Pārbaudot ekspertu komisijas ziņojumu par 2008.– 2014.gadā notikušo maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesu tiesvedību izvērtējumu un Tieslietu padomes norādītās lietas, kurās eksperti identificējuši iespējamu prettiesisku tiesas nolēmumu pieņemšanu, Ģenerālprokuratūra secinājusi, ka ne civillietu materiāli, ne Tieslietu padomes iesniegtais ziņojums nesatur informāciju, kas nebūtu jau vērtēta vai norādītu uz tiesnešu papildus vērtējamu pastiprinošu atbildību.
Ģenerālprokuratūras atbildē norādīts, ka viena tiesneša izskatītajās lietās pēc Satversmes tiesas lūguma kriminālprocesuālā kārtībā izvērtēt faktus, kas saistīti ar divu sabiedrību ar ierobežotu atbildību maksātnespējas procesiem, kriminālprocess jau ir sākts un notiek izmeklēšana.
Attiecībā par gadījumu, kad rajona tiesas tiesnese pasludināja zemnieku saimniecības maksātnespēju laikā, kad lieta atradās kasācijas instancē sakarā ar iesniegto protestu, Ģenerālprokuratūra norādījusi, ka Tiesnešu disciplinārkolēģija, izvērtējot tiesneses rīcību, konstatējusi, ka viņa pieļāvusi tīšu likumpārkāpumu, par ko piemērojams disciplinārsods, taču nav atzīts, ka tiesneses rīcība vērtējama kriminālprocesuālā kārtībā, un nav pieņemts lēmums nosūtīt disciplinārlietas materiālus Ģenerālprokuratūrai jautājuma lemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu.
Citās lietās Ģenerālprokuratūra atzinusi, ka tiesas nolēmumu vērtēšanas laikā tiesneša likuma interpretācija netika atzīta par tīšu likuma pārkāpumu vai lietas izskatīšanas laikā jautājums par apstrīdētu kreditoru prasījumu iekļaušanu tiesiskās aizsardzības plānā likumā nebija noregulēts, kā arī šajā jautājumā nepastāvēja vienota tiesu prakse.
Ņemot vērā secināto, Ģenerālprokuratūra nav saskatījusi nepieciešamību tiesnešu atbildības papildu vērtēšanai.
Tieslietu padome, reaģējot uz publiskajā telpā izteiktajām šaubām par tiesnešu godprātīgu rīcību maksātnespējas procesu lietās, aicināja Augstāko tiesu, piesaistot tieslietu jomas ekspertus, apkopot un izanalizēt maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa lietas, kurās apmierināti protesti laikā no 2008. gada līdz 2014. gadam, un nepieciešamības gadījumā izlases veidā veikt arī to lietu izpēti, kurās protests nav iesniegts. Pēc ekspertu ziņojuma uzklausīšanas pagājušā gada 27.augusta sēdē Tieslietu padome nolēma ziņojumu nosūtīt Ģenerālprokuratūras izvērtējumam.
QR
