Šī konference ir savā ziņā ievads Latvijas simtgades gadam. Un ne tikai mūsu valsts simtgades gadam, bet atzīmēsim arī Latvijas tieslietu sistēmas 100 gadus. To minu šodien arī tāpēc, ka mēs par savu valstiskumu varam priecāties, jo ne katrai tautai Dievs devis tādu laimi. Mēs šo valstiskumu esam ieguvuši, esam atjaunojuši neatkarību, un mūsu valsts, mūsu valstiskums ir cieši saistīts ar to pašu vārdu, par ko mēs šodien runājam – ar vārdu „neatkarība”.
Es redzu līdzības starp vārdiem „tiesnešu neatkarība” un „valsts neatkarība”, un gan vienā gadījumā, gan otrā šis vārds ir cieši saistīts ar vārdu „atbildība”. Kā mums jābūt atbildīgiem par savu valsti, par valsts neatkarību, tā arī tiesnešiem ir vienlaikus jābūt atbildīgiem, cīnoties par savu neatkarību un to aizstāvot.
Egils Levits aizskāra vienu ļoti būtisku tēmu, tas ir, par tiesneša personības lomu un nozīmi tiesneša neatkarības stiprināšanā. Par šo tēmu varētu runāt daudz, interesanti, piesaistot dažādus ekspertus. Taču minēšu pārējos trīs tiesnešu un tiesu neatkarības garantijas balstus. Pirmkārt, tā ir finanšu drošība. Otrs – tā ir profesionāla saziņa ar sabiedrību. Treškārt – tā ir profesionāla un stingra pašpārvalde.
Par šiem trīs galvenajiem balstiem atsevišķi runājot, pakavēšos pie pirmā – pie finanšu drošības. Domāju, tas ir ne tikai tiesnešu atalgojums, kam, protams, ir izšķirošā nozīme, bet arī tiesu darbinieku atalgojums, tiesas nodrošinājums, tiesas darba apstākļi ir nozīmīgs faktors. Jāsaka, ka valdībā ir atsevišķi viedokļi šajā jautājumā un esmu palicis viens trīs reizes. Pirmā reize bija 2017.gada 23.martā, otrā reize 22.augustā un trešā – 3.oktobrī. Paldies Satversmes tiesai par doto vārdu vairāk nekā četrdesmit minūšu garumā pamatot savu nostāju, ka tiesnešu finanšu drošība ir cieši saistīta ar tiesnešu neatkarību un ka tā ir viena no būtiskākajām tiesnešu neatkarības garantijām.
Gluži patiesībai neatbilst tas, ka mēs neesam iestājušies par tiesu darbinieku algām. Budžeta pieprasījumā šos skaitļus rakstījām, jo bija paredzēts trīs gadu laikā no 75% nonākt līdz 100% atalgojumam tiesu darbiniekiem. Diemžēl atbalstu mēs neieguvām un šajā jautājumā palikām vieni ar saucēja balsi tuksnesī. Tiesnešu atalgojums nākamgad paaugstināsies par 20%, bet valdības un Saeimas uzdevums ir risināt šī budžeta gada un nākamā budžeta gada plānošanas laikā Satversmes tiesas spriedumam atbilstošu lēmumu pieņemšanu un ieplānot budžetu tā, lai tas būtu izpildīts.
Par otru – par profesionālu saziņu ar sabiedrību. Saziņa ar sabiedrību mums būtībā ir četros veidos. Pirmais – caur reģistrētiem plašsaziņas līdzekļiem, otrais – caur nereģistrētajiem, trešais – caur sociālajiem tīkliem un ceturtais – tā saucamā tiešā saziņa. Pirmos trīs veidus es nenosauktu par plašsaziņas līdzekļiem, tā ir vienkārši plašsaziņa, jo, kā zināms, tas, kurš ir reģistrējies, tas uzņemas atbildību, bet tas, kurš nav reģistrējies, tas neuzņemas atbildību. Mani, atklāti runājot, pārsteidz, ka mums ir veselas divas žurnālistu organizācijas, bet neviena no tām nav skaidrojusi sabiedrībai, ka tie, kas nav reģistrējušies, nevar uzņemties atbildību, līdz ar to tie nav nekādi plašsaziņas līdzekļi, tās vienkārši ir tērzētavas. Manuprāt, Latvijas žurnālistiem būtu stingrāk par to jāiestājas. Ja runājam par tiesu varu un tiesu varas darba atspoguļojumu, tad šīs elektroniskās tērzētavas ir tās, kas ļoti bieži grauj tiesu varas prestižu, ar, manuprāt, ļoti nepamatotiem uzbrukumiem.
Ja runājam par Tieslietu padomes izdotajām vadlīnijām saziņā ar plašsaziņas līdzekļiem, tad mans ieteikums būtu uz tās pieredzes bāzes, kas ir veidojusies šo divu ar pusi gadu laikā, tomēr censties sniegt informāciju ne tikai tad, kad to prasa, bet arī pašiem sagatavot informāciju un vismaz īsā, koncentrētā veidā ar to nodrošināt gan Tieslietu padomi, gan Tieslietu ministriju. Jo, kā zināt, tiesnešu pieņemtos lēmumus bieži vien publiskajā telpā komentē, neprasot tiesu varas komentārus, līdz ar to šī informācija pārsvarā ir stipri vien vienpusēja. Bet mums kā ministrijai savukārt ir iespēja šajās tērzētavās ievietot savu oficiālo viedokli, neskatoties uz to, vai viņi mums ir jautājuši šo jautājumu, vai nē.
Visbeidzot par trešo jautājumu – par pašpārvaldi. Domāju, tuvākajā laikā Tieslietu padomei būs ļoti atbildīgs laiks, jo likumdevējs tai ir atdevis veselu virkni izpildvaras pilnvaru, arī atsevišķas likumdevēja pilnvaras, kas saistītas ar tiesnešu karjeru, ar tiesnešu apstiprināšanu amatā utt. Tieslietu padomei tas būs liels izaicinājums, un Tieslietu ministrija ir gatava palīdzēt un atbalstīt Tieslietu padomes darbu.
Noslēgumā vēlreiz liels paldies par tiesnešu atbalstu rajonu (pilsētu) tiesu teritoriālajai reformai. Vispirms jau Latgales tiesu apgabala tiesām, kuras pirmās to sāka.
QR
