Tieslietu padome ir tiesu neatkarības stiprināšanas garants

Kas ir Tieslietu padome un ar kādu mērķi 2010.gadā tā tika izveidota?

Lai tiesa varētu pilnvērtīgi īstenot vienu no cilvēka pamattiesībām – taisnīgu tiesu, tiesai ir jābūt neatkarīgai. Ir dažādas komponentes un apstākļi, kas ietekmē tiesu neatkarību – veicina vai mazina to. Eiropas Savienības demokrātiskajās valstīs kā viens no garantiem tiesu neatkarības stiprināšanai ir Tieslietu padome vai institūcija ar līdzīgu nosaukumu. Šīs institūcijas jēga un būtība ir padarīt tiesu un tiesu varu neatkarīgu no citiem varas atzariem – likumdevēja un izpildvaras.

Tiesu sistēmu Latvijā veido trīs instanču tiesas. Līdz 2010.gadam pirmās un otrās instances, t.i., rajona tiesas un apgabaltiesas, vadīja un organizatoriski uzraudzīja Tieslietu ministrija, Augstākā tiesa bija atsevišķi pati par sevi. Pakāpeniski veidojās doma par tādu kopīgu institūciju, kāda ir citās Eiropas Savienības valstīs, kā „cepuri” jeb „galvu” tiesu sistēmai, ietverot tajā visas tiesu instances, un Latvijas situācijā – ietverot arī ar tiesu sistēmu saistītas institūcijas – zvērinātu advokātu, zvērinātu notāru un zvērinātu tiesu izpildītāju padomes un prokuratūru, kas arī ietilpst tiesu sistēmā.

Nereti publiskajā telpā Tieslietu padome tiek dēvēta par augstāko tiesu sistēmas pašpārvaldes institūciju. Ja gribam būt juridiski precīzi, Latvijas modeli nevarētu dēvēt par pašpārvaldes institūciju, jo bez nosauktajām amatpersonām Latvijas modelī ietilpst pēc amata arī likumdevēja un izpildvaras pārstāvji, proti, tieslietu ministrs un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

Tieslietu padomē ir 15 locekļi. Pēc likuma jeb ex oficio Tieslietu padomes priekšsēdētājs ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Pēc likuma pēc amatiem ietilpst arī ģenerālprokurors, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tiesu sistēmai piederīgo institūciju padomju priekšsēdētāji, tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Vēlēti ir septiņi tiesneši – viens Augstākās tiesas plēnuma vēlēts Augstākās tiesas tiesnesis un septiņi Tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši. Viens no starptautiski pieņemtiem uzstādījumiem ir, ka šādās institūcijās jābūt tiesnešu īpatsvaram vismaz 50%. Latvijā Tieslietu padomē septiņi vēlētie tiesneši un Augstākās tiesas priekšsēdētājs kā astotais tiesnesis veido šo vairākumu.

Ar ko nodarbojas Tieslietu padome? Kādas ir tās funkcijas?

Likumā „Par tiesu varu” Tieslietu padome definēta kā koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Tieslietu padomes izveidošanas mērķis ir līdzsvarot attiecības starp izpildvaru, tiesu varu un likumdevēja varu, nosakot tai nozīmīgu lomu jautājumos, kas skar tiesu sistēmu. 

Gribētos likt akcentu uz vārdu „piedalās”. Tas varbūt nav pietiekami strikts vārds atšķirībā no sākotnējā nodoma, kāds bija, veidojot Tieslietu padomi, kad vārda „piedalās” vietā tika lietots „nosaka”. No tā izriet vairums Tieslietu padomes funkciju. Proti, tie ir viedokļi, ne būtiski lēmumi. Tieslietu padome ar saviem viedokļiem un vērtējumiem piedalās tiesu sistēmas jautājumu lemšanā, taču tie ir tieslietu ministra rosināti priekšlikumi par tiesnešu karjeras jautājumiem vai Saeimas vaicāti viedokļi par likumprojektu virzību. Tie var būt viedokļi par tiesu sistēmas augstāko amatpersonu izvērtējumu, tai skaitā par Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidatūru, par Satversmes tiesas tiesneša kandidatūru. Taču lielākoties Tieslietu padomi varētu vērtēt kā konsultatīvu institūciju, kā ekspertu grupu.

Pēdējos gados Tieslietu padomes lemtspēja jeb kompetenču apjoms tiek palielināts. Līdz šim tikai daļa šo viedokļu vai vērtējumu bija tādi, ar kuriem Tieslietu padome pieņēma lēmumus pēc būtības. Piemēram, Tieslietu padome jau lēma par tiesnešu karjeras jautājumiem, ko saucam par horizontālo virzību, tas ir, no vienas tiesas uz citu tiesu vienas instances ietvaros. Bet līdz nesenai pagātnei pārcelt tiesnesi no pirmās instances – rajona tiesas – uz apelācijas instanci – varēja tikai Saeima. Pēc pēdējiem grozījumiem likumā „Par tiesu varu” tas ir Tieslietu padomes kompetencē. Tas ir pirmais solis šajā virzienā. Satversmē ir ierakstīts, ka tiesnesi amatā ieceļ Saeima. Līdz šim to tulkojām, ka jebkura karjeras virzība, tai skaitā horizontālā, notiek ar Saeimas balsojumu. Bet ja juridiski tulkojam Satversmi, ir iespējams, ka persona, kas atbilst likumā „Par tiesu varu” noteiktajiem kritērijiem, vienu reizi savas karjeras sākumā tiek apstiprināta Saeimā, bet visa turpmākā karjeras gaita – paaugstināšana, pārcelšana gan no zemākas uz augstāku instanci, gan otrādi – no augstākas uz zemāku instanci – visi šie jautājumi nodoti Tieslietu padomes kompetencē. Tas arī atbilst starptautiskiem standartiem.

Cita starpā kā ļoti labs arguments Tieslietu padomes funkciju palielināšanai tieši Latvijas sistēmā ir Valsts prezidenta izveidotās Tiesiskās vides pilnveides komisijas ziņojums, kurā bija virkne šo atziņu par nepieciešamību stiprināt Tieslietu padomes lomu un funkcijas, tādējādi nodrošinot tiesu varas neatkarību no citu varu atzariem. 

Vai privātpersona var meklēt palīdzību Tieslietu padomē, ja ir sūdzība par tiesu sistēmu?

Tieslietu padome nav vienaldzīga pret to, kas notiek un kādā veidā darbojas Latvijas tiesas. Cits jautājums, vai katru konkrētu sūdzību vai personas neapmierinātību Tieslietu padome skatīs, vai tas ir Tieslietu padomes izveides mērķis. Tieslietu padomes kompetencē nav privātpersonu sūdzību vai iesniegumu izskatīšana, piemēram, par tiesneša rīcību vai tiesu darbu. Šim mērķim ir izveidotas tiesnešu pašpārvaldes institūcijas.

Saskaroties ar necienīgu tiesneša rīcību, var vērsties Tiesnešu ētikas komisijā; jautājumus, kas varētu būt saistīti ar šaubām par tiesneša kvalifikāciju, izskata Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija; pret tiesnešiem ierosinātās disciplinārlietas izskata Tiesnešu disciplinārkolēģija. Katrā ziņā ir iespējas problēmu risināt tiesu sistēmas ietvaros.

Tiesu sistēma ir gatava un līdz šim ir centusies godprātīgi pildīt savu pienākumu nodrošināt taisnīgu tiesu un vērsties pret tiem kolēģiem, kuri radījuši šaubas vai aizdomas par savu kompetenci vai devuši iemeslu apšaubīt tiesu sistēmas reputāciju.