Ievads: darbības pamats, struktūra, funkcijas, stratēģija, vadība, plēnums, tiesneši

Augstākās tiesas darbības pamats, funkcijas, struktūra, stratēģija 

Latvijas trīspakāpju tiesu sistēmā Augstākā tiesa ir augstākās instances tiesa, kas izskata lietas kasācijas kārtībā. Augstākās tiesas darbības pamats ir noteikts Latvijas Republikas Satversmē. Augstākās tiesas izveidošanu, struktūru un kompetenci nosaka likums „Par tiesu varu”. Procesuālie likumi – Civilprocesa likums, Kriminālprocesa likums un Administratīvā procesa likums – nosaka lietu izskatīšanas procesu kasācijas kārtībā.

Likumos noteiktās Augstākās tiesas funkcijas ir:

• tiesas spriešana kasācijas instancē;

• vienotas tiesu prakses veidošana un juridiskās domas attīstība;

• lietu izskatīšana Disciplinārtiesā;

• sevišķā veidā veicamo operatīvo pasākumu un kredītiestāžu rīcībā esošo ziņu pieprasījumu akceptēšana.

Augstākās tiesas struktūru veido:

• trīs departamenti, kuros kasācijas kārtībā izskata civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas;

• Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa, kas apkopo un pēta tiesu praksi;

• Administrācija, kas nodrošina tiesas darbību;

• Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļa;

• Tieslietu padomes sekretariāts, kas nodrošina Tieslietu padomes darbību.

Kasācijas instances nosaukums

Ar grozījumiem likumā „Par tiesu varu”, kas stājās spēkā 2018.gada 28.novembrī, Latvijas augstākajai tiesu instancei atgriezts tās vēsturiskais Senāta nosaukums, bet tiesnešiem  – senatora vārds. Grozījumi likumā pieļauj abu nosaukumu  – gan Augstākās tiesas, gan Senāta – izmantošanu kā sinonīmus, tādēļ nav zudis arī Augstākās tiesas nosaukums. Tiesas spriešanā un kasācijas instances nolēmumos tiek lietots Senāta vārds, taču joprojām ir Augstākās tiesas Administrācija, Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa un Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļa, kā arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

*1918.gadā, veidojot Latvijas tiesu sistēmu, kā augstākā jeb kasācijas instance tika izveidots Latvijas Senāts, kas darbojās līdz 1940.gada novembrim, kad padomju okupācijas vara to likvidēja. Atjaunotajā Latvijas Republikā Senāts tika atjaunots Augstākās tiesas struktūrā, un tāds nosaukums kasācijas instancei bija līdz 2013.gada 31.decembrim, kad līdz ar grozījumiem likumā „Par tiesu varu” Senāta vārds kasācijas instancei tika atņemts. 2018.gada 25.oktobrī Saeima pieņēma grozījumus likumā, kas noteic, ka Augstākā tiesa turpmāk var tikt saukta arī par Senātu.

Augstākās tiesas struktūra no 2019.gada 1.janvāra

Augstākās tiesas darbības stratēģija

Stratēģijā 2017.–2019.gadam noteiktas divas prioritāras darbības jomas:

• efektīva un kvalitatīva tiesas spriešana;

• Augstākās tiesas autoritātes stiprināšana.

Katrai no šīm jomām izvirzīti mērķi un uzdevumi to sasniegšanai. Efektīva un kvalitatīva tiesas spriešana: tiesas spriešana augstā kvalitātē; pamattiesību ievērošana tiesas spriešanā; tiesu prakses apkopošana un pieejamība; tiesnešu un darbinieku tālākizglītība; cilvēkresursu vadības sistēmas attīstība; informācijas tehnoloģiju attīstība; ātrāka un efektīvāka elektronisko dokumentu aprite.

Augstākās tiesas autoritātes stiprināšana: kasācijas instances lomas stiprināšana; atklātības nodrošināšana tiesas darbā; sabiedrības tiesiskā izglītošana; Augstākās tiesas vēstures izpēte un saglabāšana.

Augstākā tiesa 2018.gadā darbu organizējusi atbilstoši likumos noteiktajai kompetencei un tiesas darbības stratēģijai.  

Institūcijas, kuru darbību nodrošina Augstākā tiesa

Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 89.⁷  pantu Augstākās tiesas priekšsēdētājs vada Tieslietu padomes darbu. Tieslietu padomes darbu nodrošina Tieslietu padomes sekretariāts, kas ir Augstākās tiesas struktūrvienība.

Tieslietu padome ir tiesu varas koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. 2018. gadā notikušas 26 Tieslietu padomes sēdes (no tām 18 rakstveida procesā), pieņemti 370 lēmumi. Tieslietu padome arī sasauc Latvijas tiesnešu konferenci un nosaka tās darba kārtību. 2018.gada konference bija veltīta Latvijas tiesu sistēmas simtgadei, ar skatu perspektīvā, un tās viesi bija Augstāko tiesu pārstāvji no valstīm, kas arī atzīmē simtgadi. Konferenci organizēja Augstākā tiesa sadarbībā ar Tiesu administrāciju. Notika arī trīs tiesnešu neklātienes konferences, kurās elektroniskajās vēlēšanās vēlēti tiesnešu pārstāvji pašpārvaldes institūcijās.

Augstākā tiesa nodrošina Disciplinārtiesas darbu. Disciplinārtiesa Augstākajā tiesā tiek sasaukta pārsūdzēto Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas negatīvo atzinumu un ģenerālprokurora lēmumu par disciplinārsodu piemērošanu tiesiskuma izvērtēšanai. Disciplinārtiesā var pārsūdzēt arī Tieslietu padomes lēmumus par tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu un izbeigšanu. Disciplinārtiesas sastāvā ir seši departamentu senatori.

Augstākās tiesas vadība un plēnums

Augstākās tiesas priekšsēdētājs

Augstākās tiesas darbu vada priekšsēdētājs, kuru no tiesnešu vidus amatā pēc plēnuma ieteikuma apstiprinājusi Saeima. Augstākās tiesas priekšsēdētāju apstiprina uz 5 gadiem, viena persona amatā var būt ne ilgāk kā divus termiņus.

2015.gada 28.maijā Saeima par Augstākās tiesas priekšsēdētāju uz otru termiņu apstiprināja Ivaru Bičkoviču.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja kompetence noteikta likuma „Par tiesu varu” 50. un 50.¹  pantā. Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs.

Arī citos speciālajos likumos noteiktas Augstākās tiesas priekšsēdētāja kā tiesu sistēmas augstākās amatpersonas funkcijas, piemēram, pieņemt advokātu, notāru un tiesu izpildītāju zvērestu, viņiem stājoties amatā. 2018.gadā Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņēmis 20 zvērinātu advokātu un 2 notāru zvērestu.

Augstākās tiesas priekšsēdētājam nav vietnieku, pagaidu prombūtnes laikā priekšsēdētāju pēc viņa rīkojuma aizstāj viens no departamentu priekšsēdētājiem.

Departamentu priekšsēdētāji

Augstākās tiesas departamentu darbu vada priekšsēdētāji, kurus uz piecu gadu termiņu ievēl Augstākās tiesas plēnums.

2018.gadā mainījās Civillietu departamenta priekšsēdētājs: līdz 10.septembrim departamenta darbu vadīja Edīte Vernuša, 10.septembrī par departamenta priekšsēdētāju ievēlēts Aigars Strupišs. Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs ir Pēteris Dzalbe, Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa.

Administrācija

Administratīvo darbu Augstākajā tiesā veic Administrācija. Tā ir Augstākās tiesas struktūrvienība, kuras mērķis ir radīt priekšnoteikumus tiesas saskaņotai un optimālai darbībai, lai nodrošinātu likumā „Par tiesu varu” noteikto Augstākās tiesas uzdevumu izpildi.

Administrācija darbojas tiešā Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautībā, tās darbu vada Administrācijas vadītājs, kuru ieceļ priekšsēdētājs. Augstākās tiesas Administrācijas vadītāja ir Sandra Lapiņa.

Augstākās tiesas plēnums

Likumā „Par tiesu varu” noteikto un citu aktuālu jautājumu izlemšanai tiek sasaukts Augstākās tiesas plēnums jeb visu tiesnešu kopsapulce. 2018.gadā notika divas plēnuma sēdes.

23.februārī plēnums izvērtēja iepriekšējā gada Augstākās tiesas darbības pārskatu.

10.septembra plēnumā no Civillietu departamenta priekšsēdētājas amata pēc pašas lūguma atbrīvoja Edīti Vernušu un par departamenta priekšsēdētāju ievēlēja Aigaru Strupišu.

Tā kā tiesnesei Inārai Gardai beidzās pilnvaru termiņš Tieslietu padomes locekļa amatā, plēnums par Tieslietu padomes locekli no Augstākās tiesas tiesnešu vidus ievēlēja Civillietu departamenta priekšsēdētāju Aigaru Strupišu. Sakarā ar Aigara Strupiša ievēlēšanu Tieslietu padomes sastāvā, plēnums viņu atbrīvoja no Disciplinārtiesas priekšsēdētāja amata.

Par Disciplinārtiesas locekli no Civillietu departamenta plēnums ievēlēja tiesnesi Ināru Gardu. Viņa tika apstiprināta arī Disciplinārtiesas priekšsēdētāja amatā.

Par Augstākās tiesas plēnuma sekretāri turpmākajiem trīs gadiem ievēlēja Civillietu departamenta tiesnesi Mariku Senkāni.

Augstākās tiesas tiesneši

Augstākās tiesas pamatfunkciju – profesionālu un taisnīgu tiesas spriešanu, izskatot konkrētas civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas augstākajā instancē, nodrošina Augstākās tiesas tiesneši, kas ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam.

Augstākās tiesas tiesnešu kopskaitu nosaka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Tiesnešu skaitu departamentos nosaka Tieslietu padome. Saeimas apstiprinātais tiesnešu skaits Augstākajā tiesā no 2017. gada 1.janvāra ir 36. Ar Tieslietu padomes lēmumu noteikts, ka Civillietu departamentā ir 17 tiesneši, Krimināllietu departamentā – 8, Administratīvo lietu departamentā – 10. 

Tiesnešu sastāva izmaiņas 2018.gadā

Sakarā ar vakanci un divu tiesnešu ilgstošu prombūtni Administratīvo lietu departamentā tiesnešu pienākumus departamentā uz laiku pildīja Administratīvās apgabaltiesas tiesneses Ieva Višķere un Anita Kovaļevska. Uz vakanto tiesneša amata vietu Administratīvo lietu departamentā tika izsludināts konkurss, un 10.decembrī Tieslietu padome Augstākās tiesas tiesneša amatā iecēla Anitu Kovaļevsku.

Savukārt ilgstošā prombūtnē esošo tiesnešu aizvietošanu uz laiku Tieslietu padome uzdeva Administratīvās apgabaltiesas tiesnešiem Ievai Višķerei un Valteram Poķim.

Augstākās tiesas tiesneši pašpārvaldes institūcijās

Tieslietu padome – Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs (Tieslietu padomes priekšsēdētājs), līdz 10.septembrim Civillietu departamenta tiesnese Ināra Garda (Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietniece), no 10.septembra Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Tiesnešu disciplinārkolēģija – Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe (disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs), Civillietu departamenta tiesneši Valerijs Maksimovs, Valerijans Jonikāns (līdz 18.septembrim), Inta Lauka (no 18.septembra), Krimināllietu departamenta tiesnesis Pēteris Opincāns, Administratīvo lietu departamenta tiesnese Līvija Slica.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija – Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa (līdz 18.septembrim), tiesnese Rudīte Vīduša (no 18.septembra), Civillietu departamenta tiesnesis Aivars Keišs, Krimināllietu departamenta tiesnesis Artūrs Freibergs.

Tiesnešu ētikas komisija – Civillietu departamenta tiesnesis Normunds Salenieks un Administratīvo lietu departamenta tiesnese Dzintra Amerika, Administratīvo lietu departamenta tiesneša pienākumu izpildītāja Anita Kovaļevska (līdz 11.septembrim).

Tiesnešu papildu pienākumi

Papildus tiešajam darbam lietu izskatīšanā un tiesnešu pašpārvaldē tiesneši veic arī citus pienākumus.

• Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe bija Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnešu pārstāvis Centrālajā vēlēšanu komisijā.

• Dzintra Amerika, Aija Branta, Pēteris Dzalbe, Artūrs Freibergs, Valerijans Jonikāns, Anita Kovaļevska, Veronika Krūmiņa, Zane Pētersone, Marika Senkāne, Aigars Strupišs, Ieva Višķere 2018.gadā bija lektori Latvijas Tiesnešu mācību centrā, Marika Senkāne arī kursa direktore, Veronika Krūmiņa – mācību programmu darba grupas locekle. Veronika Krūmiņa un Ieva Višķere lasīja lekcijas arī Valsts administrācijas skolā, Anita Kovaļevska Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.

• Tiesneši piedalās darba grupās likumprojektu izstrādāšanai. Edīte Vernuša Tieslietu ministrijas pastāvīgajā darba grupā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei, Aigars Strupišs  – Komerclikuma grozījumu izstrādes darba grupā un Maksātnespējas likuma regulējuma pilnveidošanas darba grupā. Zane Pētersone piedalās Komercnoslēpuma likuma un ar to saistīto grozījumu Civilprocesa likumā izstrādē, Kultūras ministrijas darba grupā Autortiesību likuma izvērtēšanai un nepieciešamo grozījumu izstrādei, kā arī darba grupā Preču zīmju direktīvas ieviešanai un ekspertu grupā intelektuālā īpašuma tiesību jomā.

• Aigars Strupišs darbojas Uzņēmumu reģistra konsultatīvajā padomē.

• Anda Briede, Inguna Radzeviča un Veronika Krūmiņa ir zvērinātu advokātu eksaminācijas komisijas locekles, Zane Pētersone Mediatoru sertifikācijas un atestācijas komisijas locekle.

• Aigars Strupišs ir maksātnespējas administratoru disciplinārās atbildības komisijas loceklis, Edīte Vernuša zvērinātu tiesu izpildītāju Disciplinārlietu komisijas locekle.

• Zane Pētersone ir Eiropas tiesnešu asociācijas mediācijai (GEMME) valdē un Latvijas pārstāve Eurojust Apvienotajā uzraudzības iestādē. Aija Branta – Latvijas pārstāve Tieslietu sistēmu efektivizācijas komisijā (CEPEJ), Eiropas tiesnešu konsultatīvajā padomē (CCJE), Eiropas Komisijas tieslietu sistēmu kontaktpersona no Latvijas (Scoreboard).

• Veronika Krūmiņa, Anita Kovaļevska un Aija Branta bija īstermiņa ekspertes Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta finansētajā Twinning projektā „Ukrainas Augstākās tiesas institucionālās kapacitātes stiprināšana cilvēktiesību aizsardzības jomā nacionālā līmenī”.