai tas būtu taisnīgs, tiesisks un skaidrs, kā novērtēt nolēmuma motivācijas pietiekamību, kā ievērot lingvistiskās prasības un arī uzsvērt attiecīgas tiesu instances kompetences iezīmes. Šajās vadlīnijās ietvertas tiesas nolēmumu veidnes un nolēmumu paraugi.

Komandējuma ietvaros pārrunātie spriedumu atzīšanas un izpildes problēmjautājumi Latvijas un Lietuvas starpā būs noderīgi turpmākajā zinātniski analītiskajā darbībā.

Visbeidzot – kas ir ne mazāk svarīgi – komandējums Lietuvā ļāva stiprināt kontaktus ar kaimiņvalsts tiesas darbiniekiem, kas būs ļoti noderīgi arī turpmākajā sadarbībā.