Esmu pagodināts par man doto iespēju šorīt jūs uzrunāt. Vispirms vēlos sveikt projekta dalībniekus – Latvijas Augstāko tiesu, Lietuvas Augstāko tiesu, Ungārijas Augstāko tiesu, Spānijas Augstāko tiesu, Antverpenes Universitāti un Ļubļanas Universitāti – ar gadu ilgā projekta pabeigšanu, ko noslēdz šīsdienas konference. Varu tikai iztēloties, cik liels izaicinājums bija līdztekus tiesu un universitāšu ikdienas darbam piedalīties šāda mēroga projektā.
Pēdējos gados jautājums par tiesu sistēmu efektivitāti kļūst aizvien aktuālāks. Protams, valsts līmenī kādu laiku jau tiek apkopota statistika, kas atspoguļo tiesu darbu (lai pieņemtu lēmumus par līdzekļu sadali). Tomēr salīdzinošie pētījumi, kas veikti Eiropas Padomes uzdevumā un Eiropas Savienības līmenī (piemēram, Eiropas Tiesu sistēmu efektivitātes komisijas (CEPEJ) ziņojumi un rezultātu apkopojumi tiesiskuma jomā), ir piešķīruši jaunu dimensiju – papildus tiesu salīdzinājumam valsts līmenī tagad mums ir pieejams arī valstu tiesu sistēmu salīdzinājums starptautiskā līmenī.
No vienas puses šķiet, ka izmērīt tiesu sistēmas efektivitāti ir vienkārši. Tiesvedības parasti tiek ļoti labi dokumentētas, tāpēc ir iespējams izdarīt daudzus kvalitatīvus secinājumus – ir ļoti viegli aprēķināt tiesās izskatīto lietu kopējo skaitu, katras tiesas noslodzi, tiesvedību vidējo ilgumu utt. No otras puses, statistika nerada pilnīgu priekšstatu. Skaitļi nespēj radīt pilnīgu priekšstatu par tiesu sistēmas kvalitāti vai par valsts tiesiskās sistēmas vispārējo stāvokli. Minētais ir svarīgs arī tāpēc, ka – kāda gan ir jēga no tiesas nolēmumiem, kurus nevar pienācīgi izpildīt, kuru pamatā ir tiesību akti, kas neaizsargā cilvēka pamattiesības vai kuriem nav loģiska juridiskā pamatojuma? Tas nav tādēļ, lai apgalvotu, ka ir veltīgi vai neiespējami mērīt tiesu sistēmas efektivitāti, bet gan drīzāk tādēļ, lai atgādinātu, ka ikvienam, kurš vēlas to darīt, būtu vajadzīgs plašāks skatījums.
Tātad, kā augstākās tiesas nodrošina tiesu sistēmas efektivitāti? Augstāko tiesu uzdevumi parasti ir noteikti tiesību aktos. Igaunijas Augstākā tiesa nav izņēmums – tās pamatfunkcijas ir uzskaitītas Konstitūcijā un sīkāk izstrādātas Tiesu likumā un procesu kodeksos. Tātad Igaunijas Augstākā tiesa ir konstitucionālās pārskatīšanas tiesa, kā arī augstākā tiesa, kas kasācijas kārtībā pārskata citu tiesu pieņemtos nolēmumus. Augstākā tiesa ir pilnvarota izlemt, kuras lietas ir pieņemamas tiesvedībai. Tiesa inter alia var atzīt, ka lieta ir pieņemama tiesvedībai, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, izstrādātu vienādu tiesu praksi un turpinātu tiesību pilnveidi. Lai gan tiesību aktos Igaunijas Augstākajai tiesai expressis verbis nav noteikts pienākums nodrošināt tiesu sistēmas efektivitāti, būtu grūti noliegt šādu uzdevumu, ņemot vērā, piemēram, Augstākās tiesas kompetenci attiecībā uz vienveidīgas tiesu prakses izveidi. Mazliet citāds ir jautājums par to, cik lielā mērā Igaunijas Augstākajai tiesai ir jāiejaucas, lai izpildītu savu uzdevumu – nodrošināt tiesu sistēmas efektivitāti. Gribētu vērst uzmanību uz diviem faktoriem, kuri ir būtiski ietekmējuši efektivitāti: 1) saziņa un 2) Augstākās tiesas nolēmumu kvalitāte.
Piekritīsiet, ka ne visiem Augstākās tiesas nolēmumiem ir vienāda vērtība un nozīme. Ir tādi nolēmumi, kuri priekšmeta praktiskās specifikas dēļ un tiesas izvēlētās pieejas dēļ atšķiras no citiem. Minēšu piemēru: nesen Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta pieņēma lēmumu par sniegu un lāstekām uz jumtiem. Sniegs un lāstekas uz jumtiem ir ļoti praktiska problēma valstīs, kurās ir auksts klimats, jo, krītot uz ielas, tie var nodarīt smagus miesas bojājumus un sabojāt īpašumu. Šajā konkrētajā lietā Krimināllietu tiesu palāta sīki paskaidroja (izmantojot tiesības uz obiter dictum), kuras personas atbild par jumtu tīrīšanu un kādas tiesības un pienākumi ir citām personām, ja atbildīgā persona laikus nav izpildījusi šo uzdevumu. Gribētu apgalvot, ka ir būtiski svarīgi, lai nolēmumus, kuriem ir šāda praktiska ietekme, Augstākā tiesa paziņotu jau laikus. Augstākās tiesas nolēmumu nozīme varētu nebūt acīmredzama pirmajā mirklī, jo īpaši tad, ja personām, kuras ziņo par judikatūru, nav juridiskas izglītības. Turklāt plašās informācijas plūsmas dēļ ir sarežģīti nošķirt svarīgo no mazāk svarīgā. Šajos apstākļos augstākās tiesas nevar paļauties tikai uz to, ka plašsaziņas līdzekļi izpratīs jaunāko judikatūru, bet tām būtu jāmēģina ievirzīt plašsaziņas līdzekļus pareizajā virzienā.
Tikpat svarīga ir augstākās tiesas nolēmumu kvalitāte. Igaunijas Augstākās tiesas judikatūras ietekme ir divējāda: pirmkārt, Augstākā tiesa sniedz norādījumus attiecībā uz konkrētu lietu, ko izskata tiesā. Vienlaikus viss Augstākās tiesas darbs kopumā ir paraugs pārējām tiesu iestādēm – gan juridisko teoriju piemērošanas un interpretācijas ziņā, gan loģiska un pienācīgi strukturēta tiesas nolēmuma sagatavošanas ziņā. Tas varētu mudināt uzdot jautājumu, bet kas tad nosaka augstākās tiesas standartu? Godīga atbilde ir tāda, ka augstākajai tiesai ir jāuzņemas atbildība, kas tai uzticēta, lai saviem nolēmumiem nodrošinātu augstu kvalitāti un būtiskumu. Es vēlētos arī apgalvot, ka augstākajai tiesai ir pienākums garantēt, lai juridiskās nepilnības nesāktu negatīvi ietekmēt ikdienas dzīves gaitu pat tad, ja tālab tiesai būtu jāiziet no savas komforta zonas. Minēšu vēl vienu piemēru. Nesen Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai četrās dažādās lietās bija jānovērtē privāta automobiļu stāvlaukuma īpašnieka veikto pasākumu likumīgums. Proti, automobiļa īpašnieks, nemaksājot stāvvietas maksu, savu automobili bija atstājis vietā, kas bija skaidri apzīmēta kā maksas stāvvieta. Stāvlaukuma īpašnieks evakuēja šo automobili un piekrita atdot automobili pēc tam, kad automobiļa īpašnieks būs samaksājis parādu. Augstākā tiesa faktiski piekrita, ka privātā automobiļu stāvlaukuma īpašniekam bija tiesības veikt šādus pasākumus. Tiesa secināja, ka līgums, ko noslēguši stāvlaukuma īpašnieks un automobiļa īpašnieks, būtībā bija nomas līgums, saskaņā ar kuru stāvlaukuma īpašnieks nodrošina iespēju izmantot stāvvietu, bet automobiļa īpašnieka pienākums ir maksāt par šīs vietas izmantošanu. Tomēr Augstākā tiesa sprieda – automobiļa evakuācija būtu samērīga tikai tādā gadījumā, ja automobiļa īpašnieks regulāri nebūtu maksājis stāvvietas maksu. Augstākā tiesa pieņēma lēmumu novērst radušos juridiskās skaidrības trūkumu un izskaidrot, kas ir un kas nav atļauts. Tiesas vēstījums bija skaidrs – pilsētas teritorijā neviens savu automobili nevar bez maksas atstāt jebkurā vietā un cerēt, ka netiks par to sodīts.
Tātad – augstākajām tiesām ir svarīga loma tiesu sistēmas efektivitātes nodrošināšanas procesā. Tomēr, lai augstākā tiesa šo uzdevumu varētu pildīt sekmīgi, tai pašai lielā mērā ir jāiesaistās šajā procesā – ir jāuzņemas atbildība un jānosaka pietiekami augsti sava darba standarti.
QR
