Mans uzdevums runāt par Tieslietu padomes kompetences pilnveidošanas iespējām Latvijā ir diezgan sarežģīts. Sarežģīts tādā nozīmē, ka Valsts prezidenta izveidotās Tiesiskās vides pilnveides komisijas darba kārtībā šis jautājums bija jau gadu atpakaļ un galaziņojumu par Tieslietu padomes kompetences pilnveidošanas iespējām komisija sagatavoja pagājušā gada maija sākumā. Uz to brīdi bija sagatavots arī Tieslietu ministrijas likumprojekts grozījumiem likumā „Par tiesu varu”. Bet burtiski vakar es saņēmu jaunu likumprojekta variantu, ko Tieslietu ministrija gatavojas iesniegt Saeimā, kas ir izskatīts arī Saeimas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē 28.martā un 18.aprīlī. Diemžēl jāsaka, ka tas ir solis atpakaļ.
Kad 2010.gadā tika izdarīti grozījumi likumā „Par tiesu varu” un paredzēta Tieslietu padomes veidošana, es biju diezgan kritisks par tiem formulējumiem un par to kompetenci, kāda bija paredzēta Tieslietu padomei. Manā uztverē tas vairāk bija likumdevēja un izpildvaras „gājiens ar zirdziņu”, lai it kā vizuāli izslēgtu izpildvaras ietekmi uz tiesu varu un tās neatkarību. Arī tad, kad Tiesiskās vides pilnveides komisija prezentēja savu viedokli Tieslietu padomē, arī kad tika organizēts seminārs, kurā piedalījās gan tiesu varas pārstāvji, gan likumdevēja pārstāvji, visi it kā pozitīvi vērtēja mūsu secinājumus. Taču teikt, ka Tiesiskās vides pilnveides komisijas priekšlikumi būtu uzklausīti un ņemti vērā, diemžēl nevaru. Jo būtībā paliek tas pats, kas bija 2010.gadā, kad izveidoja Tieslietu padomi. It kā formāli vara no izpildvaras kompetences pārgāja neatkarīgās institūcijas kompetencē, bet reāli – kam ir pakļauta Tiesu administrācija? Tieslietu ministram. Un tā ir pakļautība, tā nav pārraudzība, kā tas formulēts attiecībā uz citām institūcijām. Taču Tiesu administrācija, kurai ir liels budžets un liela kapacitāte, varētu būt ļoti noderīgs atbalsts Tieslietu padomei. Tai būtu jābūt tiešā tiesu varas pakļautībā, nevis izpildvaras – tieslietu ministra – pakļautībā esošai valsts pārvaldes iestādei.
Otrs aspekts. Tiesiskās vides pilnveides komisija piedāvāja būtībā izņemt ārā no izpildvaras kompetences visus jautājumus, kas saistīti ar tiesnešu karjeru. Taču joprojām ir palicis tāpat kā bija – pēc tieslietu ministra priekšlikuma Tieslietu padome kaut ko lemj. Tiesiskās vides pilnveides komisija piedāvāja visur to izslēgt un tiesnešu karjeras jautājumus atstāt ekskluzīvā Tieslietu padomes kompetencē. Var rasties jautājums, vai Tieslietu padome to spēj nodrošināt? Tagad Tieslietu padomei ir izveidots sekretariāts, iepriekš Augstākajai tiesai šāda finansiāla un cilvēkresursu kapacitāte praktiski nepastāvēja. Taču tikpat labi kā Tiesu administrācija gatavo materiālus tieslietu ministram, tā tos varētu gatavot Tieslietu padomei. Komisijas priekšlikums bija, ka viss, kas ir saistīts ar tiesnešu karjeru, arī tiesnešu pāriešana no vienas instances uz citu, tiktu izslēgts no izpildvaras un likumdevējvaras kompetences. Faktiski tiktu saglabāts tikai pats pirmsākums – ka Saeima apstiprina un ieceļ amatā tiesnešus. Visiem turpmākajiem jautājumiem, kas ir saistīti ar tiesnešu karjeru, būtu jābūt ekskluzīvā Tieslietu padomes kompetencē. Diemžēl likumprojektā, ko saņēmu vakar, to tā neredzu. Būtībā tiek saglabāts viss tāpat, kā tas ir pašreiz likumā „Par tiesu varu”.
Komisija piedāvāja arī izmainīt Tieslietu padomes sastāvu – saglabājot absolūto tiesnešu kvorumu, Tieslietu padomes sastāvā varētu būt divi Valsts prezidenta nominēti locekļi no juridisko zinātņu doktoru, profesoru vidus vai arī no Goda tiesnešu vidus. Vai tiešām nav vajadzīga plašāka sabiedrības pārstāvība Tieslietu padomes darbā?
Komisijas ziņojumā bija vēl virkne citu jautājumu, saistītu ar Tieslietu padomes darbu, ziņojums ir uz 23 lapaspusēm. Ziņojums ir pieejams Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā.
Nepašaubāmi, ir ļoti dažādas pieejas Tieslietu padomju veidošanā, to kompetencē. Nevar teikt, ka ir kaut kas unikāls, ka tikai kāds viens modelis varētu pastāvēt. Latvija ir izvēlējusies modeli, kur Tieslietu padomē absolūtais pārsvars ir pašiem tiesu varas pārstāvjiem, gan paredzot personas, kuras ir ex oficio Tieslietu padomes locekļi, gan pašu tiesnešu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu vēlētus pārstāvjus. Bet Tiesiskās vides pilnveides komisija vērsa uzmanību arī uz to, vai Tieslietu padomē kā pastāvīgiem locekļiem būtu jābūt izpildvaras un likumdevēja pārstāvjiem, proti, tieslietu ministrs
ex oficio ir Tieslietu padomes loceklis un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs arī ir Tieslietu padomes pilntiesīgs loceklis. Mūsu ieskatā viņi varētu piedalīties Tieslietu padomes darbā, bet tikai ar padomdevēja tiesībām, lai izslēgtu likumdevēja un izpildvaras iejaukšanos un ietekmi uz neatkarīgo tiesu varu.
Tieslietu padomes kompetences pilnveidošanā vēl ir daudz darāms. Diemžēl neredzu, ka šajā konferencē būtu klāt likumdevējvaras pārstāvji, tomēr ceru, ka vismaz kāds no Tiesu politikas apakškomisijas pārstāvjiem ieklausīsies šeit sacītajā. Kaut arī uz manis pieminētā likumprojekta redzams, ka tas ir saskaņots ar Augstāko tiesu, Tieslietu padomi un Jāni Plepu kā Valsts prezidenta padomnieku, tomēr domāju, ka tiks vēl pārdomāts un kaut kas darīts lietas labā, lai Tieslietu padome tik tiešām būtu tā institūcija, kura nosaka visas tiesu sistēmas attīstības stratēģiju ne tikai uz papīra, bet reāli dzīvē.
QR
