Tiekas Latvijas un Igaunijas Augstāko tiesu Krimināllietu departamenta/Palātas darbinieki
Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja palīdze Sanita Jefimova, zinātniski analītiskie padomnieki Jānis BAUMANIS un Nora MAGONE, tiesnešu palīgi Agnese ADGERE, Edīte TURKOPULE, Līga AŠITOKA un Dana MARZAVINA aprīlī Tartu piedalījās kopīgā sanāksmē ar Igaunijas Augstākās tiesas Krimināllietu palātas tiesnešu palīgiem un padomniekiem.
Sanāksmē apspriesti šādi jautājumi.
Par Tiesu informācijas sistēmu. Atšķirībā no Latvijas Igaunijā izveidota informācijas sistēma, kurā apkopoti dati no pirmstiesas kriminālprocesa un iztiesāšanas, proti, nepastāv dažādas sistēmas un dati ir pieejami vienkopus. Turklāt Igaunijā ir izveidots pilotprojekts e-lietai, kurā lietas dokumenti ir digitāli. Pievienojot nolēmumu tiesu sistēmā, tam papildus tiek pievienoti atslēgvārdi, kuri turpmāk atvieglo atbilstošas tiesu prakses meklēšanas iespējas. Tiesu informatīvā sistēma ir savienota arī ar Tiesību aktu sistēmu (līdzīga kā www.likumi.lv) – pie konkrētiem likumu pantiem ir pieejamas saites uz konkrētām lietām. Arī Igaunijā tiek pārraudzīta šīs sistēmas godprātīga izmantošana. Pārrunājot gan Latvijas, gan Igaunijas informācijas sistēmu darbību un specifiku, efektīvi un vērtīgi likās, ka Igaunijas sistēmā ir pieejami dati no pirmstiesas kriminālprocesa, kas varētu būt lietderīgi, iztiesājot lietu un izvērtējot atsevišķus iespējamos Kriminālprocesa normu pārkāpumus un to ietekmi uz pierādīšanu.
Par tiesnešu palīgu/padomnieku atlases kārtību. Igaunijas Augstākās tiesas padomniekam jābūt ar maģistra grādu tiesību zinātnē. Padomniekam ir jāatbilst prasībām, kādas ir izvirzītas tiesnesim. Padomnieku atlases kārtība ir noteikta likumā. Padomnieks ir ierēdnis. Padomniekus izvēlas atklātā konkursā komisija, kurā ietilpst Augstākas tiesas priekšsēdētājs, divi tiesneši, padomnieks un administrācijas pārstāvis. Līdzīgi kā Latvijā, izvērtējot kandidātus tiesnešu palīgu vai padomnieku amatiem, Igaunijā konkurss uz padomnieka amatu noris trīs kārtās. Pirmajā kārtā padomnieku kandidātus izvērtē pēc iesniegtiem dokumentiem. Otrajā kārtā notiek rakstisks pārbaudījums, kura laikā padomnieka kandidātam jāsniedz atbilde par piedāvātās lietas risinājumu. Situācijā, kad komisijai nav šaubu par kandidāta kompetenci, otro kārtu var arī izlaist. Trešajā kārtā notiek mutiskās pārrunas, kuru laikā tiek pārbaudītas kandidāta zināšanas, noskaidrota motivācija, personīgās īpašības.
Padomnieku atlasē priekšroka tiek dota personām, kuras ir ieguvušas praksi Augstākajā tiesā un saņēmušas labu prakses vadītāja novērtējumu. Par prakses vadīšanu atbildīgs ir konkrēts Augstākās tiesas Krimināllietu palātas padomnieks.
2016.gadā pieņemta jauna kārtība, pēc kuras padomniekus vispirms amatā ieceļ uz 3 gadiem, tad šo termiņu pagarina vēl uz 3 gadiem, un trešajā reizē padomnieks tiek iecelts amatā bez termiņa ierobežojuma. Šāda kārtība tika veidota, lai motivētu padomniekus pretendēt uz vakantajām tiesnešu amata vietām citās tiesās, pieņemot, ka šajā laikā viņi būs ieguvuši nepieciešamās zināšanas un pieredzi.
Par tiesnešu palīgu/padomnieku pilnvarām un darba specifiku. Igaunijas Augstākajā tiesā ir 33 padomnieki, no kuriem 8 padomnieki strādā Krimināllietu palātā. Igaunijā padomnieki nav piesaistīti konkrētam tiesnesim, bet konkrētai lietai. Igaunijas Augstākajā tiesā padomnieks, saņemot krimināllietu, sniedz rakstveida viedokli par lietas izskatīšanas iespējamību, proti, vai tā būtu pieņemama skatīšanai kasācijas kārtībā. Viedokli izvērtē trīs Augstākas tiesas tiesneši un, ja viens tiesnesis uzskata, ka lieta jāizskata, lieta tiek pieņemta izskatīšanā. Igaunijas Augstākajā tiesā 2017.gadā izskatīšanai tika pieņemti 11% lietu.
Pieņemot lietu izskatīšanai, padomnieks sadarbībā ar tiesnešiem raksta nolēmuma projektu. Apspriežot lietu un pārrunājot tās virzību un sagatavoto nolēmuma projektu, tiesas sastāva apspriedē piedalās padomnieks. Sagatavojot nolēmuma projektu, padomnieks apzina esošo tiesu praksi, izpēta attiecināmo tiesu praksi un nepieciešamības gadījumā sadarbojas ar Igaunijas Augstākās tiesas analītisko nodaļu (tās funkcijas zināmā mērā ir salīdzināmas ar Latvijas Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu. Te gan atzīmējams, ka Igaunijā šī nodaļa neveic tiesu prakses apkopojumus par tiesu nolēmumiem zemāku instanču tiesās).
Par padomnieku profesionālās kvalifikācijas pilnveides iespējām. Igaunijas Augstākajā tiesā ir izveidota speciāla nodaļa, kuras kompetencē ir tiesnešu un padomnieku tālākizglītības nodrošināšana. Augstākās tiesas padomniekiem ir iespēja apmeklēt visas mācības, kuras tiek rīkotas tiesnešiem. Kā uzsvēra Krimināllietu palātas padomnieki, viņiem tiek nodrošinātas plašas iespējas iegūt papildu zināšanas un pieredzi.
Igaunijas Augstākās tiesas padomniekam tiek piedāvāta iespēja uz pusgadu iegūt pieredzi zemāku instanču tiesās. Tādējādi padomniekam ir iespējas iepazīt zemāku instanču tiesu darba organizāciju un specifiku ne tikai teorētiski, bet arī praksē, šāda pieredze un zināšanas padomniekam būs noderīgas, nākotnē pretendējot uz tiesneša amatu. Šeit jāņem vērā, ka zemāku instanču tiesās palīgi ir piesaistīti konkrētam tiesnesim. Augstākās tiesas padomniekiem tiesas budžeta ietvaros ir iespēja apmeklēt apmācības arī ārvalstīs.
Vairāki Igaunijas Augstākas tiesas padomnieki ir mācībspēks augstskolās. Īpaši tika uzsvērts, ka padomnieki faktiski ir vienīgie, kas pasniedz tiesības par sodu izpildi.
Pārrunājot Latvijas un Igaunijas tiesnešu palīgu un padomnieku apmācības iespējas, vērtīgi liktos, ja arī Latvijas Augstākās tiesas tiesnešu palīgi varētu piedalīties apmācībās ārvalstīs.
Par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu. Igaunijā tiek izdalīti trīs medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas pamati: 1) psihiatriskā piespiedu ārstēšana; 2) narkotisko vielu atkarības piespiedu ārstēšana; 3) personu, kuras izdarīja noteikta veida seksuāla rakstura noziedzīgus nodarījumus, piespiedu ārstēšana. Piespiedu ārstēšanai nav termiņa. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana nav sasaistīta ne ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu, ne ar sankciju, kas paredzēta par šo noziedzīgo nodarījumu. Tāpat Igaunijā nav noteikts, ka katru gadu tiesai būtu jāizvērtē, vai nav grozāms vai atceļams piemērotais medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis. Taču, ja personai vairāk nekā četrus gadus tiek piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, tiek nozīmētā ārstu komisijas ekspertīze. Piespiedu ārstēšana no narkotisko vielu atkarības un tādu personu ārstēšana, kuras izdarījušas noteikta veida seksuāla rakstura noziedzīgus nodarījumus, regulēta atsevišķi un citādāk. Par piespiedu ārstēšanas pārtraukšanu iesniegumus ir tiesīgi iesniegt aizstāvji, tuvinieki un medicīnas iestāde. Igaunijas Augstākā tiesa atzina, ka arī pati persona to ir tiesīga darīt. Šādā gadījumā personai tiek piešķirts valsts nodrošināts aizstāvis.
Latvijā attiecībā uz medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu ir ieviests detalizētāks regulējums, kas paredz lielāku regulāru kontroli pār piemēroto medicīniska rakstura piespiedu līdzekli.
Par Augstākas tiesas nolēmuma struktūru un saturu. Sanāksmes laikā tika demonstrēti Igaunijas Augstākas tiesas nolēmumi. Atšķirībā no Latvijas, Igaunijā pēc ievada daļas nolēmumā tiek iekļauta rezolutīvā daļa. Parasti nolēmuma aprakstošā daļa ir lakoniska. Tajā tiek iekļauts tikai būtiskākais uz sūdzības izskatīšanu attiecināmais lietas apraksts.
Pārrunājot lēmumu par atteikšanos skatīt lietu kasācijas kārtībā saturu, Igaunijā šie lēmumi ir īsi un lakoniski un satur atsauci tikai uz konkrētām normatīvo aktu tiesību normām bez papildu paskaidrojumiem vai argumentiem par sūdzības nepieņemamību.