Par Civillietu departamenta darbu 2017.gadā

IEVADS

Civillietu departaments 2017.gadā turpināja samazināt neizskatīto lietu uzkrājumu, kā arī centās nodrošināt kasācijas tiesvedības ierosināšanas jautājuma ātru izlemšanu, jo tieši lietu kvalitatīva un savlaicīga izskatīšana ir jebkuras instances tiesas būtiskākais uzdevums.

Nemainīgi augstu prioritāti departamenta darbā saglabā kasācijas instances pamatfunkciju veikšana, proti, vienotas tiesu prakses, likuma pareizas iztulkošanas un tiesību tālākveidošanas nodrošināšana. Taču šo jautājumu risināšanā vēl ir nepieciešams liels darba ieguldījums, tostarp tiesnešu mācības. Tas, kādu nozīmīgu lomu šo funkciju īstenošana spēlē ne vien tiesu sistēmā, bet visā tautsaimniecībā, ilustrē plašsaziņas līdzekļos nesen minētie departamenta nolēmumi maksātnespējas lietās. Liela nozīme ir arī citiem mazāk plaši izskanējušiem departamenta nolēmumiem, kuros sniegtas atbildes uz aktuāliem tiesību jautājumiem.

Iespēju robežās departaments sadarbībā ar Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu un Komunikāciju nodaļu turpina aktīvi informēt sabiedrību par departamenta pieņemtajiem juridiski nozīmīgajiem nolēmumiem. Skaitliski par to liecina tas, ka 2017.gadā Augstākās tiesas tīmekļa vietnes Judikatūras sadaļā publiskots trīs reizes vairāk Civillietu departamenta nolēmumu nekā 2015.gadā.

LIETU IZSKATĪŠANAS RĀDĪTĀJI UN TENDENCES CIVILLIETU DEPARTAMENTĀ

Saņemto civillietu skaits. Pērn departamentā saņemto lietu skaits ir samazinājies par 253 lietām salīdzinot ar 2016.gadu. Tas ļauj cerēt, ka saņemto lietu skaita pieaugums 2016.gadā ir bijusi pārejoša parādība, taču pēc viena gada rezultātiem ir grūti prognozēt tālākās tendences. Pagājušajā gadā saņemtas 1386 lietas, kas ir par 15,4% lietu mazāk nekā 2016.gadā. Saņemto kasācijas sūdzību skaita normalizēšanos varētu izskaidrot ar Civilprocesa likuma 32.1pantā ietvertā lietu pārdales mehānisma darbības nostabilizēšanos. Minētais likuma instruments paredz, ka, lai nodrošinātu lietas ātrāku izskatīšanu, tiesvedībā pieņemtās lietas nodod citai – mazāk noslogotai – tiesai. Sākotnēji tā piemērošana palielināja lietu plūsmu uz Augstāko tiesu no apgabaltiesām, kuras iepriekš izskatīja mazāk lietu, bet tad sāka izskatīt arī savu vairāk noslogoto kolēģu lietas. Tagad varētu secināt, ka ir notikusi apgabaltiesu noslodzes izlīdzināšanās. Līdz ar to ir pamats cerēt, ka iepriekš minētais likuma regulējums turpmāk neradīs jaunas svārstības departamentā saņemto lietu dinamikā.  

Izvērtējot saņemto lietu detalizētākus rādītājus, jāsecina, ka samazinājies ir gan saņemto kasācijas sūdzību, gan blakus sūdzību skaits. Tomēr departamentā saņemto blakus sūdzību skaits, kas saistībā ar Civillietu tiesu palātas reformu būtiski pieauga 2015.gadā (no 135 uz 300 blakus sūdzībām), arvien ir augsts (2017.gadā saņemtas 337 blakus sūdzības). 

Pateicoties Civilprocesa likuma grozījumiem, kas tika veikti 2016.gada vasarā, Civillietu departaments praktiski ir atbrīvots no nepieciešamības izskatīt pieteikumus par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, jo tie jāsniedz tajā pašā tiesā, ar kuras spriedumu vai lēmumu pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Pagājušajā gadā departamentā saņemti tikai 4 šādi pieteikumi. Samazinājies arī departamentā saņemto Ģenerālprokuratūras protestu skaits. 2017.gadā departaments saņēma 20 protestus sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem, kas ir par 8 protestiem mazāk nekā 2016.gadā. 2017.gadā par dažādiem maksātnespējas jautājumiem ir izskatīti 12 protesti, no kuriem 2 lietās atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību, 2 lietās nolēmums  atstāts negrozīts, 7 lietās nolēmumi atcelti pilnībā, bet 1 gadījumā – nolēmums atcelts daļā.

Izskatītās lietas un to struktūra. 2017.gadā Civillietu departamenta tiesneši ir izskatījuši 1579 lietas, kas ir par 193 lietām jeb 14% vairāk lietu nekā pērn tika saņemts.

Pagājušajā gadā departaments turpināja ievērot iepriekš noteikto prioritāti samazināt to lietu skaitu, kas ilgstoši atrodas departamentā, bet nav vēl izskatītas rīcības sēdē, proti, kurās kasācijas tiesvedības ierosināšana var tikt atteikta. Salīdzinot ar 2015.gadu, kad lietas dalībniekiem lietas izskatīšana rīcības sēdē bija jāgaida 9–10 mēnešus, pagājušajā gadā šis termiņš bija 3–4 mēneši, kas būtiski ierobežo lietu dalībnieku iespējas kasācijas tiesvedību izmantot negodprātīgiem mērķiem. Tādējādi vēršanās kasācijas instancē vairs nav pievilcīga tiem lietas dalībniekiem, kas šādā veidā vēlas tiesvedību negodprātīgi paildzināt. Attiecīgi samazinās arī nepamatoto kasācijas sūdzību skaits. Taču ja agrāk juristu aprindās (un ne tikai) bija dzirdama neapmierinātība ar garajiem termiņiem līdz kasācijas sūdzības izskatīšanai rīcības sēdē, tad tagad izskan viedokļi, ka mēs pārāk ātri izskatām lietas, tātad pavirši. Tā tas noteikti nav, jo, gatavojot lietas izskatīšanai rīcības sēdē, tiesneši rūpīgi iedziļinās arī lietas apstākļos, kas faktiski nav kasācijas instances tiesas uzdevums.

2017.gadā lietu izskatīšanas vidējais ilgums departamentā bija 280 dienas, tas ir, apmēram 9,5 mēneši. Savukārt 2016.gadā lietu izskatīšanas ilgums bija apmēram 11,5 mēneši.

Izskatīto lietu struktūrā ievērojamu izmaiņu nav. Arvien vislielāko izskatīto lietu skaitu veido lietas, kas izriet no saistību tiesībām, apmēram tādā pašā apjomā ir lietas, kas izriet no darba līguma attiecībām, vairāk sāk ienākt lietas, kas izriet no mantojuma tiesībām. Ir radušies neskaidri jautājumi lietās, kas izriet no piespiedu dalītā īpašuma (piespiedu nomas) regulējuma, proti, noilgums šajās lietās, pievienotās vērtības nodokļa maksājumi.

Neizskatīto lietu atlikums. Neizskatīto lietu atlikuma būtiska samazināšana ir departamenta pēdējo gadu viena no svarīgākajām prioritātēm. 2017.gadā ir izdevies samazināt lietu uzkrājumu par piektdaļu jeb 193 lietām. Neizskatīto lietu skaits gada beigās saruka līdz 745 lietām. Jāatgādina, ka vēl 2016.gada beigās atlikumā bija 1644 lietas. Visvairāk atlikumu samazināt ir izdevies tieši attiecībā uz kasācijas lietām – vairāk par 23% lietu. Tāpat būtiski (–61%) samazināts neizskatīto Ģenerālprokuratūras protestu skaits.  

Neizskatīto lietu skaita samazinājums noticis, pamatā pateicoties departamenta tiesnešu darba augstajai intensitātei. Pozitīvu lomu ir spēlējuši arī 2016.gada grozījumi Civilprocesa likumā.

Lietu izskatīšanas kvalitāte. Kasācijas instances darba kvalitāti ir sarežģīti precīzi izmērīt, tostarp ar tās darba statistisko rādītāju palīdzību. Tomēr atsevišķas indikācijas tie var sniegt. Pretēji prognozēm 2017.gadā ievērojami (par 8%) salīdzinājumā ar 2016.gadu samazinājies kasācijas tiesvedības ierosināšanas atteikumu skaits. 2017.gadā tika atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību 68% gadījumu, bet 2016.gadā 76%. Šādai tendencei visdrīzāk ir vairāki iemesli. Domājams, ka izšķirīgs ir iemesls, ka samazinās tipveida lietu skaits un palielinās risināmo tiesību jautājumu sarežģītība. Iepriekš minētie rādītāji arī liecina, ka, neraugoties uz paplašinātajām iespējām atteikt kasācijas tiesvedības ierosināšanu, kas kasācijas instances tiesai piešķirtas ar 2016.gada vasarā veiktajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, departamenta tiesneši ļoti rūpīgi izvērtē šādu atteikumu lēmumu pieņemšanu.

Vēl viens iemesls ir mazāks nepamatotu kasācijas sūdzību skaits, tātad kasācijas sūdzības ir labāk argumentētas. Negribētu apgalvot, ka īpaši būtu samazinājusies apelācijas instances tiesu spriedumu kvalitāte, kaut gan ir atsevišķi gadījumi, kad būtu vēlama labāka spriedumu argumentācija un rūpīgāka lietas izpēte. Tā kā šogad notiek kārtējā tiesnešu novērtēšana, departamenta tiesneši ar lielu atbildību gatavo atsauksmes par tiesnešu darbu. Saruna ar apelācijas instances tiesnešiem ir mūsu nepadarītais darbs, jo būtu vēlama diskusija par problemātiskiem jautājumiem.

2017.gadā no 385 lietām, kurās kasācijas sūdzība izskatīta pēc būtības, negrozīti spriedumi ir 72 lietās, spriedumi atcelti pilnīgi un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai 173 lietās,  spriedumi atcelti daļā  un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai 101 lietā.

Pozitīvi vērtējams, ka samazinājies to gadījumu skaits, kad ir pamats ierosināt blakus sūdzības tiesvedību. Ja 2016.gadā departaments atteicās pieņemt 77% iesniegto blakus sūdzību (līdz Civilprocesa likuma grozījumiem – atstāja negrozītus pārsūdzētos lēmumus), tad 2017.gadā departaments atteica pieņemt 83% iesniegto blakus sūdzību. Tas kopumā liecina, ka ir vērojami uzlabojumi pārsūdzēto apelācijas instances tiesu nolēmumu kvalitātē. Zināmu lomu varētu spēlēt arī tas, ka atbilstoši kasācijas instances darba prioritātēm likumdevējs ar jau pieminētajiem Civilprocesa likuma grozījumiem atviegloja iespēju atteikt to blakus sūdzību pieņemšanu, kuras tiesnešu kolēģijai nedod acīmredzamu pamata uzskatīt, ka, izskatot blakus sūdzību, pārsūdzētais lēmums tiks pilnīgi vai kādā tā daļā atcelts vai grozīts.

Departamenta darba efektivitāte saglabājas augsta, jo gan ierosināto kasācijas tiesvedību, gan ierosināto blakus sūdzību tiesvedību gadījumā negrozīto nolēmumu īpatsvars ir ļoti zems. Kasācijas tiesvedības gadījumā tikai nepilni 6% visu pārsūdzēto spriedumu tiek atstāti negrozīti. Blakus sūdzību gadījumā minētais skaitlis nesasniedz pat 2%. Šādi rādītāji liecina par to, ka departaments esošā tiesiskā regulējuma ietvaros optimāli izlieto savus resursus.

CIVILLIETU DEPARTAMENTA KAPACITĀTE

Tiesnešu un tiesnešu palīgu skaits. Civillietu departamenta tiesnešu skaits 2017.gadā ir saglabājies nemainīgs, proti, šobrīd departamentā ir 17 tiesneši. Šis skaits atzīstams par optimālu, lai nodrošinātu departamenta pilnvērtīgu darbu. Palielinot departamenta tiesnešu skaitu, tiktu ievērojami apgrūtināta vienotas tiesu prakses veidošana pašā departamentā, kam nenoliedzami būtu negatīva ietekme uz vienotas tiesu prakses veidošanu visā tiesu sistēmā.

Departamentā šobrīd ir 18 tiesnešu palīgi, divi zinātniski analītiskie padomnieki. No 26.februāra departamentā strādās konsultante, kuras galvenais darbs būs sūdzību izskatīšana. Sūdzības ir ļoti daudz un dažādas, kā arī pietiekami sarežģītas, līdz ar to var nākties to izskatīšanai piesaistīt arī tiesneša palīgu, kas nebūtu vēlams. Iespējams, ir jādomā par Augstākās tiesas sūdzību daļas atjaunošanu, kas atslogotu departamenta darbu.

Pozitīva pieredze, kuras attīstīšanu būtu vērts apsvērt, ir divu tiesnešu palīgu nodrošināšana vienam departamenta tiesnesim. Šāda pieeja ļauj palielināt lietā nozīmīgo tiesību jautājumu izpētes kvalitāti un atslogo tiesnesi no kasācijas instances tiesnesim neraksturīgu funkciju veikšanas.

Tiesnešu slodze. Galvenokārt pateicoties mazākam saņemto lietu skaitam, departamenta tiesnešu noslodze ir nedaudz samazinājusies. Tomēr vēl pāragri secināt, ka tā ir sasniegusi pieņemamu līmeni. Vidējais izskatīto lietu skaits uz vienu departamenta tiesnesi vēl arvien ir liels, ņemot vērā kasācijas instancē saņemto lietu pieaugošo sarežģītību un nepieciešamību nodrošināt stabilas judikatūras veidošanu. Pieaug tādu lietu skaits, kurās jārod sarežģītu tiesību jautājumu risinājumi. Par to daļēji liecina tas, ka, neraugoties uz 2016.gada vasarā pieņemtajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, kas dod plašākas iespējas atteikt kasācijas tiesvedības ierosināšanu, 2017.gadā šādu atteikumu skaits ir ievērojami samazinājies. 

2016.gadā viens departamenta tiesnesis izskatīja vidēji 137 lietas. Pagājušā gada atskaites plēnumā tiesas priekšsēdētājs novēlēja mums tā turpināt, taču jau toreiz iebildu, ka tas noteikti nenotiks, jo tā turpināt strādāt vienkārši nav iespējams. Šādu slodzi var izturēt kādu laiku, bet ne ilgstoši. 2017.gadā katrs departamenta tiesnesis vidēji izskatīja 93 lietas, bet arī tas nav nācies viegli. Lietu sarežģītība ir palielinājusies, un katrai lietai nākas veltīt daudz vairāk laika. Turklāt lielāka nozīme tiek piešķirta lietu izskatīšanas kvalitātes celšanai. Kasācijas instancē nonākušo tiesību jautājumu kvalitatīva risināšana ir iespējama tikai tad, ja tiesnešiem pietiek laika attiecīgā tiesību jautājuma padziļinātai izpētei un argumentētām diskusijām ar kolēģiem, tostarp papildu laiks nepieciešams īpaši strīdīgu vai nozīmīgu tiesību jautājumu izskatīšanai paplašinātā tiesas sastāvā.

Departamentā ir tiesneši, kuri izskatījuši vairāk lietas nekā pārējie. Īpaši jāatzīmē tiesnesis Valerijans Jonikāns, kurš izskatījis 112 lietas, Ināra Garda – 106, Valērijs Maksimovs – 101 un Mārīte Zāģere – 100 lietas.

Tiesnešu slodze ir saistīta ar tiesnešu iesaisti dažādās pašpārvaldes institūcijās, lekciju lasīšanā, eksāmenu komisijās un darba grupās. Šāda blakus slodze ir praktiski visiem departamenta tiesnešiem – vienam vairāk, citam mazāk. Neapšaubāmi, tas atņem laiku tiešā darba veikšanai, taču iesaistīšanās pašpārvaldes institūcijās, protams, ir nepieciešama.  Likuma „Par tiesu varu” 28.1 pantā noteikts, ka lietu sadalē ņem vērā tiesneša slodzi, pildot pienākumus pašpārvaldes institūcijās. Tas ir vērtējams pozitīvi. Tajā pašā laikā, ja no departamenta 6 tiesneši darbojas pašpārvaldes institūcijās un tas ir jāņem vērā, dalot lietas, tas neapšaubāmi stipri ietekmētu departamenta darbu. Paldies tiesnešiem, kuri nenorāda uz nepieciešamību samazināt slodzi un strādā.

NORMATĪVĀ REGULĒJUMA IZMAIŅAS UN TURPMĀKĀ PILNVEIDE

Normatīvā regulējuma grozījumi. 2017.gadā netika veikti tādi Civilprocesa likuma grozījumi, kas būtiski ietekmētu departamenta darbu. Vienlaikus jāatzīmē, ka pozitīvu ietekmi saglabāja Civilprocesa likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2016.gada 13.jūlijā un kas paredzēja plašākas iespējas atteikt kasācijas tiesvedības ierosināšanu gadījumos, kad lietas izskatīšanai nav nozīmes vienotas tiesu prakses veidošanai vai tiesību tālākveidošanai, kā arī atviegloja iespējas atteikt pieņemt blakus sūdzību, ja tā ir acīmredzami nepamatota. Minētie grozījumi arī noteica vairākas citas izmaiņas, kas ļauj lietderīgāk izmantot departamenta resursus. Līdz ar to jāsecina, ka šie Civilprocesa likuma grozījumi ir kalpojuši kasācijas instances darba efektivizēšanai civillietu izskatīšanā.

Iepriekšējā gada ziņojumā par departamenta darbu tika norādīts, ka būtu rosināmi grozījumi likumā „Par tiesu varu”, lai nodrošinātu Augstākās tiesas tiesnešu atlasi maksimāli godīgā konkursā, kā arī paredzētu departamentu izšķirīgo lomu tiesnešu atlasē. Atzinīgi vērtējams, ka atbilstoši likuma grozījumi tika izstrādāti jau 2017.gadā un stājās spēkā šā gada 12.februārī. Minētie grozījumi ir vērtējami kā ilgtermiņa risinājums, kas vērsts uz kasācijas instances darba kvalitātes celšanu un tiesnešu karjeras jautājuma taisnīgu risināšanu. 

Tiesiskā regulējuma turpmāka pilnveidošana. Attiecībā uz turpmākajiem normatīvā regulējuma pilnveidojumiem, kas sekmētu efektīvāku departamenta darbu, jāatzīmē, ka jebkuru grozījumu pamatā jābūt pārdomātiem un argumentēti apspriestiem risinājumiem. Sasteigti normatīvā regulējuma grozījumi turpretim nav atbalstāmi, jo to nevēlamās un iepriekš neparedzētās blaknes rada pretēju efektu iecerētajiem uzlabojumiem attiecībā uz tiesvedības ātruma un kvalitātes paaugstināšanu. Tas vienlīdz attiecināms kā uz grozījumiem kasācijas instances darbu tieši ietekmējošā normatīvajā ietvarā, tā arī uz jebkādiem grozījumiem, kas ietekmē zemāko instanču tiesu darbu, bet nereti ietekmē arī tiesu sistēmas kopējo darbību.

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, departamenta pārstāvis vairākās konferencēs ir rosinājis apsvērt atsevišķus iespējamos risinājumus kasācijas tiesvedības regulējuma turpmākai pilnveidošanai. Var minēt tādus ierosinājumus kā lēmuma par kasācijas tiesvedības ierosināšanu deleģēšana apelācijas instances tiesai, noteiktu profesionālo prasību izvirzīšana tiem advokātiem, kas vēlas vest fizisko un juridisko personu lietas kasācijas instancē. Par šiem un citiem priekšlikumiem plānojam turpināt diskusijas arī šogad, aicinot izvērtēt un sniedzot savus apsvērumus par iespējamajiem ieguvumiem un nevēlamajām sekām, kā arī to īstenošanai nepieciešamajiem resursiem. Normatīvā regulējuma pilnveidošana līdzās departamenta kapacitātes stiprināšanai ir efektīvs līdzeklis Augstākās tiesas darbības stratēģijā 2017.–2019.gadam noteikto prioritāšu – efektīvas un kvalitatīvas tiesas spriešanas un Augstākās tiesas autoritātes stiprināšanas – īstenošanai.

Visbeidzot, attiecībā uz Augstākās tiesas darbības kopējo regulējumu, departaments uzskata, ka jāturpina iestāties par „Senāta” nosaukuma atjaunošanu kasācijas instancei, kam papildus augstai nolēmumu kvalitātei ir svarīga loma Augstākās tiesas autoritātes stiprināšanā sabiedrībā.