Augstākās tiesas Civillietu departamenta darba efektivitātes un kvalitātes uzlabošanas iespējas. Norvēģija: tiesu sistēma un lietu izskatīšanas kārtība

Norvēģijas tiesu pārstāvji iepazīstināja Latvijas delegāciju ar Norvēģijas tiesu sistēmu un darba organizāciju konkrētajās tiesās. Apspriests, kā tiesas Norvēģijā veicina lietu izskatīšanas efektivitāti, saziņu ar medijiem un sabiedrību, nodrošinot izpratni par tiesu darbu un procesa gaitu. Savukārt Latvijas Augstākās tiesas delegācija dalījās pieredzē par Latvijas tiesu sistēmu, tās īpatnībām un lietu izskatīšanas pamatprincipiem.

Norvēģijas tiesu sistēmu un pieeju tiesnešu karjeras jautājumiem raksturo vairākas būtiskas atšķirības no Latvijas tiesu sistēmas. Pirmkārt, Norvēģijas tiesas izskata visu veidu lietas, nepastāv atsevišķas administratīvās tiesas vai cita veida specializētas tiesas. Arī konstitucionāla rakstura sūdzības skata vispārējās jurisdikcijas tiesas (turklāt sākot ar pirmās instances tiesu). Otrkārt, ļoti liels uzsvars tiesvedībā likts uz mutvārdu procesu. Vienas tiesas sēdes ilgums var būt vairākas dienas. Arī Augstākā tiesa izskata lietas mutvārdu procesā (par tiesvedības ierosināšanu – rakstveidā). Treškārt, tiesas spriešanā pirmajā un otrajā instancē tiek iesaistīti sabiedrības pārstāvji (zvērinātie; piesēdētāji). Ceturtkārt, tiesneši parasti nav tā sauktie karjeras tiesneši, bet juristi, kuri savā iepriekšējā jurista karjerā ir darbojušies dažādās nozarēs un amatos (civildienestā (parasti Tieslietu ministrijā), advokātu birojos, kā mācībspēki augstskolās u.tml.). Piektkārt, tiesnešu kandidātu atlasē tiek iesaistīti sabiedrības pārstāvji, akadēmiķi un jurisprudences praktiķi, kas nav tiesneši.

Pirmajā vizītē Augstākās tiesas delegācija devās uz lielāko apelācijas instances tiesu Norvēģijā – Borgartingas tiesu, kur iepazinās ar Norvēģijas tiesu sistēmu, lietu izskatīšanas kārtību apelācijas instancē, darba organizāciju tiesā un darbinieku motivācijas pasākumiem.

Borgartingas tiesas teritorijā ir 1,5 milj. iedzīvotāju, un 2016.gadā tā saņēma 880 civillietas, 1307 krimināllietas un 1348 blakus sūdzības. Tiesā ir 130 darbinieki, no kuriem 63 ir tiesneši, 40 tiesas darbinieki bez juridiskās izglītības (sekretāri), viens tiesas jurists un pensionējušies tiesneši. Atšķirībā no Latvijas Norvēģijā pirmās un apelācijas instances tiesās tiesnešiem nav palīgu. Borgartingas tiesā ir tikai viens jurists, līdz ar to tiesnešiem nav atbalsta personāla, kas palīdzētu sagatavot lietu izskatīšanai.

Saskaņā ar Norvēģijas Civilprocesa likumu pirmajai tiesas sēdei ir jānotiek sešu mēnešu laikā pēc lietas saņemšanas tiesā, taču lielās slodzes dēļ pašlaik lietas izskatīšana notiek ne ātrāk kā pēc gada. Lietas tiesnešiem tiek iedalītas pēc nejaušības principa. Apelācijas instancē civillietas tiek izskatītas trīs tiesnešu sastāvā, dažās civillietās piedalās arī divi, četri piesēdētāji vai eksperti. Visas lietas tiek izskatītas tiesas sēdē, tādējādi tiekot ieekonomēts laiks uz lietas lasīšanu. Līdz ar to būtiska nozīme ir pusēm un viņu advokātiem, jo viņiem tiesas sēdē ir jāspēj izcelt būtiskākos lietas apstākļus un juridiskos jautājumus.

Norvēģijas tiesas bauda augstu sabiedrības uzticēšanos. Kā atklāj aptaujas, 86% sabiedrības uzticas tiesai, turklāt šiem rādītājiem ir tendence augt. Lai gan tiesas pārstāvji norādīja, ka īpaši pasākumi uzticības paaugstināšanai nav veikti, tomēr viņi pieļāva, ka augstie rādītāji varētu būt saistīti ar prasību paaugstināšanu, lai kļūtu par tiesnesi, un attiecīgi tiesnešu algu paaugstināšana. Tāpat būtiska nozīme ir tam, ka tiesas spriešanā piedalās sabiedrības locekļi – piesēdētāji un zvērinātie. Uzticēšanos varētu veicināt arī tas, ka tiesneši pārskatāmā pagātnē nav bijuši iesaistīti korupcijas skandālos.

Norvēģijā, līdzīgi kā Latvijā, ir rajona tiesa, apelācijas instances tiesa un Augstākā tiesa, taču vairumā civillietu pirms prasības celšanas tiesā prasītājam ir pienākums vērsties Samierināšanas padomē, kas nav tiesu sistēmas daļa. Šāda padome ir katrā pašvaldībā, tās sastāvā sabiedrības locekļi, kuriem var arī nebūt juridiskās izglītības. Tā pārsvarā pilda mediatora funkciju (78% lietu tiek pabeigtas ar izlīgumu), tomēr tā pilda arī tiesas funkciju, un tās pieņemtais lēmums ir pusēm saistošs.

Norvēģijā norisinās tiesu digitalizācijas projekts, kuru ir plānots pabeigt pēc četriem līdz sešiem gadiem. Mērķis ir digitalizēt lietas un dokumentus, pēc iespējas samazinot papīra lietošanu. Tiesām jau tagad ir pieejamas gan elektroniskās lietas, gan lietas papīra formātā.

Borgartingas tiesā ir izveidota speciāla mediju grupa, kas sastāv no administrācijas vadītāja, tiesas priekšsēdētāja, tiesneša un vecākā speciālista. Šīs grupas uzdevums ir atbildēt uz žurnālistu pieprasījumiem un atbalstīt tiesnešus. Žurnālistiem tiek izsūtīti spriedumi, kas viņus varētu interesēt, kā arī ir izveidota īpaša slēgta interneta vietne, kur viņi var iepazīties ar visiem tiesas pieņemtajiem nolēmumiem. Tiesa rīko arī mediju dienas.

Norvēģijas Augstākajā tiesā Latvijas delegācija iepazīstināta ar Augstākās tiesas lomu Norvēģijas tiesību sistēmā un kasācijas sūdzību izskatīšanas kārtību. Līdzīgi kā Latvijā, arī Norvēģijā augstākās tiesu instances galvenā funkcija ir tiesību normu interpretēšana un skaidrošana, kā arī vienotas tiesu prakses veidošana un tiesību tālākveidošana, tomēr tiesa izskata lietu pēc būtības, un tās spriedums parasti ir galīgs (atsevišķos gadījumos, piemēram, ja pieļautas būtiskas procesuālas kļūdas, pārsūdzētais spriedums tiek atcelts un lieta tiek nosūtīta jaunai izskatīšanai uz apelācijas instances tiesu). Norvēģijā nav atsevišķas konstitucionālās tiesas, Augstākā tiesa izskata arī konstitucionālos jautājumus.

Norvēģijas Augstākajā tiesā ir 20 tiesneši un 23 palīgi (law clerks). Tiesa 2016.gadā saņēma aptuveni 2300 pārsūdzības pieteikumu (50% par spriedumiem, 50% – blakus sūdzības), no kurām 1100 bija civillietās, taču lūgumi ierosināt tiesvedību tika apmierināti tikai aptuveni 14% gadījumu. Gada laikā tiesa izskata 55–75 civillietas un tikpat krimināllietas. Lēmums par to, vai tiesvedība tiks ierosināta, tiek pieņemts aptuveni mēneša laikā no pārsūdzības pieteikuma saņemšanas.

Augstākās tiesas tiesneši ir iedalīti četrās nodaļās (katrā pa pieciem tiesnešiem) – divas nodaļas skata lietas, viena nodaļa veido Pārsūdzības pieteikumu atlases komisiju, kura lemj par tiesvedību ierosināšanu, savukārt ceturtajai nodaļai ir tā dēvētā „ofisa nedēļa”, kas tiek veltīta zinātniskajiem pētījumiem, darba grupām un citiem biroja darbiem. Nodaļu pienākumi mainās katru nedēļu, savukārt tiesnešu sastāvs tiek mainīts ik pēc piecām nedēļām, kas novērš „frakciju” veidošanos un novērš situāciju, ka lietas iznākums ir atkarīgs no tiesnešu sastāva.

Pārsūdzības pieteikumu atlases komisija lemj jautājumu par tiesvedības ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt tiesvedību. Lēmums tiek pieņemts trīs tiesnešu sastāvā, un, tāpat kā Latvijā, ja kaut viens no tiesnešiem uzskata, ka lieta ir izskatāma tiesas sēdē, tiek pieņemts lēmums par tiesvedības ierosināšanu. Lēmums tiek pieņemts rakstveida procesā. Ja Pārsūdzības pieteikumu atlases komisija konstatē, ka pārsūdzētajā spriedumā ir būtiski pārkāptas procesuālās tiesību normas, tā pati atceļ spriedumu un nodod to jaunai izskatīšanai zemākas instances tiesai (gadā ir aptuveni 15–20 šādi gadījumi). Šāds risinājums ir jaunievedums, ko Norvēģijas Augstākās tiesas pārstāvji vērtēja pozitīvi, jo tas palīdz efektīvāk izmantot tiesas sēdēm atvēlētās dienas.

Ja tiesvedība tiek ierosināta, lieta vienmēr tiek skatīta tiesas sēdē (parasti piecu tiesnešu sastāvā), kur var piedalīties tikai advokāti, bet lietas dalībnieki un liecinieki tiesas sēdē nepiedalās. Priekšsēdētājs gan tiesas sēdēs, gan Pārsūdzības pieteikumu atlases komisijā ir tiesnesis ar visilgāko darba pieredzi tiesneša amatā. Ja referējošā tiesneša viedoklis atšķiras no vairākuma viedokļa, tad spriedumu raksta cits tiesnesis, kurš pārstāv vairākuma viedokli. Spriedums tiek rakstīts personīgā viedokļa formā, kuram pārējie tiesneši spriedumā attiecīgi piekrīt vai nepiekrīt, motivējot savu attieksmi. Norvēģijā tiesnešu apspriede ir publiska.

Augstākās tiesas uzdevums nav labot kļūdas zemākas instances tiesu spriedumos, pat ja tie neatbilst judikatūrai. Tikai izņēmuma gadījumos tiesa ierosina tiesvedību un izskata lietu tiesas sēdē, lai labotu zemākās tiesu instances spriedumus. Parasti tas ir gadījumos, kad pārsūdzētais spriedums ļoti būtiski aizskar personas pamattiesības (piemēram, spriedums krimināllietā paredz acīmredzami nepamatotu brīvības atņemšanas termiņu; tiek aizskartas bērnu likumīgās intereses; turpretim – sprieduma nepareizība attiecībā uz piespriesto summu neatkarīgi no tās lieluma pati par sevi neesot pamats tiesvedības ierosināšanai). Augstākā tiesa ierosina tiesvedību pārsvarā tikai gadījumos, ja ir jāatrisina svarīgs tiesību jautājums.

Norvēģijas Augstākajā tiesā tiesnešu palīgi nav piesaistīti konkrētam tiesnesim. Palīga darba pienākumos ietilpst sagatavot lietu izlemšanai par tiesvedības ierosināšanu, tas ir, pārbaudīt, vai pārsūdzības pieteikums atbilst procesuālajām normām, rakstīt lietas apkopojumu, sameklēt attiecīgo judikatūru, normatīvos aktus un juridisko literatūru, kā arī sniegt savu juridisko vērtējumu par tiesvedības ierosināšanu un lietas risinājumu. Palīga pienākums ir sagatavot konspektīvu ziņojumu par katru lietu. Palīgi arī pārbauda, kuri tiesneši nevar piedalīties lietas izskatīšanā interešu konflikta dēļ. Augstākajā tiesā ir izveidots īpašs saraksts, kurā ir norādītas katram tiesnesim tuvākās personas.

Palīgi tiek pieņemti darbā uz noteiktu laiku – septiņiem gadiem, jo, kā norādīja Augstākās tiesas Administrācijas vadītāja, ir svarīgi, lai palīgi ir jaunie profesionāļi, kuri nesen ir ieguvuši juridisko izglītību un kuru pienesums ir teorētiskās zināšanas par jauniem tiesību jautājumiem un dažādām citām novitātēm, savukārt tiesneši dalās ar pieredzi un praktiskajām zināšanām. Lai kļūtu par palīgu Augstākajā tiesā, personai ir jābūt labam sekmju izrakstam, pieredzei juridiskajā profesijā (2–3 gadi) un labām atsauksmēm no iepriekšējā darba devēja.

Augstākajā tiesā nav daudz „karjeras tiesnešu”, jo tiek uzskatīts, ka būtiska nozīme ir tiesnešu profesionālās pieredzes daudzveidībai. Lielākā daļa tiesnešu iepriekš ir strādājuši par juristiem valsts pārvaldes iestādēs, privātajā sektorā, kā arī ir bijuši pasniedzēji universitātēs. Tiesneši nav specializējušies konkrētās tiesību nozarēs, jo dominē viedoklis, ka svarīgāk par specializāciju ir saglabāt tiesību sistēmas vienotību. Veidojot tiesas sastāvu konkrētai lietai, iepriekšējā pieredze netiek ņemta vērā. Tiek uzskatīts, ka tādējādi tiesnesim ir plašāks skatījums uz dažādiem tiesību jautājumiem, viņa zināšanas ir vispārējas un darbā nav rutīnas. Līdz ar to būtiska nozīme lietas izspriešanā ir advokātiem, kuriem savukārt ir jābūt ļoti labām zināšanām par izskatāmo jautājumu, lai viņi tiesai varētu norādīt uz piemērojamajiem normatīvajiem aktiem un attiecīgajiem tiesību palīgavotiem. Tā kā no advokātiem tiek sagaidītas augstas juridiskās zināšanas un retorikas prasmes, tad Augstākajā tiesā tiesas sēdē var uzstāties tikai tie advokāti, kuri ir nokārtojuši tam speciāli paredzētu eksāmenu un ir saņēmuši šādu atļauju.

Secinājumi un ieteikumi:

1. Norvēģijā ļoti veiksmīgi tiek izmantota mediācija un pušu samierināšana, kas būtiski samazina izskatāmo lietu skaitu tiesās, kā arī lietas dalībniekiem tas ir lētāks process. Arī Latvijā būtu ieteicams vairāk mudināt puses izmantot mediāciju, kā arī šajā sakarā būtu pilnvērtīgāk jāapmāca ne tikai tiesneši, bet arī citas tiesu sistēmai piederīgās personas.
2. Pozitīvi vērtējama Norvēģijas prakse, nosakot, ka lietu Augstākās tiesas sēdēs var vest tikai advokāti, turklāt nosakot arī pašiem advokātiem augstākas prasības, lai viņi vispār varētu pārstāvēt puses Augstākās tiesas sēdēs, kā arī paredzot, ka lietu vešanai šādās sēdēs atļauju dod pati Augstākā tiesa. Tas ļauj pilnvērtīgāk pildīt augstākās tiesu instances uzdevumus, jo pušu argumenti ir labāk formulēti un sekmē tiesību jautājumu risināšanu.
3. Potenciālo interešu konfliktu novēršanai pozitīvi vērtējama speciāla saraksta ieviešana, kurā katrs tiesnesis iekļauj tās personas, kuru lietu izskatīšana radītu tiesnesim interešu konfliktu. Tādējādi tiek mazināts risks, ka tiesnešu sastāvs, kas izskata konkrēto lietu, vēlāk būs jāmaina. Tas, protams, neizslēdz pienākumu katram tiesnesim pašam papildus izvērtēt, vai kāds no lietas dalībniekiem nevarētu būt ar viņu saistīts.
4. Ņemot vērā Pārsūdzības pieteikumu atlases komisijas tiesības pašai atcelt spriedumus, kuros pieļauti procesuālo tiesību normu būtiski pārkāpumi, ieteicams apsvērt Latvijas Civilprocesa likumā noteiktās rīcības sēdes kompetences paplašināšanu, paredzot analoģiskas vai līdzīgas tiesības atcelt pārsūdzētos spriedumus. Šāds risinājums efektivizētu kasācijas instances tiesas darbu un sekmētu lietas dalībnieku tiesību uz taisnīgu tiesu ievērošanu.
5. Pozitīvi vērtējama Norvēģijas Augstākās tiesas tiesvedības ierosināšanas prakse, kurā izšķiroša nozīme ir tam, vai konkrētajā lietā ir jārisina tāds tiesību jautājums, kuram ir nozīme daudzās lietās, lietas dalībnieku privātās intereses ņemot vērā tikai tajos gadījumos, kad ir noticis tiesību vai likumīgo interešu būtisks aizskārums.