Eiropas Savienības Tiesas forums dalībvalstu augstāko instanču tiesu tiesnešiem

Foruma mērķis bija iepazīstināt dalībvalstu augstāko instanču tiesu tiesnešus ar Eiropas Savienības Tiesā aktuālajiem un problemātiskajiem procesuālajiem aspektiem lietu izskatīšanā un sniegt Eiropas Savienības Tiesas redzējumu šajos jautājumos.

Forumā aplūkoti jautājumi par lūguma sniegt prejudiciālo nolēmumu procesuālajiem aspektiem un jaunāko judikatūru šajā jomā, un par jaunāko judikatūru patvēruma un imigrācijas jomā. Atsevišķās darba grupās aplūkoti jautājumi par savstarpējo uzticēšanos un krimināltiesībām (Eiropas apcietināšanas orderis, ne bis in idem u.c.), par savstarpējo uzticēšanos un patvēruma un imigrācijas politiku, kā arī par savstarpējo uzticēšanos un civiltiesībām (maksātnespēja, nolēmumi laulību lietās un lietas par vecāku atbildību).

Saistībā ar procesuālajiem aspektiem akcenti likti uz tādiem jautājumiem kā lietu izskatīšanas ātrums Eiropas Savienības Tiesā, nacionālo tiesu nolēmumu saturs un garums, jautājumu atkārtošanās pieļaujamība un Eiropas Savienības Tiesas veiktā jautājumu pārformulēšana.

Lai arī nacionālo tiesu interesēs ir, lai Eiropas Savienības Tiesa atbildes uz prejudiciālajiem jautājumiem sniedz pēc iespējas ātrāk, tomēr attiecībā uz lietu izskatīšanas ātrumu Eiropas Savienības Tiesā uzsvērts – ja visas lietas tiktu izskatītas paātrināti, tad nepastāvētu vairs izņēmumi, turklāt lietas izskatīšana steidzamības tiesvedībā atstāj ietekmi uz nolēmumu kvalitāti: rakstiskajā procedūrā ir iesaistīta tikai nacionālā tiesa, bet netiek iesaistītas citas valstis. Lai lietu varētu skatīt paātrinātās tiesvedības vai steidzamības tiesvedības kārtībā, izvirzāmi kritēriji, kas šo nepieciešamību nosaka. Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu lielo ietekmi, Tiesai, lai arī ātri, tomēr ir jārīkojas ar apdomu, jāvērtē ieguvumi un zaudējumi, lietu izskatot paātrināti.

Attiecībā uz nacionālo tiesu nolēmumu par prejudiciālajiem jautājumiem saturu atzīmēts, ka ir ļoti vērtīgi, ja nolēmumā tiek izklāstīta valsts tiesību sistēma, kas tiesnesim referentam, kas nav konkrētās dalībvalsts tiesnesis, palīdz saprast to ietvaru, kādā problēmjautājums ir izcēlies. Ieteicamais nacionālo tiesu nolēmumu garums – 20 lapaspuses, jāraksta ir koncentrēti, jo jebkurā gadījumā tulkojumā uz franču valodu nolēmums tiek saīsināts.

Forumā aktualizēts jautājums, vai ir atļauts uzdot tādu prejudiciālu jautājumu, kas jau ir uzdots kādā citā lietā par to pašu priekšmetu. Ģenerāladvokāts šeit problēmu nesaskatīja, norādot, ka tādus pašus jautājumus drīkst uzdot, jo lietas var apvienot, gan arī apturēt tiesvedību. Turklāt tas parāda problēmas aktualitāti Eiropā.

Atbildot uz nacionālo tiesu tiesnešu bažām, ka Eiropas Savienības Tiesa atbild uz tādiem jautājumiem, kas nemaz nav uzdoti, turklāt nekomunicējot ar nacionālo tiesu par šo jautājumu, Tiesas prezidents K.Lenaerts norādīja, ka Tiesa uz citu jautājumu nevar atbildēt un tas tā nekad nav noticis. Eiropas Savienības Tiesa uzdotos jautājumus pārformulē tādējādi, lai tie vislabāk atbilstu no Eiropas Savienības tiesību viedokļa, lai atbilde būtu piemērota visām valstīm. Jautājumu pārformulēšanu nevajag uztvert kā kritiku nacionālajai tiesai. Eiropas Savienības Tiesa jautājumu pārformulēšanas gadījumā atturēsies no diskusijas ar nacionālo tiesu, jo Tiesai ir jāpieturas pie sava procesa.

Atsevišķā darba grupā skaidrojot savstarpējās uzticēšanās principu, norādīts uz tā saturu: viena dalībvalsts var būt pārliecināta, ka otra dalībvalsts respektē un nodrošina līdzvērtīgu konkrētu kopīgu vērtību (it īpaši demokrātijas un brīvības principu, cilvēktiesību ievērošanas un tiesiskuma principu) līmeni. Savstarpējā uzticēšanās ir balstīta uz prezumpciju, ka dalībvalsts ievēro Eiropas Savienības tiesības, it īpaši – pamattiesības. Dalībvalsts iestādei ir jāuzticas tam, kā citas dalībvalsts iestāde piemēro Eiropas Savienības tiesības, jāuzticas otras dalībvalsts tiesību sistēmai un institūcijām. Tajā pašā laikā savstarpējās uzticēšanās princips nenozīmē aklu uzticēšanos: kā jau visas prezumpcijas tās nav neapgāžamas, tās ir atspēkojamas. Šajā sakarā tika analizētas apvienotās lietas C-411/10 un C-493/10 un apvienotās lietas C-404/15 un C-659/15.

Forumā gūts labs priekšstats gan par to, kā citu dalībvalstu tiesneši uztver prejudiciālo jautājumu uzdošanas procedūru un kā to uztver Eiropas Savienības Tiesa, gan arī par to, kā būtu piemērojams savstarpējās uzticēšanās princips.